Sabiedrības paldies valsts gaišākajiem prātiem

2022. gada 4. janvāris 00:00

Gada, bet patiesībā mūža, Eiropas cilvēks Latvijā – Imants Lancmanis

Par Eiropas Gada cilvēku Latvijā 2021. gadā atzīts mākslas vēsturnieks, gleznotājs un bijušais Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Šāds gods ik gadu tiek piešķirts cilvēkiem, kuri ar savu darbu stiprinājuši Eiropas vērtības Latvijā vai spodrinājuši Latvijas vārdu Eiropā. Gada nogalē laureātu svinīgā godināšanas ceremonija 28. decembrī norisinājās Rundāles pilī.

Intriga līdz pēdējam brīdim
Biedrības «Eiropas kustība Latvijā» prezidents Andris Gobiņš atklāja, ka Eiropas gada cilvēku Latvijā nosaka sabiedrības balsojumā. Pavisam šogad izvirzīti 40 cilvēki, pēc tam ekspertu un sabiedrības vērtējumu kombinācijā noskaidroti «top» desmit kandidāti, no kuriem savukārt pēdējā kārtā atlasīti trīs līderi.

Balsu skaits netiek atklāts, paskaidro A. Gobiņš, tāda kārtība izvēlēta, jo citus gadus, it īpaši uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, aktivizējas dažādas «caurkritušas» personības, kas ar draugu, radu, paziņu loku cenšas ietekmēt balsojumu un gūt popularitāti. «Pilnīgi komiski citkārt redzam, kā pēkšņi «iebirst» balsojumi. Šajā reizē pavisam droši varu apgalvot, ka nekas tamlīdzīgs nav noticis. Jāatzīmē, ka mēs arī rūpīgi izpētām visas IP adreses, lai blēdīšanās nebūtu iespējama, turklāt katrs balsojums individuāli ir jāpamato. Ja nav šī personīgā vērtējuma, balsojums netiek ieskaitīts. Iespējams, šādi zaudējam daļu balsotāju, jo vienkāršāk ir veikt vienu klikšķi nekā uzrakstīt savas domas par konkrēto personu,» vērtē A. Gobiņš un piebilst, ka šim titulam naudas balva neseko. «Tas ir sabiedrības paldies tiem gaišākajiem prātiem, kas mums Latvijā ir.»

Eiropas gada cilvēks Latvijā tiek nosaukts 24. reizi, un pirmo reizi tas nenotiek Rīgas sirdī, bet ārpus tās. «Vien interneta vidē šādu pasākumu nav ne gluži cienīgi, ne pareizi rīkot šajā brīdī, kad lielākā daļa cilvēku ir vakcinējušies pret «Covid-19». Kompromisu radām šaurā lokā klātienē un plašākā – neklātienē sociālā tīkla «Facebook» biedrības kontā tiešraidē,» stāsta A. Gobiņš un neslēpj, ka ir patiess prieks būt tik īpašā vietā kā Rundāles pils, kur Eiropa jaušama vistiešākajā veidā.

Intriga par uzvarētāju tika saglabāta līdz pat pēdējam brīdim, kaut gan pasākuma norises vieta jau lika manīt, ka galvenais «vaininieks» saistīts ar pašu pili.

Rūpējas par cilvēcību
Uz svinīgo brīdi klātienē bija ieradušies divi balsojuma līderi – Rundāles pils muzeja ilggadējais direktors Imants Lancmanis un Krāslavas Varavīksnes vidusskolas direktore Marija Micķeviča. Rundālē viņa bijusi pirms 20 gadiem, kad vēl strādājusi par direktora vietnieci Skaistas pamatskolā, tad arī bērnus veduši uz pili ekskursijā. «Ļoti daudz pabūts Eiropā, bet līdz Rundālei ceļš nebija atvedis. Teju trīs simti kilometru šķir Krāslavu no Rundāles, ilgu laiku man bija sapnis te nokļūt vēlreiz, tagad mazbērni jāved uz šejieni. Beigsies pandēmija, noteikti ar skolotājiem brauksim uz Rundāli,» sarunā apliecina M. Micķeviča. Trešā kandidāte uz Eiropas Gada cilvēka Latvijā titulu – pētnieciskā žurnāliste Inga Spriņģe – atradās komandējumā Igaunijā un klātesošos uzrunāja attālināti.

