Izmaksu pieaugums var negatīvi ietekmēt tautsaimniecību

2022. gada 4. janvāris 00:00

260

Izmaksu pieaugums var negatīvi ietekmēt tautsaimniecību

Mednieki un viņus pārstāvošās organizācijas iebilst pret valsts nodevu palielināšanu par medībām

Saeima, no vienas puses, paplašina medību iespējas, atbalstot grozījumus Medību likumā, lai tādējādi varētu atbalstīt tautsaimniecību, tomēr, no otras puses, plānota medību valsts nodevas paaugstināšana, kas mednieku tēriņus palielinās. «Bauskas Dzīve» skaidroja pretrunīgo situāciju.

Diskriminē citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus
Saskaņā ar grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevu par mežsaimniecisko un medību darbību turpmāk mednieku sezonas kartes maksās 30 eiro līdzšinējo 14 eiro vietā. Savukārt maksu par vienu medību atļauju līdzšinējo 1,42 eiro vietā plānots paaugstināt līdz 15 eiro par aļņa un staltbrieža bulli un līdz 7,50 eiro par aļņa un staltbrieža govi un teļu. Projektā paredzēts valsts nodevu par atļauju ārvalstniekiem medīt Latvijā palielināt līdz 70 eiro par desmit dienām un līdz 200 eiro visai sezonai. Patlaban nodevas apmērs ir diferencēts atbilstoši plānotajam medību ilgumam – vienai dienai 14 eiro, divām līdz desmit dienām 35 eiro un sezonai 99 eiro. Par mednieku sezonas kartei analoga dokumenta saņemšanu Igaunijā pašlaik jāmaksā desmit eiro, Somijā – 25 eiro, bet Zviedrijā – aptuveni 30 eiro. Lietuvā šādas nodevas nav vispār.

Latvijas Mednieku savienība paudusi, ka izmaksu palielinājums par mednieka sezonas kartes saņemšanu novedīs pie tā, ka daļa Latvijas mednieku medības vairs nevarēs finansiāli atļauties. Savukārt Latvijas Mednieku asociācija (LatMA) pārmet Zemkopības ministrijai (ZM), ka tā ignorējusi vienošanos ar nozares nevalstiskajām organizācijām, izstrādājot grozījumus Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevu par mežsaimniecisko un medību darbību. Noteikumu redakcija neesot saskaņota ar medniekus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, tādēļ LatMA kategoriski iebilst pret projekta tālāku virzību.

«Bauskas Dzīve» sazinājās ar mednieku organizācijām un arī lēmējiem. Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs, uzsver, ka LatMA iebilst pret projekta tālāku virzību. Medniekiem ir virkne maksājumu, gan vienreizējo, gan arī ikgadējo. Ir noteiktas nodevas par medību tiesību nomu valsts mežos, nodevas par ieroču reģistrāciju, kā arī par mednieku sezonas kartēm, medību atļaujām. Ja līgumi to paredz, medniekiem arī jāmaksā nomas maksa par medību tiesību izmantošanu privātīpašumos. Jārēķinās arīdzan ar tiešajām ikdienas izmaksām – par ceļu, infrastruktūras uzturēšanu, kā arī, protams, par postījumu novēršanu mežos un lauksaimniecības zemē. Nodevas ir vairākas – mednieka sezonas karte, medību atļaujas (licences), kā arī nodeva ārvalstu medniekiem medīt Latvijā. Tieši atļauja ārvalstu medniekiem medīt Latvijā projektā ir noteikta nepamatoti augsta, viena no augstākajām Eiropā. Igaunijā šī samaksa, tajā skaitā arī ar šaušanas eksāmenu, izmaksās ap 30 eiro – gan vietējiem medniekiem, gan ārzemniekiem. Lietuvā šādas maksas nav. «Tas nozīmē, ka medību tūrisms kā patiesībā ļoti nozīmīgs ienākumu avots lauku reģionos Latvijā tiek iznīcināts, jo ārvalstu mednieki izvēlēsies braukt uz Lietuvu vai Igauniju, kur sastopami tie paši medījamie dzīvnieki, bet tas izmaksās lētāk. Tāpat nav saprotams, kādēļ Valsts meža dienests grib diskriminēt citus Eiropas Savienības pilsoņus, uzliekot viņiem daudz lielāku nodevu. Kopumā par mednieka sezonas karti Eiropas Savienībā cenas atšķiras – no 15 līdz 80 eiro,» laikrakstam «Bauskas Dzīve» pauž H. Barviks.

