Brauktuvju stāvoklis kritisks! Iedzīvotāju un uzņēmēju dzīve paralizēta

2022. gada 3. janvāris 16:26

1695

Brauktuvju stāvoklis kritisks! Iedzīvotāju un uzņēmēju dzīve paralizēta

Atkušņa un vēlāk izveidojušā apledojuma dēļ vairāki vietējie autoceļi transportlīdzekļiem bijuši nepieejami – automašīnas brauc lēnām, bet sabiedriskais transports «cīnās» ar ledu.

«Bauskas Dzīve» saņēma informāciju no SIA «Arbora», kas četru kilometru attālumā no Bauskas nesagaida darbinieku darbā, jo pirmdien sabiedriskais autobuss nevarēja turpināt ceļu. SIA «Arbora» pārstāvis Mārcis Rācenājs atklāja, ka automašīnas pa ceļu Bauska–Linde brauc lēni, taču ar sabiedrisko autobusu nav iespējams tikt uz darbu.

«Mums ir 72 darbinieki, bet 27 pirmdien neieradās darbā, jo viņiem nebija tādu iespēju. Par ko mēs maksājam nodokļus, ja nevar nokaisīt un notīrīt ceļu? Šis ceļš savieno bijušo novadu centrus, ir jāmaina ceļu uzturēšanas klase, jo transportlīdzekļi šeit brauc diezgan bieži. Kad pēdējo reizi šeit ir skaitītas automašīnas?» saka M. Rācenājs.

«Nevaru iedomāties situāciju, kad, piemēram, «Latvijas Valsts meži» pie mums neatbrauc, jo viņiem ir noslēgts līgums. Viņi domā, kā arī šajā laikā atbraukt. Es taču arī nevaru iedomāties nebraukt uz darbu, jo man, redz, pagalms nav notīrīts. Mums ir jābrauc lēnāk, jāpielāgojas laikapstākļiem, un to ieteiktu darīt arī pasažieru pārvadātājam.» Pašlaik, kā atklāja Mārcis Rācenājs, uzņēmumam visas kravas ienāk un no uzņēmuma arī tiek aiztransportētas. «Šoferi ved līdzi smiltis, brauc lēnāk, visi rēķinās ar ceļu stāvokli. Arī pašvaldībai vajadzētu iesaistīties šajā situācijā, nevis teikt, ka tas nav viņu kompetencē. Viņi iedzīvotājiem ir vistuvāk, ir jārūpējas par iedzīvotāju labklājību un pakalpojumu pieejamību. Gribas, lai beidzot šai ceļu sāgai ir kāds atrisinājums,» «Bauskas Dzīvei» pauda Mārcis Rācenājs.

A/s «Nordeka» pasažieru pārvadājumu daļas vadītājs Edvards Valdmanis atklāja, ka šoferi vieni paši par lēmumu neizpildīt reisu nepieņem. «Par ceļu stāvokli šoferis informē dispečeru, kas pēc tam runā ar uzņēmuma vadību vai «Latvijas Autoceļu uzturētāju». Pašlaik gan šāda veida sadarbība bijusi veiksmīga. Iepriekš bijuši pāris gadījumu, kad autobuss reisu nav izpildījis un griezies riņķī,» informē E. Valdmanis.

«Pirmdien bijuši desmit zvani no šoferiem par apgrūtinošiem ceļu apstākļiem. Braucot uz Vecumniekiem, autobuss ieslīdēja grāvī. Pārējie lēni kustējās. Vakar kādam autobusam bija grūti tikt kalnā, tāpēc reiss izpildīts daļēji.» Uzņēmuma pārstāvis sacīja, ka problēma ar autoceļu uzturēšanu nav viena reģiona ietvaros risināma, tā ir valsts nozīmes problēma.

«Visos reģionos ir šādas problēmas, iepriekš mūsu uzņēmumam bija saistība ar lauku apvidiem. Esmu par valsts budžeta veidošanu ceļu apstrādei ilgtermiņā. Ja situāciju risina tikai šim gadam, nākamajā gadā ir tās pašas problēmas. Šoferi šos posmus Bauskas novadā ir braukuši bieži. Stūrējam arī pa tādiem ceļiem, kur ceļu kaisītāji netiek sūtīti,» teic Edvards Valdmanis. Kā izeju šai ziemas situācijai viņš min lēnāku braukšanu un ilgāku reisu izpildi.

