Florbola nākotnes modeli veidos noteiktāk

2008. gada 27. maijs 09:00

3722

Florbola nākotnes modeli veidos noteiktāk

Bauskas rajonā tikai viena sporta veida - florbola - komanda cīnās valsts čempionāta augstākajā līgā un šajā sezonā ieņēma astoto vietu.Tas ir zemākais rezultāts kopš grīdas hokeja pastāvēšanas Latvijā. Pagājušais bija valsts 15. čempionāts. Kādēļ tā, ko darīt turpmāk? Uz šiem jautājumiem tika mēģināts rast atbildes diskusijā, kas notika «Bauskas Dzīves» redakcijā.Sarunā piedalījās rajona Padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Veips, Sporta nodaļas vadītāja Inga Ūbele, pilsētas Domes priekšsēdētājas vietnieks Māris Freimanis, SIA «Uzvara-Lauks» valdes priekšsēdētājs Arnis Vējš, komandas treneris Dainis Akmentiņš, kapteinis Ingus Panteļejevs un menedžeris Aivars Duklavs. Florbols Bauskas rajonā ir tas sporta veids, kas pulcina visvairāk līdzjutēju, izveidojusies paaudžu saikne - veiksmīgi darbojas treniņu grupas Bērnu un jaunatnes sporta skolā. Pagājušajā sezonā Latvijas jaunatnes čempionātā divās vecuma grupās baušķenieki izcīnīja medaļas. Tātad ir vajadzīgā pēctecība - labākie jaunieši ieņem vietu pieaugušo komandā. Savukārt Bauskas florbolisti regulāri ir iekļauti Latvijas junioru un pieaugušo valstsvienību sastāvā. Taču pieaugušo florbols galvenokārt ir balstījies uz privātu iniciatīvu, ar ko ir par maz, lai nodrošinātu augstus sasniegumus. Kāda varētu būt šī sporta veida attīstība? Nav svarīgs komandas nosaukums Arnis Vējš uzskata: «Florbola vienība ir tīrākā amatieru līmeņa komanda, kas spēlē pietiekami augstā kvalitātē. Patīkami, ka bērni un jaunieši Bauskā arī nodarbojas ar florbolu, ka viņiem ir mērķis iekļūt sava rajona meistarkomandā. Tas viss ir labi, taču es neesmu jutis, ka virslīgas spēlētājiem ir mērķis, lai tā komanda darbotos. Jā, ir dažu cilvēku entuziasms, kuri gandrīz ar varu velk pārējos. Pat uz kopīgu sapulci visi nesanāca, un, manuprāt, situācija ir katastrofāla. Jābūt skaidrībai, kā turpmāk darboties, proti, konkrētam spēlētāju sarakstam un plānam jaunajai sezonai, tāmei, cik naudas ir vajadzīgs. Vajag precīzu nostādni tam, ko grib darīt. Tad tiekamies un runājam, cik daudz naudas vajadzīgs, kādus sponsorus vēl piesaistīt. Nav svarīgi, kāds ir komandas nosaukums, tam nav jābūt «Uzvara-Lauks», uz krekliem var būt vēl pieci uzraksti. Manuprāt, pilsēta un rajons būs ieinteresēti, lai šī komanda pastāvētu, jo daudz puiku iet uz sporta zāli un darbojas. «Uzvara-Lauks» ir atbalstījusi daudz sporta spēļu un pasākumu, īpaši tos, kas ir saistīti ar jaunatni, lai būtu attīstība.» Ar izdzīvošanas budžetu panākumu nebūs Aivars Duklavs precizēja, ka līdz šim komandai ir bijis izdzīvošanas budžets. Ar tādu finansējumu nav iespējams komandu stimulēt un cerēt, ka tā ieņems augstāku vietu. Vajadzīgs, lai spēlētājiem, kuri ierodas uz treniņiem no Rīgas, segtu ceļa izdevumus. Nepieciešama arī materiālā stimulēšana, piemēram, Rēzeknes «Blāzmas» spēlētājiem piešķir prēmijas, ja viņi pieveic līderkomandas. «Gribam vai negribam, bet ir skaidrs, ka bez naudas nekas nenotiks. Protams, jābūt konkrētiem nosacījumiem, par ko šos materiālos stimulus piešķir. Latvijā visas komandas, kurām ir pietiekams budžets, saņem arī pašvaldības atbalstu,» tā A. Duklavs. Valdis Veips sacīja: «Es pievienojos Arņa Vēja sacītajam. Florbolā mums ir šī piramīda - jauniešu komandas, kurām ir, uz ko tiekties. Diemžēl pieaugušajiem disciplīna un atbildība klibo. Manuprāt, vajadzīga vēl viena saruna rajona Padomē, kas līdz šim ir atbalstījusi, nodrošinot transportu. Rajona pašvaldībai 2009. gadā budžets būs, tajā arī sportam un florbolam paredzēti līdzekļi, bet, cik lieli, tas pašlaik nav zināms. Negribu piekrist Aivaram, ka pašvaldības uztur šādas komandas, tām ir savi sponsori. Protams, vietvarām jāatbalsta augstu sasniegumu sports. Tā tas notiek Vecumniekos, kur