Nesaskaņo ar nevalstiskajām organizācijām
Pret kuriem punktiem grozījumos vēl LatMA iebilst? «Iebilstam pret projektu pacelt samaksu par medību atļaujām – aļņiem, piemēram, samaksu paaugstinot pat teju 15 reižu. Tas pats attiecas arī uz staltbriežu atļaujām. Ņemot vērā to, ka medniekiem ir jārūpējas par postījumu novēršanu gan mežos, gan arī lauksaimniecības zemē, un ņemot vērā to, ka atļauju cena pacelta nevis divas vai trīs reizes, bet gan desmit un 15 reizes, un to, ka, piemēram, Kurzemē, kolektīviem piešķir ļoti daudz atļauju, mednieku klubu, kas ir biedrības, izdevumi palielināsies teju vai desmit reižu. Tas nav samērīgi, un to klubi nevar atļauties. Tas nozīmē, ka nomedīšanas apjomi netiks izpildīti, tas varētu vedināt uz malumedībām, kad gluži vienkārši licences taupīs. Tāpat iebilstam pret nesamērīgo un nepamatoto nodevas celšanu ārvalstu medniekiem,» nostāju skaidro LatMA valdes priekšsēdētājs.

Kā noritēja lemšana? Vai asociācijai kas tika jautāts? H. Barviks atbild, ka pagājušā gadā klajā nejauši nāca Valsts meža dienesta (VMD) plāns pacelt nodevu apmērus. Projekts tika sastādīts, nekonsultējoties ar medniekus pārstāvošajām organizācijām. Pēc iebildumiem no LatMA un Latvijas Mednieku savienības ticis solīts, ka projekts tālāk netiks virzīts bez saskaņojuma. «Šogad atkal klajā nāca jau gatavs noteikumu projekts ar jaunām summām. Arī šī projekta versija ar mednieku nevalstiskajām organizācijām netika saskaņota. Pēc iebildumu celšanas notika viena sanāksme, kurā mums šķita, tika panākts kompromiss. Tomēr arī šoreiz, nesaskaņojot projektu ar nevalstisko organizāciju, praktiski neņemot vērā mūsu iebildumus, izņemot dažus nozīmīgus tehniskus labojumus, projekts tika iesniegts Valsts kancelejā un publicēts iebildumu sniegšanai. Sadarbības šajā jomā nedz ar atbildīgo ministriju, nedz Valsts meža dienestu nebija praktiski nekādas,» atzīst H. Barviks.

Sabiedrībai nozīmīgi pakalpojumi
Kāda ir medību loma Latvijas tautsaimniecībā? Medības daudziem var asociēties ar vienkāršu hobiju un vaļasprieku, kas daudziem tā arī ir, bet, par spīti tam, mednieki ir tie, kas brīvprātīgi un bez atalgojuma sniedz sabiedrībai nozīmīgus pakalpojumus.

«Kā atzinuši daudzi eksperti, mūsdienās mežsaimniecība un lauksaimniecība nebūtu iespējama bez mednieku iesaistīšanās. Protams, mednieku uzdevums nav «izšaut» visus dzīvniekus. Mednieki medī valsts noteikta nomedīšanas apjoma ietvaros, ievērojot noteiktās sezonas un dzīvnieku dzimuma un vecuma struktūru. Tāpat medniekiem līgumos par medību tiesību nodošanu noteiktas saistības novērst postījumus. Nav tā, ka jebkurš ar mednieka apliecību var doties jebkur un medīt, ko grib. Ir ļoti stingri noteikts, kur un kad medības ir atļautas. Tāpat medības nodrošina ne tikai iespēju cilvēkiem uzturēties svaigā gaisā, bet ļauj arī pašiem iegūt veselīgu, garšīgu gaļu. Ja runājam par klimata pārmaiņām, medības kā pārtikas iegūšanas veids atstāj vismazāko negatīvo ietekmi uz vidi. Medniekiem ir arī ļoti liela nozīme, cīnoties ar Āfrikas cūku mēri, kas apdraud lauksaimniecību,» skaidro asociācijas pārstāvis.

Pieaugs dzīvnieku nodarītie postījumi mežos un lauksaimniecībā; saruks medību tūrisma pienesums
Arī Latvijas Mednieku savienības (LMS) valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis «Bauskas Dzīvei» pauda nostāju šajā jautājumā. Novembra beigās LMS aizsūtīja iebildumu vēstuli Valsts kancelejai, kopija nosūtīta Zemkopības ministrijai (ZM).

