Īrija noraida Lisabonas līgumu

2008. gada 13. jūnijs 21:39

473

Īrijas vēlētāji ceturtdien notikušajā referendumā noraidījuši tā saukto Eiropas Savienības (ES) reformu līgumu, tādējādi izsaucot bažas par jaunu bloka institucionālo krīzi, liecina balsu skaitīšanas galīgie rezultāti.Oficiālie referenduma rezultāti liecina, ka 53,4% jeb 862 415 Īrijas vēlētāji balsojuši pret Lisabonas līgumu, kamēr tam atbalstu izteikuši tikai 46,6% jeb 752 451 īrs. Kopumā referendumā piedalījušies 53,13% balsstiesīgo vēlētāju. Īpaši aktīvi līguma pretinieki bijuši lauku apvidos un strādnieku apdzīvotajos rajonos, kamēr vidusšķira un pilsētnieki pret līgumu izturējušies labvēlīgāk, taču ne tādā mērā, kā tas parasti bijis referendumos, kas saistīti ar ES jautājumiem. "Ar Lisabonas līgumu ir cauri," paziņojis partijas "Sinn Fein" līderis Gerijs Adamss. "Sinn Fein" bija vienīgā parlamentā pārstāvētā partija, kas iestājās pret Lisabonas līguma ratifikāciju. Jau iepriekš Īrijas tieslietu ministrs Dermots Aherns atzina, ka vēlētāji referendumā Lisabonas līgumu noraidījuši. "Šķiet, ka tas ir bijis "nē" balsojums," uzstājoties televīzijas tiešraidē, sacīja ministrs. "Beigās neskaitāmu iemeslu dēļ tauta ir teikusi savu vārdu." Aherns piebilda, ka, lai gan referenduma rezultāts liek vilties, valdībai ir jāpieņem tautas lēmums. Savukārt ietekmīgākais līguma pretinieku nometnes pārstāvis Deklans Genlijs, kurš ir organizācijas "Libertas" dibinātājs, jau paziņojis, ka ceturtdiena īru tautai bijusi "lieliska un lepnuma vērta diena". Pēc viņa domām, īri "izrādījuši milzīgu drosmi un gudrību" līdzīgi francūžiem un nīderlandiešiem, kas 2005.gadā referendumos noraidīja ES konstitucionālo līgumu. Genlijs uzsvēra, ka referendums demonstrējis "demokrātiju darbībā", norādot, ka pārējām ES dalībvalstīm jāieklausās Īrijas tautas balsī. Nelabvēlīgais Īrijas referenduma iznākums ES līderus nostāda jaunas institucionālās krīzes draudu priekšā, liekot bažīties, ka atkārtosies situācija, kāda jau tika piedzīvota pēc 2005.gada Francijas un Nīderlandes referendumiem. Pirms nākamnedēļ Briselē gaidāmā ES galotņu sanāksmes Francijas Eiropas lietu ministrs Žans Pjērs Žujē pieļāvis iespēju, ka krīzes novēršanai ES varētu noslēgt ar Īriju "juridisku vienošanos". "Vissvarīgākais ir, lai ratifikācijas process pārējās valstīs turpinātos, un tad mums jālūkojas, kāda veida juridisku vienošanos mēs varam rast ar Īriju," intervijā televīzijas kanālam LCI izteicās Žujē. Arī Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu aicinājis pārējās dalībvalstis turpināt Lisabonas līguma ratifikācijas procesu. "EK kā Lisabonas līguma atbalstītāja cerēja uz citu rezultātu, tomēr mēs respektējam referenduma iznākumu," sacīja Barrozu. "Es runāju ar Īrijas premjerministru Braienu Koenu, un viņš skaidri pavēstīja, ka šo balsojumu nevajag uzskatīt par balsojumu pret ES. Kampaņā abas puses uzsvēra ieguvumus no Īrijas dalības ES, un es uzskatu, ka Īrija joprojām saglabā apņemšanos celt spēcīgu Eiropu un pilnībā un aktīvi piedalīties ES." "Nākamnedēļ notiek Eiropadomes sanāksme, un tajā jāpieņem kopīgi lēmumi jautājumos, kas attiecas uz mums visiem," piebilda Barrozu. ES lielvaras Vācija un Francija paudušas nožēlu par referenduma iznākumu, taču vienlaikus izteikušas cerību, ka ratifikācijas process turpināsies. Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Vācijas kanclere Angela Merkele kopīgā paziņojumā norādot uz to, ka 18 ES dalībvalstis līgumu jau ratificējušas, un pauž cerību, "ka citas dalībvalstis turpinās ratifikācijas procesu". Tajā pašā laikā Luksemburgas premjerministrs Žans-Klods Junkers piektdien paudis pārliecību, ka "nav šaubu, ka Lisabonas līgums nestāsies spēkā 2009.gada 1.jaunvārī". Piesardzīgu pozīciju demonstrējis arī Dānijas ārlietu ministrs Pērs Stīgs Mellers, norādot, ka "situācija ir neskaidra", un aicinot "neizdarīt sasteigtus secinājumus". Arī Čehijas premjerministrs Mireks Topolaneks brīdinājis, ka Īrijas referendums novedīs pie "politiskiem sarežģījumiem". Savukārt Čehijas prezidents Vāclavs Klauss uzskata, ka ar Lisabonas līgumu "ir cauri" un ka tā ratifikācijas procesu nav iespējams turpināt. "Lisabonas līguma projekts ar Īrijas vēlētāju lēmumu šodien ir beidzies," norādīts Klausa izplatītajā paziņojumā. Čehija ir viena no nedaudzajām ES dalībvalstīm, kurā ratifikācijas process līdz šim vēl nebija uzsākts. Tikmēr viens no Itālijas valdības valsts ministriem piektdien jau atzinīgi novērtējis Īrijas referenduma rezultātus. "Īrijas tautai par balsojumu pienākas pateicība," aģentūra ANSA citē likumdošanas vienkāršošanas valsts ministra Roberto Kalderoni teikto. "Katru reizi, kad tauta tiek aicināta balsot, tā skaļi noraida Eiropas modeli, kas, šķiet, ir tālu no tautas." Kalderoni norādīja, ka Lisabonas līguma noraidīšana Īrijas referendumā atbilst viņa pārstāvētās partijas - Ziemeļu līgas - nostādnei, saskaņā ar kuru tiek pieprasīta plašāku pilnvaru piešķiršana Itālijas reģioniem. "Suverenitāte pieder tautai, un tikai tauta var lemt, vai tā vēlas no tās atteikties," uzsvēra Kalderoni. Viņš piebilda, ka piekrīt tiem, kuri uzskata, ka Lisabonas līguma ratificēšana ES parlamentos, nerīkojot referendumus, ir antikonstitucionāla, jo tādējādi "mūsu likteņi tiek nodoti birokrātiem, nevis tiem, kurus ievēlējusi tauta". Tajā pašā laikā Itālijas parlamenta spīkers Džanfranko Fini, kurš arī pārstāv premjerministra Silvio Berluskoni vadīto centriski labējo koalīciju, norādīja, ka Lisabonas līguma noraidīšana Īrijas referendumā izraisīs "bezprecedenta krīzi". Līguma pretinieku apsveicējiem pievienojies arī Francijas galēji labējo līderis Žans Marī Lepēns, nosaucot Īrijas referenduma rezultātus par "brīnišķīgu uzvaru". "Šovakar mēs visi esam īri," teikts pret imigrantiem noskaņotās Nacionālās frontes dibinātāja Lepēna izplatītajā paziņojumā. "Kārtējo reizi varonīgie īri demonstrējuši, ka, tautai tieši izpaužoties, tā (..) aizstāv savas nacionālās intereses." Savas partijas vārdā Lepēns "sveic īru tautas brīnišķīgo uzvaru, kas noraidījusi Lisabonas līgumu, neskatoties uz visa veida spiedienu, draudiem un šantāžu". Īri arī agrāk ir sagādājuši pārsteigumus referendumos par ES jautājumiem. 2001.gadā tās vēlētāji noraidīja Nicas līgumu, tomēr gadu vēlāk tautas nobalsošanas rezultāti bija pretēji. Arī šoreiz līguma atbalstītāji ar grūtībām spēja uzrunāt īrus, kaut arī kampaņas vadību uzņēmās premjerministrs Koens un faktiski visas vērā ņemamās politiskās partijas pauda atbalstu līguma ratifikācijai.Tomēr daudzi īri norādīja, ka nesaprot, ko Lisabonas līgums nozīmē, un sabiedrības domas aptaujas pirms tautas nobalsošanas rādīja, ka līguma atbalstītāju un pretinieku skaits ir faktiski vienāds.

