Aicina nebaidīties būt patriotiem

2008. gada 29. marts 16:07

544

Patriotisma vairošana, sabiedrības politiskās aktivitātes paaugstināšana, ES un Latvijas attiecības – galvenās tēmas, par kurām ar Saeimas deputāti Sandru Kalnieti un Eiropas parlamenta deputātu ĢirtuValdi Kristovski pārrunāja baušķenieki.Politiķi Sandra Kalniete un Ģirts Valdis Kristovskis 28. martā bija ieradušies Bauskā, lai stāstītu par savu jaunveidojamo partiju. Uz tikšanos rajona Padomes zālē bija ieradušies ap pussimts interesentu, no kuriem vairākums bija seniori. Pirms politiķu uzrunas Ārija Gustas no Bērzkalniem «Bauskas Dzīvei» pauda neapmierinātību, ka atnākušo vidū nav jaunu cilvēku: «Mēs visi esam kļuvuši pārāk kūtri, īpaši jaunieši, kurus neinteresē ne politika, ne Latvijas valsts nākotne.» Patriotisma trūkumu sabiedrībā uzsvēra arī Anna Marija Dobele no Mežotnes pagasta: «Kaut kas taču ir jādara šajā valstī, politikā, lai dzīve mainītos. Savulaik cilvēki par Repši visi balsoja, jo citas izvēles nebija. Vīlāmies, bet ko padarīsi. Ceru, ka šie politiķi izveidos partiju, kas būs labāka par iepriekšējām. Pamatojuma man tam nav, taču cerība mirst pēdējā.» Sarunā ar baušķeniekiem Saeimas deputāte S. Kalniete uzskaitīja darbības prioritātes, kuras būs aktuālas topošajai partijai: «Patriotisms, kas sakņojas novados – tas ir mūsu topošā politiskā spēka darbības pamatprincips. Mums nevajag baidīties paust savu patriotismu, vajag droši un lepni apliecināt piederību savam pagastam, novadam, savai valstij. Par mūsu topošo partiju interesi izrādījuši daudzi pašvaldību vadītāji. Tas norāda vienu no darbības virzieniem, kurā mums būs jāstrādā.»S. Kalniete uzskaitīja tos uzdevumus, kuri būtu veicami valstij, lai pasargātu savus iedzīvotājus no dažādām pasaules globālās ekonomikas krīzēm, satricinājumiem. Viņa solīja pievērst uzmanību konkurētspējīgas izglītības sistēmas nodrošināšanai. Lai šīs, kā arī daudzas citas ieceres sekmīgi īstenotu, nepieciešama daudz lielāka visas sabiedrības aktivitāte, līdzdalība valstī notiekošajos politiskajos procesos.Ģ. V. Kristovskis, kurš uz tikšanos ieradās nedaudz vēlāk, savu rīcību, iesaistoties jaunas partijas izveidē, motivēja ar vēlmi daudz aktīvāk strādāt politikā nekā līdz šim. Atnākušajiem viņš daudz skaidroja par ES politikas īstenošanu Latvijā. Izvērtās plaša diskusija par Latvijas lauksaimniecību, tostarp likvidēto cukura ražošanas nozari. Politiķu sarunu ar baušķeniekiem vadīja rajona Padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, kurš pats ir topošās partijas veidotāju rindās. Pirms tikšanās ar baušķeniekiem Saeimas deputāte Sandra Kalniete intervijā «Bauskas Dzīvei» izklāstīja topošās partijas darbības principus. – Nekad pēc 9. Saeimas vēlēšanām politiskajām partijām vēl nav bijis tik zems uzticības līmenis vēlētāju acīs. Politiķi šobrīd piedzīvo uzticības krīzi un cilvēki gaida, kad beidzot šajā valstī kaut kas mainīsies. Mēs tagad vēlamies piedāvāt vēlētājiem godprātīgu darbu, apliecināt, ka politika var būt godprātīga un profesionāla.Jaunas partijas rodas vai pirms katrām Saeimas vēlēšanām. Kāpēc labāk, godprātīgāk nevar strādāt esošās partijas, bet vienmēr jādibina jaunas? Kur ir garantija, ka pēc četriem gadiem tās atkal nebūs kļuvušas sliktas, negodīgas, neuzticamas?