Biedrība «Latvijas Mednieku savienība» ir iepazinusies ar Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto projektu «Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 82 «Noteikumi par valsts nodevu par mežsaimnieciskām un medību darbībām»».
LMS izsaka vairākus iebildumus. Pirmkārt, LMS ieskatā, izmaksu palielinājums par mednieka sezonas kartes saņemšanu novedīs pie tā, ka daļa Latvijas mednieku medības vairs nevarēs finansiāli atļauties. Latvijā jau tagad ir vērojama mednieku skaita samazināšanās tendence, līdz ar to nav pieļaujama rīcība, kas to vēl vairāk veicinātu.

Otrkārt, LMS kategoriski nav pieņemams plāns palielināt valsts nodevu par medību atļauju staltbriežu un aļņu medīšanai no līdzšinējiem 1,42 eiro uz 7,50 eiro un 15 ei-ro. Jau pašlaik Latvijā nereti ir novērojama situācija, kad zemes īpašnieki un apsaimniekotāji, pamatojoties uz dzīvnieku nodarītajiem postījumiem lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, pieprasa medniekiem nomedīt ievērojami lielāku staltbriežu skaitu, nekā mednieki ir gatavi to darīt. Šādā situācijā, pieckārtīgi palielinot valsts nodevas apmēru par medību atļaujām, nekādi netiek stimulēta mednieku interese medīt vairāk, bet gan tiks panākts pretējais efekts un staltbriežu govju un teļu nomedīšanas apjomi samazināsies, kas atstās negatīvu ietekmi uz lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarīto postījumu samazināšanas pasākumiem.
Treškārt, kā skaidro J. Baumanis, «mums nav pieņemama un saprotama ZM iecere paaugstināt valsts nodevu par atļaujas izsniegšanu ārvalstniekiem medīt Latvijā. Katrs ārvalstu mednieks Latvijā dažādos ar medībām, dzīvošanu, ēdināšanu un citiem servisiem saistītos pakalpojumos iztērē vidēji 2500 eiro. Ienākošais medību tūrisms ir joma, kurā katra valsts cīnās un izstrādā dažādus atbalsta instrumentus, lai piesaistītu un ieinteresētu medniekus braukt un tērēt savu naudu pie viņiem. Valsts nodeva, ko maksā ārvalstnieki par tiesībām medīt citā valstī, visbiežāk vai nu netiek noteikta vispār (Lietuva, Austrija), vai tiek pielīdzināta konkrētās valsts mednieku gada nodevai (Igaunija, Somija, Zviedrija). Nosakot valsts nodevu 200 eiro apmērā, valsts raida skaidru signālu, ka ārvalstu mednieki šeit nav vēlami, vai arī provocē pārkāpt noteikumus un piedalīties medībās bez attiecīgās nodevas nomaksas. Šādu darbību rezultātā medību tūristu plūsma pārorientēsies uz tuvākajām kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu, tādā veidā sniedzot finansiālu pienesumu šo valstu tūrisma un viesmīlības nozarei, nevis Latvijas.» Negatīvā fiskālā ietekme uz tautsaimniecību no medību tūrisma samazināšanās, LMS ieskatā, būs ievērojami lielāka nekā ieguvumi no palielinātajām nodevām.

Naudu – attīstības fondā, nevis citur
«Uzsveru, ka atbilstoši Medību likumam valsts nodevām par medībām 100% apmērā būtu jānonāk Medību saimniecības attīstības fondā. Tomēr kopš 2010. gada Medību saimniecības attīstības fondā nonāk tikai aptuveni trešā daļa no mednieku samaksāto valsts nodevu apmēra jeb 140 tūkstoši eiro. Tātad šo vairāk nekā desmit gadu laikā Medību saimniecības attīstības fondā nav nonākuši aptuveni četri miljoni eiro, kuriem pēc likuma tur būtu jānonāk. Iepazīstoties ar ZM sagatavoto noteikumu projektu un pavadošajiem dokumentiem, redzams, ka turpmāk ieņēmumus no valsts nodevām par medību darbībām paredzēts novirzīt Valsts meža dienestam, kas ir pretrunā ar Medību likuma 31. panta otro daļu,» akcentē J. Baumanis.