volejbola komanda spēlē Latvijas Nacionālajā līgā. Domāju, mums visiem kopā ir jānosaka prioritātes, lai meistarīgākie sporta veidi saņemtu stabilu atbalstu.» Dome naudu sadala līdzvērtīgi Bauskas Domes priekšsēdētājas vietnieks Māris Freimanis: «Diemžēl sabiedrībā cirkulē tāds viedoklis, ka pašvaldība neatbalsta sportu. Taču sporta namam «Mēmele» no pilsētas budžeta tiek tērēts vairāk par 90 tūkstošiem latu gadā. Ieņēmumi no šīs bāzes ir seši tūkstoši latu gadā. Ja runājam par florbola piramīdu, Bērnu un jaunatnes sporta skola nav noslēgusi līgumu par sporta zāles izmantošanu. Tādējādi pašvaldība gada laikā nav ieņēmusi septiņus tūkstošus latu. Sporta klubs «Bucefals», kura biedri ir florbolisti, reģistrēts Codes pagastā un atbilstīgi saistošajiem noteikumiem Bauskas Dome nav juridiski tiesīga sniegt kaut kāda veida finansējumu. Katram sporta veidam finansējums ir sadalīts līdzīgās daļās, tas ir, 400 latu. Tas ir iespēju robežās, ko pilsēta var atļauties. Sporta pasākumu organizēšanai pilsēta iedala 22 tūkstošus latu, 600 tūkstoš latu ieguldīts Bauskas 1. vidusskolas stadionā rekonstrukcijā, šo bāzi var izmantot bez maksas. Nebūtu pareizi teikt, ka Dome neatbalsta sportu.» Arnis Vējš uzsvēra, ka, dalot naudu, tomēr ir jānosaka prioritātes. Komandām, kas pilsētu vai rajonu pārstāv augstākajā līgā, jāpiešķir vairāk līdzekļu. Zemāka ranga vienībām attiecīgi arī finansējums mazāks. Klubu sistēmas darbības principi Volejbola kluba «Vecumnieki» vīriešu komandai, kas pagājušajā sezonā Nacionālajā līgā izcīnīja 4. vietu un ir pieteikta arī nākamajam čempionātam, izveidota sava līdzekļu piesaistes sistēma. Pašvaldības priekšsēdētājs Rihards Melgailis skaidro: «Atbalsta lielāko daļu veido pagasta budžetā sportam, konkrēti arī volejbolam paredzētie līdzekļi. Ņemot vērā komandas vajadzības, finansējumu vēl piešķir rajona Padome, Mežotnes pagasta padome, SIA «Kokzāģētava Lāns», «Piebalgas», lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Arāji». Visa šī nauda ir konkrēti sadalīta. Aizejot mūžībā komandas trenerim Ainim Plūmem, kurš bija arī vienības menedžeris un organizators, nākamajā sezonā būs jāveic korekcijas. Viņš bija tas, kurš noteica materiālos stimulus konkrētiem sportistiem.» Kāda pieredze ir citur? Cēsīs 2001. gadā nodibināts sporta klubs, kuram dots pilsētas vārds. Domes izpilddirektors Jānis Rozenbergs ir biedrības «Sporta klubs «Cēsis»» valdes priekšsēdētājs un skaidroja, ka viņš labprāt uzņēmies šo sabiedrisko pienākumu, jo sports ir viņa hobijs. Šīs nevalstiskās organizācijas mērķis - nodrošināt pēctecību jaunatnes sportam. Kluba paspārnē atrodas sieviešu un vīriešu basketbola komanda, florbola vienība, kas pieskaitāmas augstākā līmeņa sportam, un divas amatieru hokeja vienības, kā arī vēl dažu citu sporta veidu pārstāvji. Rajona Padomes un pilsētas Domes pašvaldības finansējums ir 10 līdz 15 procentu apmērā, pārējo daļu veido sponsoru līdzekļi. Izstrādāta noteikta sistēma sportistu stimulēšanai, florbolisti, piemēram, saņem dienas naudu. Arī mūsu pilsētā savulaik bija izveidots sporta klubs «Bauska 2000», kas saņēma Domes iepriekšējā priekšsēža Jāņa Teikmaņa atbalstu, un florbola komandai tajā laikā nevajadzēja maksāt par sporta nama «Mēmele» izmantošanu. Kopš priekšsēdētāju maiņas pieaugušo florbols zaudēja Domes labvēlību, stāstīja Normunds Grunckis, kurš ilgu laiku bija Bauskas komandas treneris. Piecpadsmit gadu Ingus Panteļejevs ir spēlējis florbolu Bauskas rajona komandā. Viņš izlēmis, ka jaunajā sezonā vairs neies laukumā, bet palīdzēs trenerim Dainim Akmentiņam. Viņš savukārt uzskata, ka vienībai ir labs potenciāls un tā spēj cīnīties Latvijas čempionāta virslīgā. Jūlijā paredzēta vēl viena sanāksme, kurā iezīmēs florbola modeļa jaunās kontūras.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Florbola nākotnes modeli veidos noteiktāk

Kategorijas