Savas domas par iegūto vērtējumu ekrānā vēstīja iepriekšējā gada uzvarētāja – Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova. Savā uzrunā viņa uzsvēra, ka 2021. gads visai Eiropai iezīmējies ar cilvēcības trūkumu. «Cilvēks jau dzīvo sabiedrībā, ir sabiedriska būtne. Cilvēki cits citu atbalsta. Cilvēki kopā smejas, raud, strādā. Attālinātais darbs, attālinātā kultūras un mākslas baudīšana mums šos mazos cilvēciskos prieciņus liedza. Reizē ar to vēl svarīgāks ir sirdssiltums, vēl nozīmīgāks ir atbalstošs plecs, svarīgāks ir labs darbs, ko izdara cilvēks šajā smagajā gadā. Ja pērn starp nominantiem bija vairāki tiesneši, tas liecināja, ka cilvēki alka pēc taisnīguma, jo tiesa ir tā, kas sabiedrībā garantē taisnīgumu. Šogad, skatoties uz kandidātiem, kuri savākuši visvairāk līdzcilvēku balsis, ir ļaudis, kuri rūpējas par cilvēcību,» pauda S. Osipova. Viņa akcentēja, ka visi trīs darbojušies dažādās jomās, bet vienlaikus katrs no viņiem ir sējis labā, skaistā, sirsnīgā sēklu mūsu sabiedrībā. Viņa atzinīgi novērtēja, ka sabiedrības vidū ir cilvēki, kuri atdod savu ikdienu tam, lai cilvēki būtu labāki, justos labāk, lai ikvienam šis gads būtu nevis atsvešinātības gads, bet kopābūšanas gads. Satversmes tiesas priekšsēdētāja novēlēja ikvienam 2022. gadā kļūt par gada cilvēku kāda cita dzīvē.

Kultūra – spēcīgs instruments
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica arī bija starp tiem desmit kandidātiem, kas pretendēja uz Eiropas Gada cilvēka Latvijā titulu, viņai šoreiz bija tas gods paziņot šī titula ieguvēju.

«Šīs gada aptaujas «top» trīs pārstāvētās jomas – izglītība, māksla un kultūra, patiesums mediju telpā atspoguļo ne tikai šo trīs personību izcilību, bet parāda arī sabiedrības viedumu, izvirzot un novērtējot svarīgāko. Kultūra, izglītība un demokrātija, kas sevī iekļauj arī patiesu un īstu medijpratību, veido Eiropas pamatu un ir vienojošais elements, jo īpaši māksla, kultūra un radošums palīdz mums sapņot un cerēt, tās var mūs savest kopā un palīdzēt ticēt labākai rītdienai. Eiropas jaunie līderi, kas šogad strādāja domnīcas «Friends of Europe» paspārnē, izstrādāja īpašu ziņojumu un rekomendācijas, kas izceļ tieši kultūras nozīmi Eiropas veidošanā, stiprināšanā un atjaunināšanā pēc šī grūtā perioda,» savā uzrunā atzīmēja Z. Kalniņa-Lukaševica.

Viņa norādīja, ka kultūra ir kopības un sabiedriskās dzīves stūrakmens, vienlīdz tā ir svarīgs in-struments nevienlīdzības mazināšanai, jo var pavērt daudz jaunu durvju jaunajiem cilvēkiem. «Māksla un kultūra var būt spēcīgākais instruments kopīgas Eiropas identitātes veidošanā. Mūsu sabiedrība šogad īpaši izceļ un novērtē Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu un veidošanu,» uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica. Turpinājumā viņa citēja sabiedrības domas par šī gada Eiropas cilvēku Latvijā – Imantu Lancmani.