LMS uzskata, ka izmaiņām valsts nodevu apmērā ir jābūt pamatotām un samērīgām, kā arī jābūt skaidram pamatojumam, kādiem mērķiem šos līdzekļus paredzēts tērēt. «Ja kā pamatojums nodevu celšanai kalpo Valsts meža dienesta (VMD) administratīvās izmaksas, tad, pirmkārt, būtu jāveic VMD veikto funkciju audits un jāmeklē veidi, kā šīs izmaksas samazināt, tostarp izvērtējot noteiktu funkciju nepieciešamību, kā arī iespējamību deleģēt to izpildi privātā sektora partneriem, līdzīgi kā tas notiek citās nozarēs. LMS uzskata, ka papildu finansējums primāri ir jārod iestādes iekšienē un tikai pēc tam ir iespējams pārskatīt valsts nodevu celšanu,» vērtē LMS valdes priekšsēdētājs J. Baumanis.

Vienošanās – ignorētas
LMS ieskatā, nav analizēta arī valsts nodevas apmēra celšanas ietekme uz tūrisma un viesmīlības nozari. Anotācijā minēts, ka uzņēmējiem, kuri nodarbojas ar medību organizēšanu, palielināsies izmaksas un administratīvās procedūras netiek mainītas. Proti, izriet, ka valsts nodevas tiks celtas, bet administratīvais slogs netiks mazināts un bieži vien neefektīvās procedūras netiks pārskatītas. «Tas viss liecina par pārsteidzīga lēmuma pieņemšanu no Zemkopības ministrijas puses, nesaskaņojot ar nozares pārstāvjiem,» uzsver LMS pārstāvis.

Valsts nodevu jautājums jau iepriekš tika skatīts Zemkopības ministrijas un nevalstisko organizāciju darba grupās un sanāksmēs. Visas iesaistītās nevalstiskās organizācijas, tostarp LMS, bija vienprātīgas, ka šāda Zemkopības ministrijas pieeja valsts nodevu jautājumā nav pieņemama. Tika apspriesti iespējamie scenāriji, par kuriem tika panākta konceptuāla vienošanās, taču, iepazīstoties ar Noteikumu projektu, jākonstatē, ka iebildumi un vienošanās ar nozari pārstāvošajām organizācijām ir ignorēti, pauž J. Baumanis.

Nav mainītas kopš 2004. gada
«Bauskas Dzīve» vērsās arī Zemkopības ministrijā, lūdzot skaidrojumu par izmaiņu nepieciešamību pašreizējos pandēmijas apstākļos. Ko tas, ministrijas ieskatā, uzlabos?

Noteikumu projekts paredz palielināt, atsevišķos gadījumos tikai noapaļot līdz veseliem eiro, valsts nodevu likmes par mežsaimnieciskām un medību darbībām. Valsts nodevu mērķis ir mednieku un mežsaimnieku darbību regulēšana – kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana. Valsts nodevu apmērs par medību darbībām nav mainīts kopš 2004. gada, bet par mežsaimnieciskām darbībām – kopš 2007. gada. Ņemot vērā ilgo laika periodu kopš izmaksu pārskatīšanas, tajā skaitā inflāciju, vidējās darba algas izmaiņas, kā arī Valsts meža dienesta sniegto pakalpojumu izmaksu izmaiņas, valsts nodevu apmērs tika pārskatīts. Jo, palielinoties darba algām, degvielas izmaksām, informācijas tehnoloģiju sistēmas uzturēšanas izmaksām, Valsts meža dienests palielinās to pakalpojumu, par kuriem maksājama valsts nodeva, sniegšanas izmaksas, laikrakstam skaidro Zemkopības ministrija.

Tikšanās bijusi
Vai lemšanas procesā tika uzklausītas visas iesaistītās puses, kuras tas skars? ZM uzskata par nepamatotiem nevalstisko organizāciju (NVO) pārmetumus, ka tās nav iesaistītas jauno medību valsts nodevu izstrādē.

«Zemkopības ministrija sadarbībā ar Valsts meža dienestu 2. septembrī organizēja tikšanos ar medniekus pārstāvošām organizācijām, tajā skaitā LatMA, un 6. septembrī – ar meža īpašniekus un mežsaimniecības intereses pārstāvošajām organizācijām un diskutēja par valsts nodevu palielināšanas mērķiem un iespējām. Diskusiju rezultātā pat tika samazināts plānotais valsts nodevas apmēra palielinājums vairākām medību un mežsaimniecības valsts nodevām, piemēram, stirnām un mežacūkām valsts nodevu apmēri ir samazināti no 1,42 eiro uz 0,50 eiro par medību atļauju (patlaban par katru medību atļauju neatkarīgi no sugas, dzimuma un vecuma ir 1,42 eiro; diskusiju rezultātā plānotā maksa tika diferencēta),» pauda ZM.

