BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Zemgalieši 2030.gadam izvēlas efektīvu un spēcīgu valsts pārvaldi

Ziņu aģentūra LETA
Latvijā un pasaulē

2008. gada 16. aprīlis 17:00

266
Zemgalieši 2030.gadam izvēlas efektīvu un spēcīgu valsts pārvaldi

Šodien Zemgales forumā Jēkabpilī, turpinoties sabiedrības līdzdalības projekta "Latvija 2030. Tava izvēle" reģionālo forumu otrajam posmam un diskutējot par iespējamiem valsts attīstības scenārijiem, zemgalieši 2030.gadam izvēlējās efektīvu un spēcīgu valsts pārvaldi.Kā aģentūru LETA informēja pasākuma rīkotāji, forumā piedalījās Zemgales reģiona pašvaldību pārstāvji, izglītības iestāžu un NVO pārstāvji, uzņēmēji, sabiedriski aktīvi cilvēki un jaunieši. Foruma dalībnieki tika iepazīstināti ar līdz šim padarīto Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (LIAS) izstrādē, informēti par pasaules pieredzi kontrastu scenāriju metodes izmantošanā, veidojot ilgtermiņa attīstības stratēģijas, kā arī aicināti izteikt savu viedokli par četriem ekspertu grupas piedāvātiem Latvijas nākotnes scenārijiem. Kontrasta scenāriju metode tika izvēlēta tāpēc, ka tie vislabāk izvērtē un salīdzina izvēļu izmaksas un riskus, identificē izvēles pamatus un var tikt izmantoti kā platformas sabiedrības iesaistei, diskusijai un sadarbībai. LIAS redakcijas grupa piedāvā modelēt Latvijas attīstības scenārijus uz divām galvenajām asīm, kuras iezīmēja sabiedrības diskusijas reģionālajos forumos martā, jo cilvēki visvairāk runāja par resursu sadali un attiecību veidošanu starp sabiedrību un valsti. Piedāvātajā modelī uz vienas ass likts valsts regulācijas mehānisma centralizācijas pakāpe un uz otras - resursu koncentrācijas pakāpe. LIAS redakcijas grupas vadītājs Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Roberts Ķīlis to pamato tādējādi, ka "scenārija uzdevums ir palīdzēt koncentrēties uz būtiskāko. Tas ļauj fokusēties un izvirzīt prioritātes, atmetot sekundāro". Foruma dalībnieki tika mudināti iztēloties, ko katrs pats, bērni un mazbērni darīs 2030.gadā - kas maksās mums pensiju, veselības izdevumus, kur strādās mūsu bērni, kāda būs vide mums apkārt, vai piedāvātie scenāriji ļaus mums labāk reaģēt uz riskiem, kas ir globāli determinēti, vai izstrādātie scenāriji atbilst galvenajam uzstādījumam par ilgtspējīgu valsts attīstību. Latvijas Bankas prezidenta padomnieks Edvards Kušners foruma dalībniekus rosināja domāt ilgtspējas kategorijās. "Infrastruktūra neatnāks pati. Tā ir kolektīvi jāveido, domājot par sabiedrības ilgtspējīgu attīstību. Ilgtspējīga attīstība nav vienkārši labklājības pieaugums, bet esošo resursu saglabāšana pēc iespējas ilgāk. Es gribētu, lai esošā dzīves kvalitāte saglabātos pēc iespējas ilgāk, ar tendenci attīstīties uz augšu. Mums būtu jādomā, kurš scenārija modelis palīdzētu šīs pārmaiņas vislabāk pārdzīvot", sacīja Kušners. Vairākums Zemgales foruma dalībnieku pauda savu atbalstu scenārijam, kurš paredz efektīvu un spēcīgu valsts pārvaldi, kas garantēs drošību un profesionālismu politikā. Daudzi dalībnieki visos scenārijos saskatīja priekšrocības un saistošus aspektus un rosināja paņemt labāko no katra, apvienojot vienā scenārijā. Eksperti norādīja, ka "nav iespējams sakrustot trusi ar vistu, jo tāds hibrīds nebūs dzīvotspējīgs". Scenāriju nesavietojamība sakņojas būtiskā atšķirībā - kas sniedz šo pakalpojumu un kas kontrolē tā kvalitāti. Zemgaliešu vairākums izteica vēlmi, lai valsts un eksperti noteiktu, kurš modelis ir piemērotākais un labākais. Foruma noslēgumā Zemgales foruma dalībniekus uzrunāja Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs. "Diskusija ir ļoti vērtīga, bet domāju, ka šai diskusijai vajadzēja notikt pirms desmit gadiem. Tagad mēs daudz efektīvāk varētu virzīties pilsoniski aktīvas sabiedrības scenārija virzienā. Man patika viena skolēna izteikta Jēkabpils nākotnes vīzija, - lai trotuāru vietā būtu eskalatori un nevajadzētu pārvietoties kājām! Mēs darīsim visu, lai mūsu bērni nebrauktu prom, lai Zemgale attīstītos un augtu mūsu labklājība," sacīja pilsētas mērs. Dienas otrajā pusē jaunieši turpināja diskusiju Jauniešu forumā, kurā pulcējās Zemgales reģiona skolu vecāko klašu audzēkņi un studenti. Jauniešu forumā sadarbībā ar biedrību "Jauniešu konsultācijas" tika turpināta diskusija par scenārijiem un kopīgi veidots jauniešu Latvijas attīstības redzējums par to, kādā valstī viņi gribētu dzīvot.

Kategorijas

Kategorijas