Bauskas mūžu skaitot

2008. gada 16. jūnijs 10:00

1189

Vairāki lasītāji ļoti izbrīnījušies par to, ka Bauska svinēs 400 gadu jubileju, lai gan zināms fakts, ka jau 1943. gadā tā atzīmējusi 500. dzimšanas dienu. Tā nu ir sanācis, ka pilsētas visā pasaulē savas jubilejas atzīmē, atskaitot laiku vai nu kopš senākajām rakstītajām ziņām par šo apdzīvoto vietu, vai arī no tā brīža, kad piešķirtas pilsētas tiesības. Visplašākās Bauskas jubilejas svinības notika 1943. gadā, kad atzīmēja pilsētas 500. gadskārtu. Toreiz par pamatu apaļajai jubilejai kalpoja vēsturnieku atzinums, ka 1443. gada dokumentā pieminētā Livonijas ordeņa «jaunās pils celtniecība» ir attiecināma uz mūsu pilsētas tagadējo teritoriju (tajā rokrakstā Bauskas vārds vēl netiek minēts).Vācu okupācijas varas iestādes šo pasākumu atbalstīja, jo Livonijas ordeņa cietoksnis kā pilsētas pirmsākums zināmā mērā simbolizēja Vācijas militāro varenību un cīņassparu. Turklāt tas bija laiks pēc vācu sakāves pie Staļingradas, kad okupācijas varas tvēriens pret pakļautajām tautām atslāba. Pārmaiņas bija tādas, ka varas iestādes pēc nepilnu divu gadu pārtraukuma atļāva publiski lietot Latvijas karogu un himnu, beidzot padomju varas atsavināto zemesgabalu saimnieki juridiski atguva savus īpašumus (svētku dienā Zemgales gebītskomisārs fon Medems 1015 Bauskas apriņķa zemniekiem izsniedza reprivatizēto īpašumu apliecības). Ar plašu svētku sarīkošanu vācu okupanti centās iemantot lielāku latviešu labvēlību, kas mazinātu negatīvo nostāju gan pret piespiedu mobilizāciju leģionā, gan pret dažādiem politiskiem un ekonomiskiem ierobežojumiem. Un tā - 1943. gada 20. jūnijā, pēc tā laika preses ziņām, Bauskas 500 gadu jubilejas svinībās piedalījās ap 10 000 pilsētnieku un viesu. Šī pasākuma piemiņai pilsdrupās tika atklāta plāksne ar uzrakstiem latviešu un vācu valodā: «Vāci un latvieši, vienoti zem Vadoņa Ādolfa Hitlera cīņā pret boļševismu, svinēja Bauskas pilsētas 500 gadu pastāvēšanu 20.06.1943.» Saprotamu iemeslu dēļ šī piemiņas plāksne nav saglabājusies. Skaidrs, ka 1443. gadā nekāda pilsētveida apmetne (Vairogmiests) vēl neizveidojās, labākajā gadījumā siltajā gadalaikā tur vienkāršās būdās vai teltīs mitinājās sezonas strādnieki (pa ziemu būvdarbi nenotika). Par 1511. gadu kā pilsētas maģistrāta dibināšanas gadu atrodami daži izteikumi vēstures literatūrā, bet līdz šim nav atrasts neviens vēstures avots (dokuments), kas to apstiprinātu. Te vēl var piebilst, ka arheoloģiskos izrakumos pilskalnā ir konstatētas apdzīvotas apmetnes paliekas jau bronzas laikmetā, līdz ar to 1443. gadu nekādi nevar uzskatīt par apdzīvotības aizsākumu Bauskā. Nākamā plaši atzīmētā pilsētas jubileja bija 1989. gadā, kad svinēja Bauskas 380. gadskārtu. Šoreiz par pamatu svinībām kalpoja vēstures fakts, ka 1609. gadā hercogs Fridrihs Bauskai piešķīra zīmogu ar lauvas attēlu, respektīvi, ģerboni, kas tolaik simboliski nozīmēja pilsētas statusa piešķiršanu. Kopš 1989. gada pilsētas jubilejas tiek rēķinātas, pamatojoties uz 1609. gada notikumu. Manuprāt, atteikšanās no 1443. gada kā pilsētas mūža atskaites sākuma notika galvenokārt ideoloģisku apsvērumu dēļ, jo padomju okupācijas gados nebija iedomājams turpināt tradīcijas, kas iedibinātas vācu okupācijas apstākļos.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bauskas mūžu skaitot

Kategorijas