«Autobusi kavējas, Bauskas pusē to jūt mazāk, posmā Bauska–Rīga tas ir izteiktāk jūtams, jo Rīgā sniega dēļ ir lēnāka satiksme un veidojas sastrēgumi. Ņemot vērā loģistikas nianses, nav jēgas sūtīt rezerves šoferus Rīgā, saņemam daudz zvanu no pasažieriem par kavētiem maršrutiem. Bijušas arī 50 minūšu kavēšanās no Rīgas līdz Ķekavai. Ja var pabraukt, tad to darām lēnāk. Decembra sākumā reisā no Bauskas uz Jēkabpili autobuss no pieturas Bārbelē nevarēja izbraukt, jo ceļš bija ļoti slidens. Saucām tehnisko dienestu, autobusam bija bojājumi,» atklāja E. Valdmanis.

«Bauskas Dzīvi» samulsināja divi iemesli par reisu uz Vecumniekiem plkst. 7.30. Mārcis Rācenājs sacīja, ka viņa darbinieki nevarēja nokļūt darbā, jo autobuss nav uzņēmis pasažierus jau Bauskas autoostā, bet Edvards Valdmanis sacīja, ka autobuss ieslīdējis grāvī. Redakcija sazinājās ar Valsts policiju, kura atklāja, ka šāds vai līdzīgs ceļu satiksmes negadījums viņu datubāzē nav reģistrēts. Tad «Bauskas Dzīve» sazinājās ar a/s «Nordeka» Bauskas filiāli, kur atklāja, ka autobuss no Bauskas autoostas uz Vecumniekiem nav izpildīts un pasažieri Bauskas autoostā nav uzņemti, jo «ceļš nebija nokaisīts», bet autobuss ieslīdēja ceļa apmalē, braucot izpildīt reisu uz Tunkūniem. Kā atklāja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāve Ieva Šmidre, arī šāds negadījums nav reģistrēts. «Ja nav cietušo un nav cietusi trešās personas manta, tad var arī neinformēt Valsts policiju,» sacīja I. Šmidre. Autobuss no Bauskas uz Tunkūniem bija tukšs, un tas neskaitījās reiss, jo reiss ir no Tunkūniem uz Bausku, pasažieri autobusā nav atradušies. Mārcis Rācenājs par situāciju, kad autobuss neizbrauc, jo ir slikts ceļš, saka tā: «Kā šoferis var zināt par ceļa stāvokli, ja reisu nav izpildījis?»

Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone atklāja, ka saskaņā ar pārvadātāja sniegto informāciju 2. janvārī maršrutā Bauska–Stelpe–Vecumnieki viens reiss tika izpildīts daļēji (autobuss brauca līdz Vecumnieku pagriezienam) un viens reiss netika izpildīts. 3. janvārī maršrutā Bauska–Misa–Vecumnieki netika izpildīts viens reiss, bet maršrutā Bauska–Iecava–Misa–Vecumnieki, Bauska–Stelpe–Vecumnieki, Bauska–Pilsrundāle–Bērstele–Viesturi–Pilsrundāle, Bauska–Brunava–Mežgaļu skola, Bauska–Emburga–Rīga, Bauska–Priedītes, Bauska–Jaunsaule–Skaistkalne, Bauska–Rundāle–Svitene–Bauska un Bauska–Bardžūni–Budberga–Bauska vairāki reisi izpildīti tikai daļēji.

«Iemesls, kādēļ reisi netika izpildīti vai tika nodrošināti tikai daļēji, ir saistīts ar ceļu apledojumu. Papildus informējam, ka viens no šiem reisiem netika nodrošināts, jo slidenā ceļa dēļ autobuss iekļuva ceļu satiksmes negadījumā,» sacīja Zane Plone. «Saskaņā ar līguma nosacījumiem, kas noslēgts starp Autotransporta direkciju un pārvadātāju, pārvadātājam jāinformē, ja notikusi ārkārtas situācija, sniedzot sabiedriskā transporta pakalpojumus, kā rezultātā reiss netiek pabeigts, tā izpilde ir traucēta u. tml. Tāpat pārvadātājam jāinformē par gadījumiem, kuru dēļ reisa izpilde varētu kavēties. Saskaņā ar līguma nosacījumiem ārkārtas situācija ir tad, ja radušies īslaicīgi apstākļi, ko pārvadātājs nevar ietekmēt un kas var radīt draudus cilvēku dzīvībai, veselībai vai drošībai, bojājumus īpašumam, apkārtējās vides piesārņojumu, ko speciālie un glābšanas dienesti nespēj kontrolēt u. tml., tādēļ ir nepieciešams pārtraukt līgumā minēto saistību pilnīgu vai daļēju izpildi.» Kā informē Zane Plone, pirmdien tika saņemta arī cita informācija no citiem pārvadātājiem par neizbraucamiem ceļiem, kā rezultātā netiek izpildīti vai daļēji izpildīti reisi.

