Pieaugušie ir atbildīgi par bērnu drošību

2008. gada 26. jūnijs 08:00

818

Pieaugušie ir atbildīgi par bērnu drošību

Vasarā, kad bērnu dienas režīmu vairs nenosaka skolas stundu saraksts, vecākiem ir krietni vien jāpalauza galva - kā aizpildīt savu atvašu brīvo laiku. Bērni vēlas izklaides, atpūtu un jautrību, vecāki - sirdsmieru, ka viņu dēls vai meita ir drošībā. Diemžēl, Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) pētījumi liecina, ka gūto traumu īpatsvars bērnu un pusaudžu vidū jūnijā, jūlijā un augustā ir divas reizes lielāks salīdzinājumā ar skolas periodu. To apstiprina arī mediķi, kas sniedz cietušajiem palīdzību. ''Mūsu slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā lielākais pacientu pieplūdums ir vasaras mēnešos, kad pēc palīdzības vēršas aptuveni 90 pacienti dienā'', saka BKUS bērnu ķirurģe Lienīte Bergmane. ''Tās ir traumas, kuras gūtas šūpojoties, braucot ar riteni, skrituļslidām vai skrituļdēli. Bieži mums nākas sniegt palīdzību bērniem, kuri guvuši traumas ūdenī - sagriežot vai sadurot pēdas uz asiem priekšmetiem vai arī lecot no laipiņas ūdenī un sasitoties. Palīdzība suņu sakostiem bērniem - arī tā ir mūsu ikdiena. Aicinot vecākus vairāk vērību pievērt bērnu drošībai, es noteikti gribētu pieminēt arī tos riskus, kas bērnus apdraud neatkarīgi no sezonas, jo īpaši pavisam mazus bērniņus līdz trīs gadu vecumam. Mazuļiem neatliekamā palīdzība visbiežāk jāsniedz, kad viņi ir apdedzinājušies ar karstu ūdeni vai ēdienu, savainojušies krītot no ratiem, krēsla vai trepēm, vai arī guvuši elektrotraumas no kontaktligzdām, kas nav aprīkotas ar aizsargmehānismiem. Un šīs nu reiz ir un paliek pieaugušo bezatbildības sekas''. Cita starpā - Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka ''vecāku pienākums ir neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem''. Cits šī paša likuma pants paredz, ka policijas iestādē nogādā bērnu, kurš nav sasniedzis 16 gadu vecumu un atrodas sabiedriskā vietā bez vecāku vai viņu aizstājēju uzraudzības nakts laikā. Konkrēto laiku nosaka pašvaldības. Atzīstot vecāku aizņemtību un ikdienas steigu, Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 2. nodaļas vecākā inspektore Tatjana Flandere norāda, ka bērnu atstāšanai bez vērības tomēr nevar būt attaisnojuma. '' Ar to ir par maz, ka bērnus tikai nostrostē pēc tam, kad kaut kas jau ir noticis. Bērniem ir jāizskaidro, kāpēc vecāki izvirza konkrētas prasības vienā vai citā jautājumā. Tāpat jāņem vērā bērna raksturs - ir jaunieši, kuri var uzņemties atbildību, piemēram, pieskatīt mazāko brāli vai māsu, un ir tādi, kuri draugu klātbūtnē aizmirst ''visu uz pasaules''. Liktenīgi tas var izrādīties atpūšoties pie ūdeņiem. Vienmēr ir drošāk, ja peldētāju skaits ir vismaz divi, un ja kompānijā ir kāds pieaugušais vai vismaz jaunietis ar atbildības sajūtu. Diemžēl, visai bieži ūdens izklaides beidzas ar veselībai un pat dzīvībai bīstamām sekām. Straumes, atvari, zemūdens akmeņi - iznākums var būt neprognozējams. Pat pazīstamā peldvietā, kurā vēl vakar viss bija kārtībā, šodien var uzrasties saplēstas pudeles stikli, dēlis ar naglām....Piesardzīgam un uzmanīgam jābūt vienmēr. '' SVA speciāliste, psiholoģe Ieva Šlosberga norāda, ka pieaugušie nevar paļauties tikai uz bērnu saprātīgu rīcību un to, ka ''mēs jau viņu brīdinājām''. Vecākiem jāuzņemas atbildība, parūpējoties par to, lai mazi bērni netiktu atstāti bez uzraudzības. Ar pusaudžiem pārrunājot drošības jautājumus, I.Šlosberga iesaka sarunas gaitā inscenēt dažādas ainas, pajautājot bērnam: Ko tu darītu, ja ... Paskaidrojiet bērnam, ka, piemēram, detalizēta bērna dienas plānu izzināšana - uz kurieni viņš plāno doties? ar ko kopā? cikos atgriezīsies? - nav vis kontrole vai neuzticēšanās, bet gan patiesas rūpes, lai bērnu pasargātu no emocionāli vai fiziski nepatīkamiem brīžiem'', turpina psiholoģe. Traumatisma profilaksē svarīga nozīme ir drošības līdzekļu iegādei. Iegādājoties bērnam velosipēdu, skrituļslidas vai skrituļdēli, vecāki bieži vien ''ekonomē'', nenopērkot aizsarglīdzekļus. Ķivere, ceļgalu, elkoņu un plaukstas locītavu aizsargi pasargās bērnu no sāpīgiem savainojumiem, bet vecākiem ietaupīs laiku un naudu, kas saistītas ar slima bērna aprūpi. Izmežģīta potīte vai lauzta plaukstas locītava var izjaukt visas ģimenes atvaļinājuma plānus! Bērniem pieaugot, mēs arvien vairāk viņiem uzticam dažādus pienākumus. Bērnus vajag radināt pie darba, tomēr jāatceras, ka viņi nav mazi pieaugušie, un nav pieļaujams, ka pusaudži darbojas, piemēram, ar ripzāģi. Vasara ir laiks, kad daudzi pilsētnieki izbrauc uz laukiem pavadīt atvaļinājumu. Bērnam, kurš pieradis pie pilsētas dzīvesveida, laukos viss šķiet jauns un interesants - gan malkas krāsns, gan aka, gan piemājas dīķītis vai mājas sargs Duksis. Pieaugušajiem jāpārliecinās, vai bērns izprot, kāds risks viņu apdraud, piemēram, liecoties akā vai aiztiekot krāsns aizbīdni. Nevajag pārspīlēt un visu bērnam aizliegt, ik pa brīdim šausmu pilni iekliedzoties ''Neaiztiec! Noliec!''. Bērnam ir nevis jāiedzen bailes, ka uz katra soļa viņu apdraud briesmas, bet jāmāca izdarīt lēmumu par savas rīcības iespējamām sekām. Tomēr pieaugušajiem visu laiku ir jāpatur prātā - ar to arī bērns atšķiras no pieaugušā, ka viņa spējas kritiskās situācijās pieņemt adekvātu lēmumu NAV NOBRIEDUŠAS. Tieši tāpēc esam mēs - pieaugušie, kuriem jānes atbildība par to, ka mūsu bērni ir veseli, laimīgi un drošībā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pieaugušie ir atbildīgi par bērnu drošību

Kategorijas