BauskasDzive.lv ARHĪVS

2006. gadā Latvijas nabadzības riska indekss bijis viens no augstākajiem ES

Ziņu aģentūra LETA

2008. gada 5. aprīlis 18:06

467
2006. gadā Latvijas nabadzības riska indekss bijis viens no augstākajiem ES

Latvijas nabadzības riska indekss, pēc "Kopienas statistikas pētījuma par ienākumiem un dzīves apstākļiem" 2006.gada datiem, bija 23%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktie aprēķini.Tomēr ir nepieciešams apzināties, ka ienākumi pat nedaudz virs nabadzības riska sliekšņa ne vienmēr nodrošina iedzīvotājiem vēlamo dzīves kvalitāti, norāda CSP. Šajā pētījumā aplūkota tāda statistiski samērā maz pētīta parādība kā materiālā nenodrošinātība, ar ko saprot apstākļus, kas izriet no ekonomisko resursu trūkuma un liedz pieeju materiāliem labumiem, kā arī raksturojas ar neapmierinošiem mājokļa apstākļiem un piespiedu atteikšanos naudas trūkuma dēļ no ilgtermiņa preču izmantošanas, skaidro CSP.Tiek pētītas tādas materiālās nenodrošinātības dimensijas kā ekonomiskā spriedze, piespiedu atteikšanās no ilglietošanas preču izmantošanas, ka arī neapmierinoši mājokļa apstākļi. 2006.gada pētījuma dati liecina, ka materiālā nenodrošinātība ir plašāk izplatīta parādība nekā nabadzības risks. Tomēr, salīdzinot 2006.gada pētījuma datus ar 2005.gadu, materiālās nenodrošinātības riskam ir tendence samazināties.Materiālās nenodrošinātības nasta vislielākā mērā skar tieši trūcīgās mājsaimniecības. Pats būtiskākais materiālās nenodrošinātības riska faktors ir ekonomiskā spriedze. Ekonomiskā spriedze tiek noteikta ar vairāku EU-SILC anketas jautājumu palīdzību, kuros respondentiem tika lūgts novērtēt mājsaimniecības spēju segt šādas izmaksas - ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis katru otro dienu, uz sava rēķina katru gadu visiem mājsaimniecības locekļiem vienu nedēļu pavadīt prom no mājām, atļauties segt neparedzētus izdevumus 75 latu apmērā no pašu līdzekļiem viena mēneša laikā, finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu, kā arī spēju segt dažādus komunālos maksājumus un norēķināties par pirkumiem uz kredīta.Tās mājsaimniecības, kurās vismaz par diviem punktiem tika sniegta noliedzoša atbilde, tika uzskatītas par pakļautām ekonomiskai spriedzei. Saskaņā ar EU-SILC 2006.gada datiem ekonomiskai spriedzei bija pakļauti 65% mājsaimniecību pilsētās un 72% - laukos.Mājsaimniecībās, kuru ienākumi bija zemāki par nabadzības riska slieksni, ekonomiskās spriedzes līmenis sasniedza 89%, salīdzinot ar 67% vidēji valstī.Lai raksturotu piespiedu atteikšanos no ilglietošanas preču izmantošanas, EU-SILC pētījumā tika uzdoti jautājumi par mājsaimniecību spēju lietot tādas ilglietošanas un sadzīves preces kā telefons, televizors, veļas mazgājamā mašīna un vieglais auto.Trūcīgo mājsaimniecību īpatsvars, kuras naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties vienu no šādām ilglietošanas precēm savā mājsaimniecībā, bija 62% pilsētās un 63% laukos, bet, izslēdzot no šā saraksta vieglo auto, - attiecīgi 35% un 33%. Šā paša iemesla dēļ nevarēja atļauties telefonu 16% trūcīgo mājsaimniecību, krāsu televizoru - 8% šādu mājsaimniecību.Ievērojami lielākas problēmas mājsaimniecībām rada neapmierinoši mājokļa apstākļi. Minētajam riskam Latvijā pakļauti 45% mājsaimniecību. Trūcīgo mājsaimniecību vidū šāds risks ir ievērojami augstāks un sasniedz 60%.Neapmierinoši mājokļa apstākļu aspekti EU-SILC pētījumā tika apzināti ar šādu jautājumu palīdzību - vai mājoklī ir tekošs jumts, mitras sienas, griesti, grīdas vai mājas pamati, trupe logu rāmjos, durvīs vai grīdās, ir pārāk tumšs, maz gaismas, mājoklī nav vannas istabas vai dušas, mājoklī nav tualetes ar ūdensklozetu.Tiek uzskatīts, ka mājsaimniecība ir pakļauta neapmierinošu mājokļa apstākļu riskam, ja tajā parādās kaut viena no iepriekš identificētām mājokļa kvalitātes problēmām. Kā liecina EU-SILC pētījuma dati, laukos dzīvojošiem daudz biežāk ir objektīvs iemesls būt neapmierinātiem ar savu mājokli. Gandrīz trīs ceturtdaļās jeb 74% laukos dzīvojošo trūcīgo mājsaimniecību tika identificēts viens no iepriekš nosauktajiem neapmierinošu mājokļa apstākļu nosacījumiem. Kopienas statistikas 2006.gada apsekojumā par ienākumiem un dzīves apstākļiem pavisam tika apsekotas 4315 mājsaimniecības. 2009.gada EU-SILC apsekojumā ir paredzēts iekļaut daudz plašāku jautājumu loku, kas raksturo materiālās nenodrošinātības aspektus, tostarp bērnu materiālo nenodrošinātību.