Aizsargi nespēj vienoties pat piemiņas brīdī
Bauskā pie Brīvības pieminekļa 17. maijā aizsargi un viņiem simpatizējoši iedzīvotāji pieminēja 1934. gada 15. maija valsts apvērsuma gadskārtu. Mežotnieka Imanta Zeltiņa uzaicināts, bija ieradies Latvijas Aizsargu organizācijas priekšnieks Jānis Strūģis, kura vectēvs bijis aizsargs un Latvijas armijas virsnieks.Jānis Strūģis stāsta, ka viņa vadītās organizācijas biedri propagandē Latvijas vēsturi, lasa skolās lekcijas, kuru saturs saskaņots ar Latvijas Kara muzeju. Kopā ar jaunsargiem Ventspils rajonā tiek meklēti mežabrāļu bunkuri un kapi. Izveidotā svētvietā 11. maijā notika svētbrīdis, kur piedalījās daudz jauniešu. Lai finansētu savas aktivitātes, izveidota apsardzes firma. Par iegūtiem līdzekļiem tiek izdota vēsturiska literatūra.Stundu vēlāk pie Brīvības pieminekļa formās, ar karogiem un muzikantiem ieradās codieša Harija Vītola domubiedri un 1990. gadā atjaunotās aizsargu organizācijas vadītājs Aksels Kaimiņš. Runās tika uzsvērts, ka šie ļaudis neatzīst Latvijas valdību, likumus un uzskata to par «promaskavisku kliķi». Atnākušie īslīcieši Dzintra Dūmiņa, Maigonis Kosis, Emīlija Veļika un baušķeniece Antra Kose atzina, ka simpatizē Daugavas Vanagu organizācijai, aizsargu organizācijai, bet nav tās biedri. Abas esošās aizsargu organizācijas viena otru neatzīst un noraida. Jānis Strūģis uzskata, ka pārstāv oficiāli reģistrētu sabiedrisko organizāciju, kuras mērķis ir sadarboties ar valsts un pašvaldību organizācijām un sekmēt Latvijas attīstību. Savukārt Harijs Vītols un Aksels Kaimiņš pauž, ka ir īstenie aizsargu tradīciju pārmantotāji un pārstāv Latvijas tautu, ko pastāvošā vara pazemo un nicina. Bauskas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile tikās ar Jāni Strūģi un Imantu Zeltiņu, novēlēja veselību Harijam Vītolam un viņa domubiedriem, taču nepiedalījās nevienā no šiem mītiņiem. Viņa uzskata, ka aizsargu dalīšanās «mūsējos» un «jūsējos» ir nepieņemama. Atskatoties vēsturē, jāatgādina, ka aizsargi bija paramilitāra brīvprātīgo organizācija, dibināta 1919. gadā. Pirmskara Latvijā tās uzdevums bija palīdzēt valsts drošības iestādēm uzturēt valstī mieru, drošību un kārtību. Aizsargi arī bija Kārļa Ulmaņa sarīkotā 1934. gada 15. maija valsts apvērsuma tiešie izpildītāji. 1940. gada 1. janvārī Latvijas Aizsargu organizācijā bija 31 766 aizsargi, 14 810 aizsardzes un 14 tūkstoš jaunsargu, informē Aizsardzības ministrijas mājaslapa. Aizsargu organizācija Latvijā atjaunota 1990. gadā, bet pēc dažiem gadiem tā sašķēlusies divos grupējumos.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»