Piena ražotāji vēlas krīzes risinājumu

2008. gada 8. maijs 08:00

918

Piena nozarē pašlaik vienlīdz sarežģīta situācija ir gan lielajiem, gan mazajiem ražotājiem, jo iepirkuma cena samazinās. Govis izlaižot ganībās, sāksies lielais piena laiks, kas rada vēl papildu bažas, jo izejvielas lielāks piedāvājums ļaus pārstrādātājiem diktēt vēl stingrākus noteikumus. Neprasa daudz Kaut arī Bauskas rajons nav tipisks lopkopības reģions, piena ražotāji jūtas apdraudēti, tāpat kā viņu kolēģi visā valstī. "Bauskas Dzīve" jau rakstīja par sanāksmi, ko bija organizējusi mūsu rajona Lauksaimnieku apvienība. Tās biroja vadītāja Rudīte Jaunzeme, apkopojot aptaujas anketās ierakstīto, secina, ka mūspuses piensaimnieki neprasa neko nereālu - vidējo cenu aptuveni 20 līdz 24 santīmus par litru. Interesanti, ka mazāku ganāmpulku īpašnieki, kuriem ir trīs līdz desmit gotiņu, būtu apmierināti, ja viņi saņemtu 20 santīmu par litru. Viens deviņu govju īpašnieks ir ierakstījis anketā pavisam mazu ciparu - tikai 15 santīmu par litru. 150 govju turētāji uzskata, ka zemākajai cenai par vienu litru piena vajadzētu būt 24 santīmiem. Viens saimnieks izskaitļojis, ka būtu jāmaksā 30 santīmu. R. Jaunzeme informē, ka ar baušķenieku sanāksmē uzklausītajiem secinājumiem iepazīstinās Latvijas Piena ražotāju asociāciju, lai kopīgiem spēkiem meklētu risinājumu nozares stabilizēšanai. Atbalstu sola šomēnes Bauskas rajona piensaimnieku aptaujas anketās bija izteikti arī rosinājumi, kā vajadzētu atbalstīt šo lopkopības nozari. Piemēram, lielākas subsīdijas iedalīt par govīm, kas ir pārraudzībā; lai valsts apmaksā zaudējumus zemniekiem, ja ganāmpulks jālikvidē, jo pašlaik piena lopkopībā peļņu nevar iegūt. Ko iespējams sagaidīt no Zemkopības ministrijas? Reģionālo plašsaziņas līdzekļu žurnālistiem organizētā seminārā zemkopības ministrs Mārtiņš Roze uzsvēra, ka piensaimniecībai ir visaugstākā prioritāte. Ir rasts risinājums par papildu atbalstu, iedalot no valsts budžeta 2,5 miljonus latu. Šo naudu, iespējams, varēs saņemt jau maija otrajā pusē, bet būs formulēti kritēriji, kam to piešķirt. Turklāt pārraudzībā ir jābūt ganāmpulkam un arī noteiktam vidējam izslaukumam. Ministrs uzsvēra, ka piensaimnieku prasība par 6,5 miljonu latu atbalstu pašlaik nav reāla. "Bauskas Dzīve" arī interesējās, vai ministrijas rīcībā ir kādas sviras, kā ietekmēt akciju sabiedrību "Bauskas piens" norēķināties ar produkcijas piegādātājiem. M. Roze sacīja, ka vienīgais, kā iespējams palīdzēt, - izmantot Lauku atbalsta dienestu, kas pēc zemnieku pretenziju iesniegšanas pārstrādes uzņēmumam, ja tās netiek apmierinātas, ganāmpulku īpašnieku vārdā var vērsties tiesā par parādu piedziņu. Cerību dod mazajiem Baušķenieku sanāksme bija organizēta ar domu, lai ganāmpulku īpašnieki kopīgi meklētu risinā jumu, kā izturēt krīzes periodu. R. Jaunzeme atzina, ka iecerētā kooperatīva veidošana pašlaik neīstenosies, tāpat sarežģīti ir piekļauties piena savākšanas maršrutiem, kurus apkalpo vairāki kooperatīvi. Viņa uzskata, ka tā nav koleģiāla rīcība, bet katrs domā par savu izdevīgumu. Vēl viens variants ir par piena pārdošanu tieši no fermas. Īslīciete Austra Bukauska uzskata, ka lielāka ganāmpulka īpašniekam ar to nav laika nodarboties un neko daudz arī neiztirgotu. Kas, piemēram, brauks uz Ādžūniem? Skaistkalnes pagasta zemniece Inita Medne rosināja dažu govju īpašniekus domāt, kā tomēr pastāvēt sarežģītajā tirgus situācijā. Viņa atklāja, ka siera ražošana ir izdevīgs bizness. Mājās gatavotu produkciju Inita pārdod Zaļajā tirdziņā Rīgā, kā arī Bauskā. Viena kilograma cena ir seši līdz deviņi lati par kilogramu. Jaunā sieviete visu darba procesu un arī dokumentāciju ir sakārtojusi atbilstīgi Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām. Tagad šāds atzinums izmaksātu līdz simt latiem, protams, attiecīgs ieguldījums vajadzīgs, lai nodrošinātu sanitāri higiēniskos normatīvus. Viņasprāt, Bauskas tirgos piedāvā ļoti maz to piena produkciju, kas ražota mājās. Vecsaulietis Mārcis Cielavs ir gados jauns, bet izlēmis dzīvi saistīt ar laukiem. Viņš sacīja, ka ir bijusi doma paplašināt ganāmpulku, taču pašreizējā situācija piena tirgū zemnieku saimniecības "Krasti" saimnieku darot piesardzīgu. Esot doma mēģināt ražot sieru, tādēļ M. Cielavu īpaši saistīja kaimiņpagasta saimnieces I. Mednes pieredze. Diemžēl pašlaik nav viena un droša ieteikuma, kā piensaimniekiem pārvarēt krīzi. Izveidojusies paradoksāla situācija - Latvijā piena iepirkuma cenas ir vienas no zemākajām Eiropas Savienības valstīs, bet produkcija gandrīz visdārgākā. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze akcentēja, ka visā ķēdē no izejvielas ražošanas līdz tirdzniecībai neesot vajadzīgā līdzsvara. *** Viedokļi Lauksaimnieku organizācijas aicina Zemkopības ministriju veikt šādas darbības krīzes novēršanai: palielināt valsts atbalstu ciltsdarbam piena lopkopībā, tam paredzot sešus miljonus latu; neatvērt Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšanas pasākuma pirmo pieteikšanās kārtu, paredzot labvēlīgākus nosacījumus lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām savas pārstrādes veidošanai un attīstīšanai; atcelt ierobežojumu par atļauto tiešās tirdzniecības apjomu (septiņas tonnas gadā) piena saimniecībām; pēc iespējas ātrāk izmaksāt valsts atbalstu par pārraudzībā esošu govi, kā arī 2007. gada kredītprocentu dzēšanai.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Piena ražotāji vēlas krīzes risinājumu

Kategorijas