Muzeja naktī saista pazīstami meldiņi, vēstures liecības un ragu mūzika

2008. gada 18. maijs 17:29

1423

Muzeja naktī saista pazīstami meldiņi, vēstures liecības un ragu mūzika

Citgad Starptautiskās muzeju dienas tēma bijusi Francijas pavasaris, šogad 17. maijā – meklējām vācisko sevī. Bauskai tas nav nekas svešs, līdz 1939. gadam te dzīvojuši ne mazums vāciešu, kam bijuši namīpašumi, stāsta Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Baiba Šulce.Kādi esam, kā esam dzīvojuši, par to stāsta Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā 17. maijā atklātā jaunā ekspozīcija. Divās telpās apkopotas liecības, lietas un materiāli no 20. gadsimta, sākot ar 40. gadiem. To apskatīt bija ieradušies tik daudz cilvēku, ka vēsturniekam Aigaram Urtānam atbilstīgā ietērpā nācās meklēt sev vietu, no kurienes stāstīt par savāktajiem priekšmetiem. Brīdi pirms tam muzeja otrajā stāvā atklāja rīdzinieka Gunāra Staņas fotoizstādi, kurā apkopoti salonbildēs fiksēti dažādu cilvēku sadzīves notikumi. Fotogrāfi Laimonis Šulcs un Guntis Šlosbergs vērtē, ka bildes ir iestudētas, toties atraktivitāte nav noliedzama. Turpmākie svētku notikumi risinājās pagalmā līdzās Rīgas ielai. No turienes plkst. 20.05 startēja skrējiens pa pilsētu, meklējot fotogrāfijās fiksētus ar vāciskumu saistītus objektus. Piedalījās 11 komandu. Septiņas no tām atrada visus kontrolpunktus, kuros dežurēja Bauskas Zonta kluba biedres, stāsta skrējiena sekretāre, muzeja galvenā grāmatvede Sandra Ķisele. Maršruta sastādītājs, muzeja līdzstrādnieks Raitis Ābelnieks, sacīja, ka viņš saviem soļiem šo loku izstaigājis 28 minūtēs. SIA «Kvēle» komandai tam vajadzēja 35 minūtes. Otrās bija «Špickas» – Bauskas 1. vidusskolas 8.a klases meitenes Baiba, Dārta, Kintija un Elizabete. Trešie – komanda «Mazie delfīniņi». Uzvarētājiem balvas no saieta atbalstītājiem – maltīte viesnīcas «Day&Night» restorānā «Orangery», kafejnīcās «Aveņi» un «Tornis».Skrējienā piedalījās arī vecmāmiņas ar mazbērniem jeb komanda «Gaps» – baušķenieki Gunta, Annija, Paula, Skaidrīte un Edmunds. Daži objekti bija grūti atpazīstami, bet Gunta atzīst, ka nācies krietni skriet, tāpēc noguruši, tomēr viss ir atrasts.Priekšpēdējie distanci veica Bauskas vidusskolas 11.c klases puišu komanda «Stīvās kājas». Ivo, Arnis, Kristaps un Lauris bija noskraidījušies slapjām mugurām un atzina, ka pēc fotogrāfijām atpazīt norādītos objektus nav bijis viegli. «Nepīpēšana atmaksājas, neesmu aizelsies,» pēc skrējiena atzina Kristaps Auzāns.Kamēr notika skrējiens, muzeja sētā skatītājus izklaidēja folkloras kopa «Trejupe», dziedot vācu šlāgerus ar meldiņiem, ko atpazīst gan latviskā, gan vāciskā vidē. Tāpēc ne viens vien klausītājs dziedāja līdzi. Kopas vadītāja Aldona Sormule atklāja, ka meldiņus un vārdus sameklējis «Trejupes» dalībnieks, dziedātājs, vēsturnieks un akordeonists Aigars Urtāns.Uz muzeja pasākumu «Trejupe» ieradusies tiešā ceļā no Jūrmalas, kur Lielupē 17. maijā notikusi folkloristu sadziedāšanās – ģenerālmēģinājums pirms šīsvasaras Dziesmu svētkiem, stāstīja dziedātājs Pauls Vīgants. Muzeja sētā sastaptie baušķenieki Vilma un Zigurds Gobiņi uz muzeja rīkotiem pasākumiem nāk katru gadu, kopš tie notiek. Patīk dziesmas, gribas dzirdēt Skaistkalnes pūtēju orķestri.Kugrēnu ģimene – Ingurs un Liāna ar bērniem – nedēļas nogali veltījuši noderīgām izklaidēm. Viņi apmeklējuši Mašīnu muzeju, bijuši saietā Mežotnes pilskalnā, svētdien devušies uz Rundāles pili.No muzejsētai iepretim esošā Rīgas ielas 21. nama logiem notiekošo vēroja ne viens vien iedzīvotājs. Vai skaļums traucē? Šejieniete Herta Vītoliņa atzīst, ka īpaši gaidot pūtēju orķestra ierašanos. Viņai patīkot, ka vecpilsētā ir kāda dzīvība, nemaz tik bieži tas negadoties. Mirkli pirms pulksten deviņiem Jāņa Kalniņa vadītais Skaistkalnes pūtēju orķestris tauru skaņām saviļņoja sirdis un piecēla kājās dancotājus īstā zaļumballes noskaņā. Ar to muzejsvētki Bauskā arī noslēdzās.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Muzeja naktī saista pazīstami meldiņi, vēstures liecības un ragu mūzika

Kategorijas