Kad medniekiem būs jāmaksā nodeva par medībām jaunajā apmērā? Paredzēts, ka noteikumu projekts stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Atbilstoši Medību likuma 7. pantam, medību sezona ir periods no 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam. 2022./2023. gada medību sezonā izsniegtās medību atļaujas būs derīgas līdz 2023. gada 31. martam. No 2023. gada 1. aprīļa par nākamo medību sezonu valsts nodeva par mednieku sezonas karti būs jāmaksā jaunajā apmērā. «Patlaban noteikumu projekts ir saskaņošanas procesā, valsts iestādes un partneri iepazīstas ar noteikumu projektu, un saņemtie priekšlikumi tiks izvērtēti,» skaidroja ZM.

Daudz pārnadžu – mazas nodevas dēļ
Rūta Rudzīte, ZM sabiedrisko attiecību speciāliste, atbildē pauž, ka valsts nodevas par medību darbībām likmju palielināšana nav pretrunā ar Medību likumu, jo gan izmaiņu valsts nodevas likmēs, gan 2021. gada 11. novembrī Saeimā pieņemto grozījumu Medību likumā mērķis ir savvaļas medījamo dzīvnieku populāciju un medību platību pilnvērtīgāka apsaimniekošana.

«Valsts nodevas par medību atļauju pašreizējais mazais apmērs (1,42 eiro) ir sekmējis nozīmīgu pārnadžu populācijas pieaugumu, jo šī valsts nodevas likme vairs nav stimulējoša medību atļauju arī izmantot – nomedīt atļauto dzīvnieku. Medību tiesību lietotājiem turpmāk būs jāpievērš lielāka uzmanība medību saimniecības plānošanai.

Medību procesa likumības uzraudzība ir Valsts meža dienesta funkcija, tāpēc nav pamata uzskatīt, ka līdz ar valsts nodevas palielināšanu varētu pieaugt nelikumīgas medības. Tieši pretēji, – palielinot valsts nodevas apmēru, Valsts meža dienests varēs uzlabot un padarīt «klientam draudzīgāku» atļauju izsniegšanas procesu, gan arī pastiprināt medību uzraudzību.»

Izdevumu klubiem daudz
«Bauskas Dzīve» jautāja vietējiem medniekiem, kā šādas palielinātas nodevas viņus ietekmēs. Arvīds Rozēns, Bārbeles mednieku kluba vadītājs, atbild: «Esam Latvijas Mednieku savienībā, manas domas sakrīt ar valdes priekšsēdētāja Baumaņa kunga teikto. Tas ir absurds – nodevas paceltas nepamatoti, bez argumentācijas, lai pildītu Valsts meža dienesta budžetu. Turklāt naudai būtu jānonāk Medību saimniecības attīstības fondā, bet tā tas nav. Nodevu apmēri ir neadekvāti situācijā, kad zemnieki, mežsaimnieki sūdzas, piemēram, par briežveidīgo nodarītiem postījumiem. Mednieku nodeva jau nav vienīgie tēriņi medniekiem. Ir vēl biedru maksa organizācijai, izdevumi infrastruktūras uzturēšanai, zvēru barošanai, suņiem, par degvielu, ekipējumu. Katram medniekam sanāk vidēji no 150 līdz 650 eiro gadā; jo mazāk biedru, jo lielāka maksa.»

Kopā ar pārējiem maksājumiem izdevumu summa gadā intensīvam medniekam var tuvoties diviem trim tūkstošiem eiro, vēl jo vairāk tad, ja cilvēks trenējas šaušanā, lai būtu trāpīgs. Arī trofeju izstāžu apmeklēšana maksā naudu, skaidro A. Rozēns. Viņš turpina: «Maksājam arī par platībām, ja zeme un mežs ir juridisku personu «rokās». Par Latvijas valsts mežu izmantošanu – tie ir vidēji
50 centi par hektāru. Savukārt privātīpašnieki bieži vien prasa palīdzību ar darbiem, piemēram, bebru dambju gadījumā. Arī darbi ir mērāmi naudā, jo katrs izbrauciens «prasa» ap 40 – 50 eiro. Nodevu paaugstināšana ir papildu slogs no valsts puses, tas radīs apgrūtinājumu. Grib, lai medījam, lai samazinātu zaudējumus tautsaimniecībai, bet dara pretējo?! Aizvaino neieklausīšanās.»

