BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jauni draudi Latvijas upēm

Aina Ušča

2008. gada 1. aprīlis 09:11

1540
Jauni draudi Latvijas upēm

Mazās hidroenerģētikas asociācija nesen nāca klajā ar ierosinājumu atjaunot vairākas hidroelektrostacijas (HES) un uz 91 upes uzbūvēt jaunas. Energoresursu problēma Latvijā tiek akcentēta ar Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanu un iespējamo strāvas deficītu.Pēc nepilnu desmit gadu pārtraukuma ir atsākta diskusija par mazo HES lietderību, kas izpaužas pretēju viedokļu sadursmē. Spēkstaciju būvniecības iniciatoru mērķis ir panākt, lai tiktu veikti grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 15. janvāra noteikumos, samazinot upju skaitu, uz kurām aizliegts būvēt un atjaunot HES. Šajā sarakstā pašlaik iekļautas 240 upes – arī Mūsa, Mēmele, Iecava un Lielupe. Izmaiņas likumdošanā tika panāktas ar Latvijas Makšķernieku asociācijas, Pasaules Dabas fonda un citu nevalstisku vides organizāciju konsekventu rīcību. Sabiedriskās domas veidošanā un pētījumu veikšanā par HES negatīvo ietekmi uz vidi 21. gadsimta sākumā aktīvi iesaistījās Makšķernieku asociācijas dalībnieks, vides inženierzinātņu maģistrs Valērijs Gabrāns, tāpēc «Bauskas Dzīve» viņu aicināja komentēt pašreizējo situāciju.«Kārtējo reizi citēšu žurnālistu Askoldu Rodinu, kurš mazo HES būvniecību salīdzina ar noskranduša bezpajumtnieka vēlmi nosvilināt siena šķūni, lai sev uzceptu omleti. Ekoloģiskie zaudējumi, veicot šādas darbības, būs sagruvušais šķūnis, bet rezultāts piedegusi, neēdama omlete, jo mazo HES saražotās enerģijas teorētiski iespējamais īpatsvars kopējā Latvijas energodaudzumā 2010. gadā tiek prognozēts 1,10 procentu apmērā. Savulaik mēs veltījām daudz pūļu, lai izpētītu un prognozētu videi un valsts ekonomikai nodarīto mazo spēkstaciju kaitējumu. Pasaules Dabas fonds pasūtīja pētījumu, kurā ir pamatota negatīvā ietekme un paredzamie zaudējumi. Mazo HES būvniecība ir krasā pretrunā ar teritoriju ilgtspējīgas attīstības koncepciju. To ir secinājusi arī Ekonomikas ministrija, kas sākotnēji it kā neiebilda pret Hidroenerģētikas asociācijas aicinājumu kāpināt mazo HES jaudu. Tomēr, atšķirībā no 90. gadu nogales, es nejūtos nobijies un bezspēcīgs, jo likums ir spēkstaciju pretinieku pusē,» uzsver Valērijs Gabrāns. Viņš ir analizējis visas publikācijas nacionālajos laikrakstos, kas martā bija veltītas aktuālajam tematam, un atradis neprecizitātes. Speciālists teic: «Es apšaubu faktus, ka uz Iecavas upes ir paredzēts uzbūvēt desmit spēkstaciju, bet uz Mūsas – septiņas. Tas fiziski nav iespējams, jo cik tad Mūsa Latvijas teritorijā ir gara! Arī par tik izvērstām būvniecības iecerēm uz Iecavas upītes neesmu dzirdējis. Toties gluži reālas aprises ir ieguvis Mūsas dambja projekts Gailīšu pagastā. Tam vairākkārt ir mainījušies saimnieki. Zinu, ka jaunais īpašnieks jau ir vērsies pašvaldībā un reģionālajā vides pārvaldē, lai atjaunotu HES būvniecības tehnisko dokumentāciju. Būtiskākie zaudējumi, kas varētu rasties pēc projekta īstenošanas, ir vimbu migrācijas traucējumi uz nārsta vietām, gruntsūdeņu līmeņa svārstības, kas apdraudēs mazdārziņu koloniju Gailīšu pagastā, ūdens kvalitātes pasliktināšanās posmā no Gailīšiem līdz Bauskai. Vienīgais pozitīvais aspekts būs tilts, kas savienos Mūsas kreiso krastu ar starptautisko automaģistrāli.» Valērijs Gabrāns ir pārliecināts, ka Bauskas dabas parks, kas ir īpaši aizsargājama teritorija, nav savienojams ar HES būvniecības plānu uz Mēmeles. Mazo HES ieguldījums valsts energobilancē pašlaik ir tikai puse procenta. Potenciāli skaitlis varētu sasniegt vienu procentu, bet arī to nevar saukt par nozīmīgu devumu kopējā elektrības ražošanā. To intervijā, kas 26. martā publicēta laikrakstā «Latvijas Vēstnesis», atzīst Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma. Viņš domā, ka saimnieciskai darbībai slēgtās upes, kas ir iekļautas Ministru kabineta 2002. gada 15. janvāra noteikumos, statusu saglabās. Tomēr Vides un Zemkopības ministrijai ir nepieciešams vienoties par to, vai tiks pārskatīts upju saraksts.Savukārt vides ministrs Raimonds Vējonis atgādina, ka 2002. gadā veiktie pētījumi ir pierādījuši spēkstaciju atstātās neatgriezeniskās sekas ekosistēmā. Pašreizējās HES, kas darbojas, videi nodarīto kaitējumu atlīdzina naudā pēc speciālas, valdībā apstiprinātas metodikas. Novērtējumu veic Latvijas Zivju resursu aģentūra. Amatpersona pauž viedokli, ka vienīgais veids, kā pārvarēt energoresursu paredzamo deficītu, ir HES turbīnu nomaiņa ar jaudīgākām. «Bet slēgto upju saraksts netiks aizskarts! Mazo HES asociācijas spekulācijas ir pilnīgi nepamatotas,» ministrijas nostāju sarunā ar laikraksta «Latvijas Vēstnesis» žurnālisti pauž Raimonds Vējonis.HES būvniecības prognozējamās sekas: tiek traucēta upju caurplūde, kas izraisīs to aizaugšanu,caurplūdei samazinoties, pasliktinās ūdens kvalitāte,HES aizsprosts ir nepārvarams šķērslis ceļotājzivju migrācijai uz nārsta vietām,uzplūdinājumos iet bojā nārsta vietas, mainās upju fauna un flora, sašaurinās sugu daudzveidība, aizsprosti veicina ledus sadambējumu rašanos, ūdenslīmeņa diennakts un sezonas svārstību ietekmē krasta līnijas kļūst nepastāvīgas, ūdensaugi dubļainajā joslā atmirst un sāk pūt,karstās vasarās aiz mazo HES aizsprostiem upju gultnes sašaurinās un kļūst par tērcītēm.