Gleznotāji Bausku redz krāsainu

2008. gada 5. augusts 11:26

1719

Bauska nemaz nav tik pelēka. Pilsētā ir daudz vairāk krāsu un dzīvesprieka, nekā spējam ieraudzīt ikdienas aizņemtībā, uzskata Bauskas Domes deputāts Raitis Ābelnieks.Ievadā likto atziņu deputāts formulējis pēc piedalīšanās plenēra «Bauskas vasara» izstādes atklāšanā pagājušās nedēļas nogalē Novadpētniecības un mākslas muzejā.Vairāk nekā simt darbu ir eksponēti gan muzeja, gan lietišķās mākslas studijas «Bauska» izstāžu zālē. Dažādus autorus un gleznošanas atšķirīgus stilus vieno pilsētas tēla meklējumi. Bauskas pils siluets, vecpilsētas ielas, pagalmiņi un Bauskas panorāma no Mēmeles labā krasta ir mākslinieku iecienītākie sižeti. Katrs autors ir centies notvert mazpilsētas savdabīgo kolorītu. Zaļa lapotne, klusas ieliņas, pamestības izjūta Rīgas ielā, kur apsūbējušās ēkas it kā eksistē no cilvēkiem neatkarīgā ritmā. Rīdziniece Līga Jukša, kura Bauskas plenērā piedalās pirmo reizi, ir uzgleznojusi ciklu ar Rīgas ielas ainavām. «Pēc iepazīšanās ar salona «Meistars Gothards»» vadītāju Indru Liepu nolēmu atbraukt uz Bausku. Pilsētu diezgan labi pazīstu, savulaik esmu apmeklējusi viduslaiku svētkus Bauskas pilī un operas «Hamlets» brīvdabas izrādi. Par mākslinieku aktivitātēm man bija stāstījusi arī studiju biedre Elga Grīnvalde, kura vairākus gadus Bauskā konsultēja amatiergleznotāju grupu. Viņas iesākto turpināšu es, jo Elga tagad dzīvo Spānijā,» teic Līga. Mākslinieks Juris Ģērmanis Bauskā ir atradis daudz romantisku stūrīšu, kolēģus pārsteidzot ar dolomīta iežu atsegumiem pie Mūsas tilta. Arī vienīgais portrets šajā izstādē ir Jura gleznots. Viņam ir pozējusi salona «Meistars Gothards» darbiniece Inga Stafecka. Viņa piedalījās plenēra rīkošanā un gādāja par to, lai dalībnieki Bauskā justos labi. Salons šajās dienās kļuva par mākslinieku tikšanās vietu un informācijas centru. Inga atklāj portreta tapšanas nianses: «Pēc plenēristu iepazīšanās vakara Juris Ģērmanis vaicāja, vai es būtu ar mieru pozēt portretam. Protams, ka piekritu. Darbs tapa divos seansos. Pirmajā pozēju piecas stundas. Portrets ir izdevies, jo atspoguļo manu būtību un konkrētā brīža izjūtas. Tas pašai šķiet neparasti, jo, piemēram, fotografēties man ļoti nepatīk.» Izstādes spilgtākie iespaidi Ingai Stafeckai ir saistīti ar baušķenieces Ilzes Dābolas ainavām. Viņa ir izkopusi individuālu stilu, kam piemīt plastiska gleznošanas maniere, vieglums un niansēts koloristiskais risinājums. Arī Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Baiba Šulce ekspozīcijas izteiksmīgāko kompozīciju vidū min Ilzes gleznotos Bauskas jumtus un soliņu parkā. Pārsteidzošs savā izaugsmē ir uzņēmējs Jānis Kalniņš. Pērn amatieris pirmo reizi piedalījās plenērā, atsākot gleznot pēc ilga pārtraukuma. Šoreiz Jāņa kompozīcijās valda iepriekš neraksturīgs krāsu prieks un izteiksmes brīvība. Viņš izmanto ikvienu iespēju, lai konsultētos ar pieredzējušiem meistariem, iedziļinās glezniecības vēsturē un pēta vecmeistaru darbus. Jānis uzskata, ka plenērs nav izklaide, bet nopietns darbs, tādēļ katra stunda jāizmanto lietderīgi. Mākslinieku grupas izstādes atklāšanā muzejā piedalījās Jāņa dzīvesbiedre Inga, kā arī dvīņi Ronalds un Raimonds, kuri apmeklē Jelgavas mākslas skolu. Negaidīts pārsteigums bija šī gada plenēra dalībnieku portretu izstāde salonā «Meistars Gothards». Fotogrāfiju autors ir Jānis Kalniņš. Par ekspozīcijas tapšanu stāsta Inga Stafecka: «Pagājušās vasaras plenērā Jānis bez kāda īpaša nodoma bija sācis fotografēt kolēģus. Kad viņš parādīja bildes, sapratām, ka tas ir brīnišķīgs materiāls, un lūdzām turpināt portretu sēriju. Projektu mums izdevās paturēt noslēpumā līdz plenēra noslēgumam. Manuprāt, fotoizstāde ir lielisks papildinājums gleznu ekspozīcijai muzejā.» Vecmeistars Jurģis Skulme, kura darbos atspoguļojas latviešu glezniecības skolas klasiskās tradīcijas, par izstādes veiksmi uzskata Jura Ģērmaņa gleznotos vecpilsētas pagalmiņus ar luterāņu baznīcas torni fonā. Daži apmeklētāji bija ievērojuši arī Līgas Jansones impresionisma stilā gleznoto ieliņu, bet citi mēģināja uzminēt Jura Spilnera darba «Bauskas pils» simbolisko nozīmi. Naivisma tradīcijās veidotajā kompozīcijā priekšplānā ir redzams pāvs, bet virs pils lidinās divi gaisa baloni. Interesantiem eksperimentiem plenērā ir nodevušās Signe Pansova un Evita Trapočka, tuvplānā gleznojot augļus un ziedus. Pirmo reizi izstādē piedalās arī Evitas mamma Iveta Lidere, kas divus darbus eksponējusi uz veciem koka dēlīšiem. Atbilstīgi plenēru tradīcijai katrs autors vienu darbu atstāj sponsoriem. Šoreiz atbalstītāji ir gan pilsētas Dome, gan rajona Padome, vairākas iestādes un privātpersonas, kas māksliniekiem uzdāvināja eļļas krāsas, audeklus un apmaksāja uzturēšanās izdevumus. Izstādi muzejā varēs aplūkot visu mēnesi. Plenērs «Bauskas vasara» ir izraisījis interesi arī kaimiņu rajonos. Laikraksta «Ogres Ziņas» žurnāliste Raita Zemberga gatavo publikāciju par novadnieci Vitu Beikerti, kas ir Bauskas plenēru pastāvīga dalībniece.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Gleznotāji Bausku redz krāsainu

Kategorijas