HES aizsprosts apdraud Mūsas upi

2008. gada 13. jūnijs 07:30

4384

Laiku pa laikam šur tur gadās kāda problēma, kas iekustina citādi nesatricināmo latviešu rāmo pasaules uztveri. Viena no tādām tēmām pirms kāda laika bija vērtību pārvērtēšana attiecībā par mazo hidroelektrostaciju būvniecību uz Latvijas upēm.Tad sabiedrības aktīvistu aizrauti cilvēki pauda viedokli pret tik agresīvu iejaukšanos dabas procesos un Bauskā vien pret Mēmeles dambēšanu savulaik parakstījās tūkstotis iedzīvotāju. Īpašnieki izrāda interesi Likumdevēji ieklausījās un veica labojumus, kas lielā mērā nobremzēja vieglās peļņas tīkotājus uz dabas rēķina. Vara, sabiedrības veselā saprāta diktēta, izdarīja gandrīz visu, ko varēja. Gandrīz. Atstāja tikai nelielu spraugu, caur kuru tomēr dažus HES atļāva pabeigt būvēt. To 17 HES vidū ir arī Mūsas HES Gailīšu pagastā. Pēc nepabeigtā Mūsas dambja, šī stratēģiski svarīgā objekta, privatizācijas 90. gadu sākumā sekoja dažādas juridiskas un finansiālas metamorfozes vairāk nekā desmit gadu garumā ar īpašnieku maiņām, bet, par laimi, reālas darbības nebija. Tagadējie objekta īpašnieki ķērušies lietai klāt nopietnāk un izsaka patiesu ieinteresētību pabeigt dambja un tilta būvi, uzstādīt turbīnas, par 3,5 metriem pacelt ūdens līmeni, uzplūdinot Mūsu aptuveni deviņu kilometru garumā - arī Lietuvas teritorijā. «Burkāns garaušiem» Uz problēmu mēģināsim paraudzīties no dažādiem aspektiem. Paredzamie ieguvumi no jaunās HES - 2,68 miljoni kilovatstundu elektroenerģijas gadā. Daudz vai maz? Bauskai noteikti nepietiktu, bet Uzvaras ciemu palu laikā ar enerģiju apgādātu. Pēc jaudas tā būtu otra lielākā mazā HES Latvijā. Taču - kā jau mēs zinām, šis ieguvums nebūs visiem. Gluži otrādi, jo maksa par enerģiju būs lielāka nekā no «Latvenergo» tīkla. Toties neapšaubāmi nozīmīgs ir tilts, kas nāks kā piedeva šai būvei. Kā nodeva par tiem spaidiem, ko nāksies nest upei, tās ūdeņiem un krastu iemītniekiem - visiem līdzjutējiem, kas savu dzīvi gadu gadiem saista ar upi un tās tecējumu. Tilts, protams, ir vajadzīgs. Kļūda bija to savulaik nodot privatizācijai. Bauskas rajona Padome pirms vairāk nekā desmit gadiem nebija tālredzīga. No šodienas situācijas raugoties, ir skaidrs, ka dambja būve kā tilts, ja tas būtu palicis valsts vai pašvaldības īpašumā, jau sen būtu realizēts kā svarīgs infrastruktūras elements ES projektu kontekstā. Kas palaists, tas pazaudēts, taču - vai tā bija vienīgā kļūda privatizācijā un par to kādam galva sāp!? Toties tagad tilts ir tas «burkāns garaušiem», ar ko var iekārdināt abu krastu pašvaldības. Sēkļi un purva rāva Ja būvēt ieinteresētie saredz vēl kādu ieguvumu, lai izskaidro, bet es šai iecerē saskatu vairāk zaudējumu dabai un tādējādi arī cilvēkiem. Uzskatāmi dambja ietekmi sajutīs baušķenieki. Savdabīgi, ka viņiem nekas netiks jautāts, jo lemšana notiek citur. Sakarā ar ūdens uzkrājumu ūdenskrātuvē, kas projektā nav mazāks kā 2,95 miljoni kubikmetru, veidosies tā trūkums lejasdaļā - Bauskā. Pilnīgi reāli, ka vasarās būs jāaizmirst ērtās Mūsas dienvidu krasta peldētavas, kas atsevišķu entuziastu un arī Domes pūliņu dēļ pēdējos gados iegūst reālas aprises kā labiekārtotas atpūtas vietas. Ūdens nepietiks, upes tecējums būs nepastāvīgs ar tendenci samazināties tieši tad, kad visvairāk nepieciešams. Ūdens pie mazas caurplūdes tiks uzkrāts milzīgajā, tajā pašā laikā relatīvi seklajā ap 133 hektāru ūdenskrātuvē, kur tas pastiprināti sasils un iztvaikos. Te es saredzu otru bīstamu faktoru, kas nerunā par labu uzplūdinājumam. Uz lēnas maza krituma upes, kāda tajā upes posmā ir Mūsa, ūdenskrātuve būs plaša, bet sekla. Uzplūdinot ūdeni auglīgajām palienēm Ceraukstes un Brunavas pagastā, kā arī nedaudz Lietuvā, izveidosies sekli zāļaini pārpurvojuma klāni, par ko bezgala priecāsies tikai odu un abinieku ciltis. Varbūt rudeņos pīļu mednieki tur saskatīs jaunu safari. Taču visam pāri ir purvaini rāvains ūdens, kas sastāvējies, pārpārēm uzsūcies Zemgales auglīgo augšņu barības vielas, «aplaimos» ūdens prieku tīkotājus lejasdaļā. Tādā ūdenī ir raksturīga zilaļģu ziedēšana, kas dara galu visai dzīvībai. Piemēri Iecavā