Pētījums: Latvijas iedzīvotāju iecienītākie svētki ir Jaunais gads, Ziemassvētki, Lieldienas un Līgo svētki

2008. gada 22. aprīlis 15:20

1031

Pētījums: Latvijas iedzīvotāju iecienītākie svētki ir Jaunais gads, Ziemassvētki, Lieldienas un Līgo svētki

Latvijas iedzīvotāji vislabprātāk svin Jauno gadu, Ziemassvētkus, Lieldienas un Līgo svētkus, savukārt no valsts svētkiem iedzīvotāji vislielāko uzmanību velta 18.novembrim, secinājuši pētījuma "Mēs. Svētki. Valsts" autori.Pētījuma autore Evija Kļave šodien žurnālistiem norādīja, ka sabiedrībā pastāv zināma neizpratne par valsts svētku nozīmi: "Valsts svētki pārklājas, līdz ar to iedzīvotāji īsti nesaprot, kas ir kas - ko atzīmē 1.maijā un ko - 4.maijā." Aptaujā atklājies, ka iedzīvotāji labprāt atzīmē valsts svētkus, tomēr izvēlas pasīvās formas - vairākums izvēlas svētku norisi vērot televīzijas ekrānos, mazāk dodas apskatīt tos klātienē. Turklāt visapmeklētākais valsts svētku pasākums ir uguņošana. "Uguņošana zināmā mērā jau kļūst par svētku svinēšanas tradīciju, ko skatīt dodas arī visa ģimene," stāstīja Kļave. Raksturojot svinētājus, Kļave izdalīja trīs grupas - vienā gadījumā tās ir personas, kuras svētkus svin tipiski, proti, klātienē pasākumus nepameklē. Otra grupa, ja ir labi apstākļi, vakarā dodas apmeklēt kādu pasākumu. Savukārt trešā, aktīvākā iedzīvotāju grupa, valsts svētku svinēšanu iedzīvinājuši jau kā tradīciju. Kļave stāstīja, ka, lai sekmētu iedzīvotāju līdzdalību svētku pasākumos, nepieciešams izmantot aktīvākas un interesantākas iesaistīšanas formas: "Piemēram, ja tā ir militārā parāde, tad varētu piedāvāt iedzīvotājiem iespēju aplūkot militāro tehniku klātienē, ļaut iekāpt, organizēt sarunas ar militārajām personām," norādīja Kļave. Pavasara svētkos pētījuma autori rosina organizēt sporta svētkus, ko atļauj laikapstākļi. Savukārt rudenī, kad tiek atzīmēts 11.novembris un 18.novembris, varētu rīkot lāpu gājienu, sveču un gaismas ceļu. Tāpat nepieciešams aktīvāk iesaistīt bērnus, piemēram, iepriecinot viņus ar dāvanu - valsts karodziņu, norāda pētījuma autori. Būtiska nozīme svētku tradīciju un svinēšanas popularizēšanā ir arī masu medijiem, kuriem daudz aktīvāk ir jāinformē par pasākumiem ne tikai galvaspilsētā, bet arī reģionos, uzskata pētījuma veicēji. Kā uzsvēra Kļave, valsts svētku svinības ir pakārotas elites pasākumiem un ērtībām. "Pārdomu vērta ir situācija, kad valsts amatpersonas dodas nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, bet iedzīvotāji atrodas aiz "dzīvā žoga". Tādējādi svētku sajūtu mazina šāda sabiedrības un elites nošķiršana," skaidroja Kļave, rosinot valsts svētkus svinēt vienotā telpā. Arī paši svētku organizatori nereti neizprot svinamā vai atzīmējamā datuma nozīmi un paradumus, norādīja viena no pētījuma autorēm Oksana Žabko. Turklāt pasākumu forma un saturs netiek mainīts - katru gadu iedzīvotājiem tiek piedāvāts viens un tas pats. Tāpēc pasākumu rīkotājiem, pirmkārt, būtu skaidri jādefinē svinēšanas mērķis, rosina pētnieki. Kā atzina Žabko, "ir pašvaldības, piemēram, Rēzekne un Jelgava, kur tiešām vērojami centieni sasaistīt iedzīvotājus un arī amatpersonas valsts svētku svinēšanā, tomēr vēlama plašāka visu grupu iesaistīšana svētku svinēšana." Turklāt svētku organizatoriem vērīgāk jāizturas pret svētku simboliem, uz kuru trūkumu norāda iedzīvotāji. "Simbolu trūkums pilsētvidē arī veicina neizprati par svētku nozīmi. Visbiežāk kā svētku simbols ir tikai Latvijas karogs," norādīja Žabko. Kā šodien preses konferencē pastāstīja pētījuma zinātniskā redaktore un līdzautore Brigita Zepa, pētījums, kura tapšanā piedalījušies 14 cilvēki, veikts gada laikā. "Projekts ir ļoti plašs un daudzpusīgs. Mēs veicām gan iedzīvotāju aptauju, gan organizējām fokusgrupu diskusiju. Tāpat svarīgs pētījuma posms bija novērojumi - gada laikā apmeklējām svētku pasākumus un veicām novērojumus. Tāpat tika veiktas intervijas ar ekspertiem," informēja Zepa. Zepa pastāstīja, ka materiāls ir iesniegts Valsts kancelejā, būs arī vēl tikšanās ar dažādu ministriju pārstāvjiem, kas piedalās svētku rīkošanā. "Patlaban maksimāli cenšamies izplatīt informāciju, uz ko aicinām arī masu medijus," uzsvēra Zepa. Viņa atzina, ka pētījums nav tikai analīze, bet tas piedāvā arī daudzas idejas par to, kā svētkus padarīt interesantus. Ar pētījuma datiem plānots iepazīstināt arī reģionos. Pētījuma veikšanai izlietoti 88 000 eiro (61 846 lati), no šīs summas 90% ir Eiropas Savienības līdzekļi, savukārt pārējo summu nodrošināja Baltijas Sociālo zinātņu institūts.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pētījums: Latvijas iedzīvotāju iecienītākie svētki ir Jaunais gads, Ziemassvētki, Lieldienas un Līgo svētki

Kategorijas