Mazi puikas un vīrieši slīkst biežāk

2008. gada 14. jūlijs 07:58

1231

Bauskas rajons ir bagāts ar upēm, un atpūta to tuvumā vasarā ir ļoti iecienīta. Tomēr nedrīkst aizmirst par drošību, lai izvairītos no nelaimes gadījumiem un saslimšanas. Riska faktori ir savainojumi, slīkšana, aukstuma un karstuma ietekme, piesārņots ūdens, netīra, nekopta vide, smiltis, zāle, ūdens dažādi ķīmiski un fizikāli piesārņojumi. Bauskas rajonā nav peldvietas, kur būtu nodrošināta glābēju palīdzība. Šovasar daži cilvēki jau ir noslīkuši. Vecāku nepieskatītu mazu bērnu rotaļas pie ūdens var izvērsties par traģēdiju. Iekrītot ūdenī, bērni paši nespēj no tā izkļūt. Pieaugušajiem viens no iemesliem, kādēļ cilvēks sācis slīkt, ir alkohola lietošana, atpūšoties pie ūdens. Vēl jāpiemin mugurkaula traumas, ko visbiežāk gūst jaunieši, nirstot vai lecot ūdenī nepārbaudītā vietā. Šādi tiek gūti kakla un mugurkaula skriemeļa bojājumi, galvas sasitumi, smadzeņu satricinājumi, lūzumi. Svarīga ir arī peldvietas ūdens kvalitāte. Ceturto gadu Sabiedrības veselības aģentūra kopš maija veic peldūdens pārbaudes dažādās vietās un brīdina, ja atrasts piesārņojums, kas var kaitēt peldētāju veselībai. Izšķir ķīmisko, fizikālo un mikrobioloģisko piesārņojumu. Tās var būt organiskas (naftas produkti, pesticīdi, bioloģiski viegli degradējamas vielas) vai neorganiskas (toksiski mikroelementi, radionuklīdi) vielas. Mikrobioloģisko piesārņojumu rada konkrētajam ūdens veidam netipisku dzīvo organismu, piemēram, vīrusu, baktēriju, esamība. Atrodot labvēlīgus apstākļus, mikroorganismi vairojas, saražojot tādu biomasu, ka ar savu dzīvības procesu bioķīmiskajām reakcijām tie pārveido ūdens ķīmisko sastāvu. Patogēnie mikroorganismi ir rauga un pelējuma sēnītes, sīki ūdensaugi, baktērijas un vīrusi. To vidū ir enterovīruss, fekālās kaliformas, zarnu enterokoki, koliformu baktērijas, salmonellas, kas ūdenskrātuvēs nonāk, iepludinot nepietiekami attīrītus sadzīves notekūdeņus. Fekālais ūdens piesārņojums cilvēkiem var izraisīt gastroenteroloģiskas saslimšanas, augšējo elpošanas ceļu, ausu, acu, ādas iekaisumus, dizentēriju, kā arī tādu nopietnu slimību kā vēdertīfs. Fekālā ūdens piesārņojuma avoti var būt cilvēki vai dzīvnieki. Sadzīves notekūdeņu sastāvā ir mazgāšanas līdzekļi, sadzīves ķīmija. Ūdenskrātuvēs tie strauji pazemina skābekļa uzņemšanas spēju un paralizē ūdenī esošos dzīvos organismus. Tāpēc vietā ir aizrādījums ar ziepēm un šampūniem upēs un ezeros nemazgāties pašiem, nemazgāt suņus, veļu un automašīnas.Par īpaši bīstamu piesārņojumu uzskata naftas produktu nonākšanu ūdenstilpēs. Tie ūdens virspusē izveido plānu plēvi, kas neļauj skābeklim iekļūt ūdenī. UZZIŅAILatvijā ir 2256 dabiskas izcelsmes ezeri (40% no ezeriem atrodas Latgalē) un 12 500 upju. Jūras piekrastes garums ir 500 km, tai skaitā Rīgas jūras līča piekraste 308 km gara. Noslīkšana ir trešais biežākais nāves cēlonis bērniem no viena līdz pieciem gadiem. Bieži slīkst bērni vecumā no pieciem līdz deviņiem gadiem. Turklāt mazu puiku noslīkušo vidū ir gandrīz divas reizes vairāk nekā meiteņu. No pieaugušajiem biežāk slīkst vīrieši. Tas izskaidrojams ar alkohola lietošanu un sporta veidiem, kas vairāk pakļauj dzīvību riskam – braukšana ar vējdēli, jahtu, laivu bez glābšanās vestes. Auksts ūdens un auksts laiks, straumes, atvari, akmeņi, ūdenszāles var sekmēt nelaimi.FAKTIValsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābēji no ūdens krātuvēm šogad izvilkuši 68 noslīkušos, no tiem 20 cilvēku atrasti jūnijā.2007. gada jūnijā noslīkuši 33, jūlijā – 13, augustā – 46 cilvēki, 2006. gada jūnijā – 20, jūlijā – 41, augustā – 11 cilvēku. 2008. gada sešos mēnešos veikts 1960 glābšanas darbu un izglābti 142 cilvēki. Glābēju palīdzība 341 reizi bija nepieciešama ceļu satiksmes negadījumos, 313 dažādos negadījumos palīdzēts iedzīvotājiem, 66 reizes tas bijis saistīts ar kaitīgām vielām, 382 reizes sniegta tehniskā palīdzība, 183 gadījumos glābti dzīvnieki.(Valsts glābšanas un ugunsdzēsības dienesta informācija)

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mazi puikas un vīrieši slīkst biežāk

Kategorijas