Saulainieši svin saulainu simtgadi

2008. gada 20. jūlijs 14:30

4100

Aptuveni divi tūkstoši tuvāku un tālāku viesu 19. jūlijā pulcināja Saulaines profesionālās vidusskolas simtgades svinības.Piederību bijušajai mācību iestādei ar klātbūtni svinīgajā notikumā apstiprināja dažādu gadu absolventi – sirmi kungi, cienījamas dāmas un vēl pavisam jauni ļaudis. Viņu vidū bija tādi, kuri šīs vasaras svarīgāko notikumu sarakstā pirmajā vietā likuši kādreizējās skolas apmeklējumu un tieši šajās jūlija dienās ieradušies Latvijā no ārzemēm. Katru gadu jūlija priekšpēdējā sestdienā Saulaines profesionālās vidusskolas durvis ir atvērtas bijušo audzēkņu salidojumiem. Viņi ik pa laikam satiekas, taču simtgades svētki ir īpaši. Rokasspiedieni, smaidi, mīļa apkampšanās, jautājums «Vai mani atceries?» piepildīja sastapšanās brīžus.Vēsturiskais atskats mācību iestādes pagājībā un apsveikumi, kopā būšana uzbūra emocionāli piesātinātu gaisotni. Un bija jāpiekrīt skolas direktora Jāņa Beķera uzrunā teiktajam: «Saulainei ir savs spēks.» Tas saista dažādas paaudzes. Sirmais Uldis Ramanis bija ieradies no Siguldas, lai ļautos atmiņu plūdumam un uzņemtu spēku. 1957. gada absolventi apaļajā dzīves jubilejā sveica kursabiedri Ilonu Rumbu. Darbīgā Zenta Mazjāne atklāja, ka cits ar citu sazvanās un atrod laiku tikšanās reizēm, kaut arī dzīvesvietas izkaisītas visā Latvijā.Regulāri satiekas arī 1990. gada absolventi, kuri apguvuši automehāniķa specialitāti. Matemātikas skolotāja, šīs grupas audzinātāja Tekla Pinta, savējos sauc par dēliem. Ir viņai lielie dēli, kuri skolu beiguši agrāk, un arī mazie, kuriem kopš mācību beigšanas pagājis īsāks periods. Viņa sacīja: «Prieks man ir par visiem. Taču īpašu pārsteigumu šogad sagādāja 1990. gada absolventi. Viņi ziedoja naudu, lai varētu matemātikas kabinetam nomainīt vecos logus. Tādu dāvanu skola saņēma pirmo reizi.»Arī simtgades svinībās šī grupa pulcējās Saulainē un vēlējās būt kopā ar audzinātāju. Viņus saista daudz kas, bet galvenais ir audzinātāja. Jānis Bojārs atcerējās, ka T. Pinta vedusi uz slimnīcu grāmatas, kad viņš lauzis kāju un ārstējies. Ar skolotājas gādību puisim izdevies neiekavēt mācības. 90. gadu sākumā Saulainē atvēra mājturības grupu, kas iezīmēja Kaucmindes tradīciju turpinājumu. Skolotāja Guna Gausiņa bija šīs programmas veidotāja un svētkos sastapās ar meitenēm, kuras pirmās apguva šīs zinības. Bijušās audzēknes atzina, ka tolaik iegūtais noder visai dzīvei.Maruta Berga uz skolas jubileju bija mērojusi ļoti tālu ceļu – no Amerikas Savienotajām Valstīm. Viņai šis gads ir īpašs – aprit četri gadu desmiti, kopš sāktas mācības Saulainē. Zootehniķes darba gaitas nav bijušas ilgas, taču atmiņas par Saulaini ir gana stipras – gan labās, gan arī tās, kas sāpina.Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Antons Ruža, arī Saulaines absolvents, uzskata, ka Latvijas izglītības sistēmā nav pietiekami spēcīgas vidējā posma speciālistu sagatavošanas prakses, tostarp arī lauksaimniecības nozarē. Viņš pauda nožēlu, ka mācību programmā dominē citas jomas, nevis lauksaimniecība, kaut arī šīs nozares speciālisti ir ļoti pieprasīti. Šogad izdots grāmatas «Tēvzemes arāju cilts» ceturtais sējums. Tā redaktors, līdzautors un sastādītājs Artūrs Apinis sacīja, ka šajā sērijā apkopotas atmiņas, ievietoti absolventu saraksti un sniegti fakti un dati par mācību iestādi. Ne viens vien svēku dalībnieks krājumā meklēja sava gada absolventu sarakstus. A. Apinis neslēpa, ka viņš brīnās, kā izdevies veikt tik apjomīgu darbu, tas padarīts pēc labas gribas brīvajā laikā. Zemkopības ministrija ir atbalstījusi grāmatas izdošanu, taču ar šo naudu nav segti visi izdevumi. Tādēļ bijušie saulainieši aicināti pirkt grāmatu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Saulainieši svin saulainu simtgadi

Kategorijas