Jelgavā bērnu smilšu kastēs atklāj parazītus
Latvijas Lauksaimniecības universitātes gadskārtējā studentu zinātniskajā konferencē Veterinārmedicīnas fakultātes 5.kursa studente Margarita Petrenko un 4.kursa studente Aira Zalova šogad piedalījās ar aktuālu pētījumu «Kaķu endoparazitozes Jelgavā». Profesora Pētera Keidāna un lektores Annas Krūklītes vadībā studentes apsekoja bērnu spēļu laukumus Jelgavā, veica klaiņojošo (patversmes) kaķu un mājas kaķu koproloģisko izmeklēšanu un noteica dažu pretparazitāro zāļu efektivitāti, ziņo portāls www.zz.lv Pārbaudot Jelgavas 23 bērnu spēļu laukumu smilšu kastes, tika atrasti vairāki endoparazīti: Toxocara spp. (parazītu olas) - pozitīvo paraugu skaits 8,7 procenti, Trichocephalus (parazītu olas) - 4,3 procenti, Strongyloides (parazītu kāpuri) - 39,1 procents, Ancylostomatidae spp. (parazītu kāpuri) - 34,7 procenti, kā arī nenoteiktu sugu kāpuri - 26 procenti. Ar Toxocara ģints endoparazītiem invadējas visu sugu gaļēdāji, tai skaitā suņi un kaķi, kas arī nosaka šo parazītu olu un kāpuru plašo izplatību ārējā vidē. Jaunās zinātnieces savā darbā min, ka, nonākot cilvēka organismā, kuņģa sulas ietekmē tiek noārdīts parazīta olas apvalks un izšķīlies kāpurs nonāk asinsritē, izraisot «kāpuru migrācijas» sindromu, kas izpaužas kā vēdera sāpes, klepus, drudzis, pneimonija un iekšējo orgānu bojājumi. Kāpura migrāciju acī izraisa pat viens šīs sugas kāpurs, jo imunitāte šajā gadījumā netiek iesaistīta, kā rezultātā cilvēks var zaudēt redzi. Savukārt Ancylostomatidae spp. parazītu kāpuri izraisa ādas iekaisumu. Inficēšanās notiek, ādai nonākot tiešā saskarē ar kāpuru. Infekcijas avots var būt smilšu kastes, pludmales, kā arī silta un mitra augsne, kas piesārņota ar parazītu kāpuriem, un tiešs kontakts ar invadēta dzīvnieka izkārnījumiem vai notekūdeņiem. Pēc inficēšanās uz ādas parādās sārti un niezoši ādas bojājumi. Parastās komplikācijas - mikrofloras pievienošanās, kas var radīt strutojošus iekaisumus. Lai nepieļautu kaķu un citu dzīvnieku endoparazītu tālāku izplatību, kas var ietekmēt arī cilvēku veselību, M.Petrenko un A.Zalova savā pētījumā iesaka veikt visai radikālus pasākumus - bērnu spēļu laukumus norobežot ar iežogojumu vai pat likvidēt smilšu kastes kā potenciālu riska avotu. Bez tam jāveic regulāra mājdzīvnieku attārpošana, tai izvēloties nevis lētākās, bet efektīvākās pretparazitārās zāles, kuru izvēlē palīdzēs veterinārārsts. Vismaz reizi gadā jāveic klaiņojošu dzīvnieku veselības kontrole un profilaktiskie pasākumi - sterilizācija, attārpošana un vakcinācija pret trakumsērgu. Klaiņojošo dzīvnieku eitanāziju pētījuma autores gan uzskata par nehumānu, cietsirdīgu un bezatbildīgu.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»