Vietējos puķaudzētājus gremdē lētas ārzemju preces

2008. gada 7. maijs 07:36

2988

Vietējos puķaudzētājus gremdē lētas ārzemju preces

Zemnieku saimniecība «Velgi» Iecavas novada Dimzukalnā šopavasar puķes sāka audzēt divās jaunās siltumnīcās. Tās ir pagājušā gada lielākais uzlabojums.Par ražošanas paplašināšanos stāsta ģimenes uzņēmuma pārstāvji Inguna un Gatis Smalas: «Gāzes apkure ir sagatavota. Lai samazinātu roku darbu, vienā no siltumnīcām būs automātiskā laistīšana.» Slēgto telpu izkārtojumu var mainīt, izmantojot teritoriju lietderīgi. Proti, vasarā puķes audzē uz galdiem, bet zem tiem dobēs kūdrā var stādīt lilijas vai citus augus. «Velgos» ap 3000 kvadrātmetru siltumnīcu un ap 1000 kvadrātmetru āra platībā audzē plašu puķu klāstu. Ir gan vasaras ziedi, gan ziemcietes. Zemnieku saimniecība realizē stādus un puķes, arī nokarenās. Piemēram, dažādu šķirņu begonijas, leduspuķes, petūnijas, dālijas, atraitnītes u. c. Ziemas sezonā jākopj tulpes, prīmulas, hiacintes utt. Lielākoties dimzkalnieši produkciju piegādā dārza centriem Rīgā, kā arī Jūrmalā, bet ziemā puķu veikaliem. Audzētāji visbiežāk izmanto savu transportu. Ražošana tiek plānota pusgadu uz priekšu. Ģimenes uzņēmums sēklas un stādāmo materiālu iegādājas no vairākām firmām. Pēdējos gados pērk jau sajauktu kūdras substrātu. Turklāt ražotājiem vajadzīgi podi u. tml. Jauno ražošanas ēku būvei izmantoti arī kredītlīdzekļi. Pērn puķu audzētāji beidza maksāt aizņēmumu un paņēma jaunu. «No malas varbūt liekas, ka varam raust baltu naudu. Taču kaut kā nesanāk,» joko īpašnieks. Smalas aizņemto naudu izmanto gāzes apkures ierīkošanai jaunajām siltumnīcām. Audzētājus satrauc paredzējumi, ka celsies gāzes cenas: «Neprognozējamība ir ļoti slikta. Pērn rudenī mēs izdomājām biznesa plānu, bet pašlaik nezinām, kā lai to realizē. Mēs nevaram celt cenu, jo puķes ir kas ekskluzīvs. Tās nav pirmās nepieciešamības preces.» Audzētāji apsvēra iespēju piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu. Taču radās iespaids, ka tas būs ļoti laikietilpīgi, gada laikā nepaspēs realizēt. Zemnieku saimniecībā strādā četri cilvēki, proti, saimnieki un divas darbinieces. Tā kā ziemā ir mazāk darba, viena no viņām ir uz pusslodzi. Palīdzes «Velgos» iztiku pelna ilgu laiku un ir vietējās iedzīvotājas. «Jau ļoti ilgi šeit strādāju. Esmu apmierināta. Darba apstākļi un īpašnieki ir labi, viņi nodrošina visas sociālās garantijas, ieskaitot apmaksātu atvaļinājumu. Darbs ir tuvu mājām, nav nekur jābrauc,» teic Anita Rupaine. «Darbinieces strādā ļoti labi, esam apmierināti. Protams, jautājums par algām vienmēr ir aktuāls. Darbs ir grūts. Polijā, apskatot līdzīgas audzētavas, novērojām, ka strādā vīrieši. Paciest karstumu, izcilāt podus nav viegli,» tā G. Smala. Palīgā dodas arī īpašnieku atvases - Signe un dvīņi Līga un Edgars. Lai mazāk vajadzētu roku darbu, audzētāji ierīko automātisko laistīšanu, kas reizē pabaro augus. Smalu ģimene Dimzukalnā ir ienācēji, kas te mīt jau 17. gadu. Saimniece ir bijusī ķekavniece, bet Gatis nāk no Druvienas. «Mēs abi esam agronomi. Inga (Inguna - K. S.) - agronome dārzkope, es - agronoms. Beidzām Latvijas Lauksaimniecības universitāti Jelgavā. Tur mēs satikāmies un nolēmām nākt uz šejieni,» atceras G. Smala. Ģimene Dimzukalnā ir iedzīvojusies, strādā un domā uz priekšu. Padomju laikos bijis ierasts vienlaikus ar oficiālo darbu strādāt piemājas saimniecībā. Dimzkalniešiem vienmēr bijušas siltumnīcas. Puķu audzēšanai viņi «stingrāk padevušies» 2000. gadā. «Tas bija izmisuma solis. Kaut kas taču jādara. Avīzēs nesludina, ka vajadzīgi agronomi,» tā saimnieks. Puķu audzētāji milzu konkurenci jūtot ziemā, kad Latvijā ārzemju produkciju ieved ar lielajām mašīnām. Iespējams, nekvalitatīvs stādmateriāls nosaka cenu. Piemēram, ārzemju precei tā ir aptuveni 45 santīmi par stādu, bet mūsu ražotāju produkcijai maksa sasniedz 60 santīmu. Savukārt ar vietējiem puķu audzētājiem dimzkalniešiem ir koleģiālas attiecības. «Kas zina, ko rādīs šī vasara. Māju celtniecība iet, likās, ka puķu audzēšanas joma būs perspektīva. Taču avīzēs raksta, ka 20 procentu hipotekāro kredītu ņēmēju ir pakļauti riskam. Viņi puķes nepirks,» pārdomās par tirgus likumsakarībām dalās G. Smala.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vietējos puķaudzētājus gremdē lētas ārzemju preces

Kategorijas