Uzzinājis pēdējā brīdī
Savas balsis ļaudis pamatojuši dažādi: «Gara aristokrāts, gada, bet patiesībā mūža, Eiropas cilvēks Latvijā. Latvijas kultūras un morāles mugurkauls un klints. Eiropas līmeņa intelektuālis. Izcilākais eiropeisko vērtību nesējs. Mūža garumā stiprinājis Eiropas vērtības, izceļot sakņu un mantojuma nozīmi, kas veido mūsu sabiedrību šodien. Viens no izcilākajiem Latvijas kultūras vēstures un mākslas profesionāļiem, paveicis un turpina darīt titānisku darbu kultūrvēstures izpētes un Latvijas kultūrtelpas savienošanai ar Eiropas kultūrtelpu. Lancmaņa kunga gadu desmitiem ieguldītais darbs Rundāles pils kompleksa atjaunošanā šogad rezultējās ar uzvaru Eiropas piļu dārzu konkursā, tādēļ Latvijas vārds izskanēja skaļi Eiropā. Lancmaņa kunga grāmatas izstaro gaismu tumšajos pandēmijas laikos, parādot mūsu eiropeiskās saknes un saites. Ar savu pilsonisko stāju mudinot vakcinēties, palīdzējis pārliecināt daudzus svārstīgos un izglābt daudzu dzīvību.» Tie ir tikai daži vēstījumi, kas iemūžināti kopīgi ar cilvēku balsojumu.

Pats laureāts kādā intervijā minējis, ka bez emocijām un pārdzīvojumiem visam pārējam jau neesot jēgas. Faktu, ka šogad izvirzīts augstajam godam, uzzinājis vien trīs dienas iepriekš, pirms saņēmis zvanu no biedrības «Eiropas kustība Latvijā».

«Es tiešām nebiju ielūkojies nevienā laikrakstā, neviens man nebija neko pateicis. Mājās nodarbojos tikai ar glezniecību, ne par ko vairāk nedomāju. Man ir vesela rinda darbu, kas ieplānoti. 2022. gada novembrī Mākslas muzejā iecerēta mana personālizstāde, es skaidri zinu, kas man jāpieglezno. Es nekur praktiski nedodos, vien šeit pat ārā mazliet pastaigājos, Bauskā vispār neesmu. Vizītē pie ģimenes ārstes mediķe mani pārsteidza, sakot: «Būsiet Eiropas Gada cilvēks.» Domāju, ka noticis kāds pārpratums,» pastāstīja I. Lancmanis.

Viņš pauda gandarījumu, ka konkrētās aptaujas noslēguma pasākums notiek Rundāles pilī – pilī, kura ar savu eksistenci, ar dzimšanas brīdi nolemta būt eiropeiska parādība, pilī, kas atbilst augstākajiem Eiropas standartiem.

Ko sacīs Eiropā
«Man ir visdziļākā cieņa pret tiem, kurus nosauc katru gadu šajā aptaujā. Pašam liek aizdomāties, ka tas ir ārkārtīgi vērtīgi, ka Latvijā ir cilvēki tik dažādās nozarēs, kuri paspilgtina Latvijas vārdu. Nav jau galvenais visu laiku pierādīt, ka arī mēs esam Eiropas cienīgi, bet to izdarīt tā, ka tas ir labi, augsti, cēli, svarīgi Latvijai, svarīgi sev. Šīs aptaujas lielākais ieguvums ir tas, ka tādā veidā priekšplānā parādās cilvēki un mēs cits citu ieraugām un apbrīnojam. Paldies tiem, kas manī ieraudzīja to labo, derīgo un arī eiropeisko, izsaku arī dziļāko cieņu citiem nominantiem, kādi viņi ir un ko viņi visi dod visai Latvijai,» paziņoja I. Lancmanis. Savā uzrunā viņš atskatījās gan uz Rundāles pils vēsturi, gan uz tās sasniegumiem starptautiskā līmenī.