Sakāve referendumā, visdrīzāk, sagādās Koenam problēmas attiecībās ar citiem Eiropas līderiem.

Daži Eiropas politiķi iepriekš norādīja, ka būtu neparasti, ja Īrija, kuras deviņdesmito gadu "Ķeltu Tīģera" ekonomisko uzplaukumu daļēji veicināja Eiropas nauda, noraidīs līgumu.

Tomēr jau pirms referenduma Koens un ES līderi atzina, ka Lisabonas līguma noraidījuma gadījumā nav nekāda "B plāna", par ko arī liecina tūlītējā reakcija uz ziņām, ka referendums ir izgāzies.

Pārējās dalībvalstīs, kurā Lisabonas līgums līdz šim ratificēts, tas noticis parlamentos - tikai Īrija rīkoja referendumu, jo to pieprasa valsts konstitūcija.

ES valstu vidū vienošanās par tā dēvēto Lisabonas līgumu tika panākta Portugāles ES prezidentūras laikā.

Lisabonas līgums, kuram jāaizstāj neveiksmi cietusī Eiropas konstitūcija, tika parakstīts pagājušā gada decembrī Portugāles galvaspilsētā, un tā mērķis ir atvieglot lēmumu pieņemšanas procedūru pēc lavīnveida ES paplašināšanās.

ES līderi vēlas, lai jaunais līgums stātos spēkā 2009.gadā, pirms nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, taču pirms tam tas jāratificē visām 27 dalībvalstīm.

Iepriekšējais mēģinājums īstenot ES reformas bija neveiksmīgs, jo konstitucionālais līgums pēc nelabvēlīgā balsojuma Francijā un Nīderlandē mira dabīgā nāvē.

Līdzīgi noraidītajai ES konstitūcijai, reformu līgums paredz izveidot bloka ārlietu ministra posteni un pastāvīgu prezidenta institūciju, ar to aizstājot pašreizējo prezidentūru, kuru rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem uzņemas viena no dalībvalstīm.

Līgums samazina Eiropas Parlamenta deputātu skaitu, kā arī ierobežo to lēmumu loku, kuri pieņemami vienbalsīgi, tādējādi samazinot dalībvalstu veto tiesības.

Lisabonas līgums ietver arī Eiropas pamattiesību hartu, taču Lielbritānija un Polija atteikušās to uzskatīt par tiesiski saistošu.

Vienlaikus reformu līgumā atmestas jebkādas norādes uz ES karogu un himnu, kas vairoja eiroskeptiķu bažas par kārtējo soli federālas Eiropas valsts virzienā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Īrija noraida Lisabonas līgumu

Kategorijas