– Latvijā jau tādu īstu politisku partiju nemaz nav. Es domāju partijas, kurās ir liels biedru skaits. Mums šobrīd ir nevis partijas, bet es tās gribētu nosaukt par domu biedru klubiem, var arī teikt – kabatas partijām. Ja cilvēki neiesaistīties politiskajās partijās, tad nākamajās vēlēšanās situācija atkal var būt līdzīga. Politiku šaura ļaužu grupa nevar mainīt. Cik būtu optimālais biedru skaits partijā? – Optimālais ierindas biedru skaits būtu ap 10 000. Pie tam daudz augstākam jābūt pilsoniskās aktivitātes līmenim. Latvijā tas diemžēl ir ļoti zems. Mums neveidojas arī nevalstiskās organizācijas, kas strādā vienas politiskās jomas virzienā.Kādi būtu jūsu veidojamās jaunās partijas galvenie darbības virzieni, mērķi, kurus vēlams sasniegt? – Viens no tiem būtu sabiedrības patriotiskā audzināšana šī vārda visplašākajā nozīmē. Patriotisms vajadzīgs ne tikai deklaratīvi, bet tam jāiemiesojas reālos darbos.Otrs atslēgas vārds mūsu programmā būtu «demokrātija», kura izpaustos iedzīvotāju sabiedriski politiskajās aktivitātēs. Ja mums demokrātija pastāv uz papīra, tad reāli sabiedrība vēl nav nemaz tik gatava darboties un izmantot savas demokrātiskās tiesības. Cilvēkiem vajadzētu saprast, ka viņu rokās ir instrumenti, kas ir jāaktivizē. Vienlaikus gribu teikt, ka pārmaiņas ir sākušās. Pagājušā gada rudens notikumi, šobrīd parakstu vākšana – tas liecina, ka cilvēkos potenciāls ir. Kāds būtu optimālais veids, kā organizēt pašvaldību vēlēšanas? Vai mazajos pagastos, arī ne tik lielajos novados ir jābalso pēc partiju sarakstiem? Kāpēc vēlētāji nevar veidot savas apvienības?– Mans priekšlikums būtu vēlēšanas, īpaši vietējās pašvaldībās, organizēt citādāk, ieviešot vienmandāta vēlēšanu apgabalus. Vienkāršā viedā to varētu izskaidrot tā, ka, piemēram, topošajā novadā viena deputāta vieta ir paredzēta katram no tajā ietilpstošajiem pagastiem. Tā mazāku teritoriju pārstāvji iegūtu savu pārstāvniecību lielajā novadā. Ja saglabāsies līdzšinējā kārtībā, ir maz cerību, ka novada Domē būs visu mazo pagastu pārstāvji. Vēl viena problēma, kuras risinājumu gaida daudzi pašvaldību vadītāji, ir naudas sadalījums. Par nepareizu tiek uzskatīts princips, ka pašvaldībām finanšu līdzekļus piešķir, vadoties pēc vadītāja politiskās piederības, nevis pēc reālās nepieciešamības. Vai redzat mehānismu, kā izskaust šādu principu?– Tāds mehānisms ir iespējams. Viens no veidiem ir ar budžeta plānošanu. Šobrīd tas tiek plānots triju gadu robežās, bet vajag ilgākam laikam. Ja mainās politiskā vara, tad tas vairs tā neietekmēs budžeta sadalījumu. Vēl viens veids ir otrā līmeņa pašvaldības. Nevis rajoni, kā tagad, bet reģioni. Valstī tādi varētu būt, piemēram, četri. No budžeta naudu piešķirtu katram reģionam, un tur jau tomēr labāk redzētu, kam un cik finanšu līdzekļu nepieciešams. Protams, arī reģionu izveides, vēlēšanu mehānisms – tas viss ir jāizstrādā. Politikā Latvijā ir vēl ļoti daudz, ko darīt, ko sakārtot.Vai redzat citu mehānismu, kā uzturēt politiskās partijas, kuras šobrīd ir ļoti atkarīgas no saviem finansētājiem?– Vispirms ir krietni jāierobežo partiju tēriņi priekšvēlēšanu laikā. Tur aiziet milzīga nauda, kas pirms tam ir jāsavāc. Un skaidrs, ka pēc tam partija kļūst atkarīga no naudas devēja. Mēs esam par to, lai partijas pilnībā finansētu no budžeta. Ja to neizdosies panākt uzreiz, tad kaut vai daļēja finansēšana dos partijām lielāku brīvību un tās vairāk būs atbildīgas vēlētāju, nevis partiju sponsoru priekšā. Kāds būtu jūsu viedoklis par šobrīd notiekošo parakstu vākšanas kampaņu? – Mēs atbalstām abas parakstu vākšanas. Gan šobrīd notiekošo parakstīšanos par Saeimas iespējamo atlaišanu, gan arī par pensijām. Un nevajag domāt, ka nekas nesanāks, ka vajadzīgo parakstu skaitu nesavāks. Ja arī tā notiks, cilvēki būs izteikuši savu attieksmi un politiķi to nevarēs ignorēt. Šīs abas kampaņas ir sabiedrībai dotā iespēja izmantot savas demokrātiskās tiesības. Nav prātīgi šādu iespēju palaist garām.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Aicina nebaidīties būt patriotiem

Kategorijas