«Tas bija 1964. gadā un gadu vēlāk, kad mums ļoti straujā tempā vajadzēja Rundāles toreiz vēl kā Bauskas muzeja filiāles nākotnes plānus iezīmēt. Nācās sastādīt nākotnes perspektīvu. Vajadzēja uz papīra izlikt, ko mēs ar šo tukšo un pilnīgi pamesto māju gribam darīt. Tajos apstākļos naudas nebija nemaz, pils bija tukša, un 1965. gadā mums bija vien 500 rubļu gada iepirkumiem, par ko mēs iegādājāmies vienu kumodi un pāris krēslu. Viss pārējais bija uz papīra, viss bija vīzija, bet svarīgi bija apzināties, ko par to teiks Eiropā,» sacīja I. Lancmanis.
Šogad pils franču dārzs ieguvis Eiropas dārza balvu kategorijā «Vēsturiska parka vai dārza pārvaldība vai attīstība». I. Lancmanis akcentēja, ka dārzs ir rekon-strukcija, stingri autentisks, viens no nedaudzajiem, kas nav pārveidoti. Plānojuma ziņā pat koki atrodas tajā vietā, kur savulaik arhitekts Frančesko Rastrelli licis tos iestādīt. I. Lancmanis norādīja, ka tagad vairāk grib tingeltangeļus un izklaides, bet tomēr komisija atzinusi un novērtējusi, ka parka rekonstrukcijas pamatīgums ir milzīga vērtība. Tāpat mākslas zinātnieks pauda gandarījumu, ka septembrī Parīzē notikusi grāmatas «Dievinātā Doroteja. Kurzemes pēdējā hercogiene» franču izdevuma prezentācija.

«Man bija jādomā par to, kāds laimīgs liktenis, jo man bija iespēja rakstīt par šo pilnīgi eiropeisko personību. Viņa, neskatoties uz to, ka bija provinciāla Kurzemes meitene, spēja izlauzties līdz Eiropas visaugstākajām virsotnēm, pazīt visus sava laika valdniekus un mirdzēt pie Eiropas debesīm. Biju gandarīts, ka izdevās pamatīgāk atklāt viņas nozīmi franču diplomāta un politiķa Šarla Morisa de Taleirāna-Perigora dzīvē, lai gan to varēja izdarīt vēl pamatīgāk,» sacīja bijušais Rundāles pils direktors, norādot, ka tas bija atgādinājums par to, ka viņam ir laimējies būt klāt pie eiropeisma vienā vai citādā veidā.

Rundāle – Latvijas atbilde Versaļai
Tāpat I. Lancmanis uzsvēra, ka Latvija nav kaut kāda maza, nožēlojama valstiņa, kurai vēstures gaitā ir grūti gājis, – Latvija ir pilnīgi eiropeiska teritorija ar Eiropas līmeņa kultūru un kultūras mantojumu. Viņš atzīmēja, ka būtisks ir ne tikai mantojums, bet arī cilvēki, kas darbojas šajā jomā.

«Tas ir tas skaistais! Es ar prieku domāju par visiem šiem gadiem, cilvēkiem, kas deva iespēju to paveikt. Ko nozīmē Eiropa un eiropeisks? Iedomas manā galvā, ja nav cilvēku, kas to gribētu darīt, bet bija, gribēja. Tie bija aizrautīgi un talantīgi cilvēki. Cilvēki apmeklē Rundāles pili, lasa aprakstus. Esmu viņiem pateicīgs, jo viņi ir atnākuši, lai ne tikai novērtētu, bet arī – lai uzzinātu. Kultūras mantojuma glabāšana ir tikai viens no veidiem, kā mēs piederam Eiropā un kā mēs īstenojam savu atrašanos Eiropā,» tā I. Lancmanis.

Viņš iezīmēja, ka tas Latvijas iedzīvotājiem dod gandarījumu un pašpārliecinātību, kā arī apziņu, ka mēs neesam mazi, bet gluži otrādi. Turklāt tas, kas mums pieder, ko mēs esam mantojuši, ne tikai paši radījuši, ir vērtība.

I. Lancmanis norādīja, ka ASV kanāls «CNN» ir ielicis savā tūrisma ceļvedī vārdus, ka Rundāle – Latvijas atbilde Versaļai – ir viena no pasaules skaistākajām pilīm.

+ 1

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sabiedrības paldies valsts gaišākajiem prātiem

Kategorijas