«Autotransporta direkcija regulāri vēršas pie atbildīgajām institūcijām ar lūgumu uzlabot braukšanas apstākļus kādā ceļa posmā, un ceļa uzturētājs iespēju robežās to arī dara. Tomēr operatīvo informāciju par apgrūtinošiem braukšanas apstākļiem kādā ceļa posmā sniedz tieši pārvadātāji, un šajā ziemā braukšanas apstākļi var mainīties arī vienas dienas laikā,» saka Zane Plone.

«Latvijas autoceļu uzturētāja» pārstāve Daiga Rauba atklāja, ka vakar agri no rīta autoceļu uzturēšanas darbus veica 162 VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» ziemas tehnikas vienības. «Ziemas sezonā autoceļu stāvokli diennakts režīmā monitorē ziemas dienesta dežuranti, kuri seko līdzi to atbilstībai uzturēšanas prasībām (sniegs, apledojums), un uzsāk organizēt nepieciešamos darbus. Informācija par autoceļu faktisko stāvokli tiek iegūta no vairāk nekā 50 meteostacijām, kas izvietotas uz Latvijas galvenajiem autoceļiem, mobilo sensoru datiem, saņemot informāciju no ceļu lietotājiem, dienestiem, aplikācijas «Waze», kā arī veicot tiešos novērojumus. Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi tiek veikti, vadoties pēc normatīviem , kuros ir noteiktas uzturēšanas prasības autoceļiem posmiem ar A, B, C, D un E uzturēšanas klasēm ( A ir augstākā klase),» informē D. Rauba, «piemēram, brauktuves apstrāde ar pretslīdes materiāliem uz autoceļiem ar A uzturēšanas klasi jāveic 3 stundu laikā, ar B klasi – 8 stundu laikā. Izpildes laiku skaita no brīža, kad tiek konstatēts apledojums. Autoceļi ar C, D un E uzturēšanas klasēm tiek uzturēti ar sniega kārtu. Šo ceļu bīstamos posmus pēc nepieciešamības rievo un kaisa ar smilti. Valsts autoceļu tīkla pārvaldītājs VSIA «Latvijas Valsts ceļi» reģionālā nodaļa var dot uzdevumu VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» veikt ziemas uzturēšanas darbus uz C klases ceļiem arī citos posmos.» Daiga Rauba piebilst, ka autoceļam P88 Bauska – Linde posmā 0.0-28.36 km noteikta C uzturēšanas klase, un bīstamākajos autoceļa posmos tika veikti slīdamības mazināšanas darbi, šogad tos veica gan 1., gan 2., gan arī 3.janvārī.

«Aicinām autovadītājus ņemt vērā, ka brauktuves var būt slidenas arī pēc uzturēšanas darbu veikšanas. Šādos apstākļos veiktajiem darbiem ir īslaicīgs efekts, jo uz piebrauktās sniega kārtas izveidotās rievas ātri kūst, kā arī uzkaisītais materiāls ar lietus un izkusušā ledus ūdeni var tikt noskalots. Gan ziemas, gan vasaras sezonās valsts autoceļi regulāri tiek apsekoti. Konstatējot atkāpes no normatīvos noteiktajām prasībām, valsts autoceļu pārvaldītājs VSIA «Latvijas Valsts ceļi» plāno autoceļu uzturēšanas darbus, kuru izpilde savukārt tiek uzdota VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs»,» saka D. Rauba.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Brauktuvju stāvoklis kritisks! Iedzīvotāju un uzņēmēju dzīve paralizēta

Kategorijas