un Rundālē Upe lejpus dambja būs seklāka, vēl vairāk aizaugs un nepastāvīgā ūdens līmeņa dēļ būs ar mainīgu upes gultni. Pieļaujamās ūdens svārstības 20 centimetru robežās, ko nosaka ūdenskrātuvei, upes lejasdaļā var sasniegt metru. Kā tas izpaužas dabā, tikai ievērojami mazākos mērogos, var pārliecināties pie jau esošām HES Iecavā un Rundālē. Savukārt, kā rāda pieredze uz citiem dambjiem, tad tā sauktā minimālā ekoloģiskā caurplūde patiesībā ir tikai reanimācijas iekārta, kas neļauj upei vispār izsīkt. Der atcerēties, katrs upes ūdens litrs, kas aiziet garām turbīnām, nenes HES peļņu. Tāpēc tiek darīts viss, lai to brīvgaitā nepalaistu. Dabas un ļaužu vaimanas par ūdens trūkumu aiz HES, kā rāda pieredze, ir ētikas kategorija, ko reti respektē. Zivis nav aitas Tikai kā trešo HES radīto negāciju faktoru atļaušos minēt zivju nedienas. Mūsa ir ļoti nozīmīga vimbu un arī citu zivju nārsta un barošanās migrāciju upe. Par Mūsas HES it sevišķi ir jāsatraucas mūspuses daudzajiem makšķerniekiem. Mūsa kopā ar Mēmeli ir galvenā Baltijas jūras austrumu krasta upe zivju resursu atražotāja. Vai tas vien nebūtu pietiekams arguments likties mierā un neapdraudēt saimnieciski nozīmīgo zivju sugu eksistenci? Protams, dažus pirmos gadus pie dambja drūzmēsies lieli zivju bari, kas var radīt ilūziju par pozitīvu efektu. Katru nākamo gadu zivju skaits samazināsies, jo nebūs nārsta un barošanās upes augštecē. Speciālistiem pilnīgi skaidrs, kas ir iekārta, ko dēvē par zivju ceļu. Skaidrs, ka zivis nav pakļāvīgi aitu bari, kas teciņus vien līdīs izbūvētos labirintos. Zivju ceļu darbības princips ir pavisam vienkāršs - cik daudz ūdens caur to plūst, tik proporcionāli arī zivju teorētiski var pārvarēt šo šķērsli. Žēl! Tieši tagad kad tik daudz tiek darīts, tīrot nārsta vietas, laižot zivju mazuļus, zivju resursu stāvoklis kļuvis cerīgāks. Jebkurā gadījumā aprakstītā aina nav savienojama ar Bauskas dabas parka apsaimniekošanas plāniem un idejām. Noteikti var paredzēt, ka sakarā ar paaugstināto līmeni ūdenskrātuvē izmainīsies arī pazemes un iekšzemes ūdens notece. Tādas pārmaiņas lielākoties ir ar negatīvām sekām. Pilnīgi prognozējams ir Uzvaras mazdārziņu liktenis, kas nonāks tiešā uzplūdinājuma ietekmē. Gribētos nokļūt poēmā Neraugoties uz ieguvumu, ko sniegtu jauns tilts pār Mūsu, atļaut būvēt HES nav saprātīgi. Pašlaik ir īss brīdis to aptvert un nepieļaut kļūdu. Ceru, ka sabiedriskā doma norādīs lēmējiem pareizo izvēli. Ieceres publiskā apspriešana beidzas šodien, 13. jūnijā, ar sanāksmi Gailīšu pagasta padomē. Lēmuma pieņemšana 19. jūnijā paliks Gailīšu pagasta deputātu ziņā. Pārupes kaimiņi ceraukstieši neiegrima šaubās un deva piekrišanu būvēt HES. Ko domā Gailīšos? Vai, tēlaini izsakoties, gaida vilcienu no Maskavas, lai sēstos iekšā un trauktos prom no dabas? Pretēji Venedikta Jerofejeva hrestomātiskās poēmas «Maskava - Gailīši» varoņiem, kas dvēseles mieru, dabas un cilvēka saskarsmi meklē mistiskā vietā - Gailīšos. Viss tas liekas tik nereāls, kādreiz sen bijis un izbijis, tomēr izrādās, nekur nav pazudis. Simtiem HES dambju samocīto Latvijas upju vēl nav pietiekami pārliecinājušas par pareizo izvēli! Šajos desmit gados necik tālu neesam aizgājuši, bet tā gribējās nokļūt kā poēmā - «Gailīšos» - «kur putni necieš klusu ne dienu, ne nakti, kur ne ziemu, ne vasaru nenozied jasmīns,» - vietā, ko neapdraud «Maskavas» (lasi: varas un naudas) piesmakušais gaiss. SKAIDROJUMSHES būvniecības prognozējamās sekas: tiek traucēta upju caurplūde, kas izraisīs to aizaugšanu; caurplūdei samazinoties, pasliktinās ūdens kvalitāte; HES aizsprosts ir nepārvarams šķērslis ceļotājzivju migrācijai uz nārsta vietām; uzplūdinājumos iet bojā nārsta vietas; mainās upju fauna un flora, sašaurinās sugu daudzveidība; aizsprosti veicina ledus sadambējumu rašanos; ūdenslīmeņa diennakts un sezonas svārstību ietekmē krasta līnijas kļūst nepastāvīgas; ūdensaugi dubļainajā joslā atmirst un sāk pūt; karstās vasarās aiz mazo HES aizsprostiem upju gultnes sašaurinās un kļūst par tērcītēm.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

HES aizsprosts apdraud Mūsas upi

Kategorijas