Mednieki noveco
Kas ir šī dzīvesveida piekritēji, tie, visticamāk, «sakodīšot zobus», turpretī vecākiem vīriem, kam vienīgais iztikas avots ir pensija, būs grūti. Bārbeles mednieku klubā esot ap 35 biedriem.

«Latvijā kopumā mednieki ļoti noveco, proti, ir liels vidējais vecums. Mūsu klubā vecākajam medniekam ir tuvu 80 gadiem, jaunākajam – 24 gadi. Jaunie parādās viļņveidīgi. Ir arī viena oficiāla medniece dāma un trīs četras dzinējas. Dāmu interese par medībām palielinās, ja organizācija ir sakārtota, jo sievietes mīl komfortu. Tad nāk un labi pavada laiku. Pašlaik ar šīm izmaiņām katram medniekam varētu sanākt sadārdzinājums līdz 100 eiro gadā. Pašlaik summa par nomedīto zvēru nav liela, varbūt tā bija jāceļ, tikai cik lielā mērā? Un tai jānonāk tajā fondā, kur paredzēts, nevis ierēdņu algām! Tas nav pareizi!»

«Plāns» budžets
Juris Skuja, mednieku kluba «Vecumnieki» vadītājs un valdes priekšsēdētājs, atzīst, ka uz šiem jauninājumiem skatoties skeptiski. «Klubs gados vecs. Biedri, kas virs 60 gadiem, gadā maksā 75 eiro, jaunāki – 120 eiro. Ir 40 biedri, lielākā daļa pensionāri. Budžets mums ir «plāns». Pie jaunās nostājas jāpārdomā budžets, tas nenoliedzami radīs sarežģījumus mūsu klubam. Dīvaini, ka valsts grib pelnīt uz tādu «šlaku» kā mednieki, kas jau tā iegulda infrastruktūrā. Vēl saprastu, ja zvēru blīvums būtu mazs, bet pašlaik ir tieši otrādi! Briežu, stirnu skaits palielinās. Turklāt Valsts meža dienests nav tas nabadzīgākais. Un tagad pelnīt uz mums?! Globāli šādi lēmumi var veicināt malumedniecību,» uzskata J. Skuja.

Viņš min kluba izdevumus saimniecisku jautājumu risināšanā, dzīvnieku piebarošanai, maksājumos par platībām, privātīpašnieku interešu apkalpošanu – parasti tie ir darbi vai zemes nodokļa nomaksa. Par platībām jeb valsts «meža nodevās» aiziet ap 800 eiro gadā. Par katru platību ir jāmaksā. «Tā visa nauda aiziet maksājumos, nav iespējas attīstīt infrastruktūru. Medības ir dārgs process, tas ir arī ekipējums, infrastruktūra. Neskatoties uz nodevām, katrs tikpat daudz iegulda zvēru piebarošanā. Tomēr tas ir hobijs un dzīvesveids. Pagatavotā desiņa un konserviņš patiesībā iznāk zelta vērts, daudz lētāk nopirkt veikalā. Kolektīvā gados vecāku mednieku ir pārsvars. Mazliet gan mainās paaudze, tomēr, kamēr kāds nav pametis kolektīvu, neuzņemam biedrus, turklāt mūsu teritorija nav liela – Vecumnieku centra apkārtne. Patiesībā gaidām valsts atbalstu, zvēru daudz, atļauju sāk pietrūkt.

Izmaiņu apstākļos balansēsim budžetu, varbūt nāksies samazināt limitu, varbūt neņemsim tik daudz tās licences. Iespējams, būs jāpaaugstina biedru maksa. Nesaprotu šādu lēmumu. Uz ceļiem ir daudz notriektu dzīvnieku, daudz postījumu zemniekiem – mežacūkas izrok laukus, brieži, aļņi, stirnveidīgie posta jaunaudzes. Slēdzot līgumus, to redzu un dzirdu jautājumu «kāpēc jūs tik maz medījat?». Kā tad būs jaunajā situācijā?!» retoriski jautā J. Skuja.

VALSTS MEŽA DIENESTA KOMENTĀRS

Objektīva nepieciešamība pārskatīt nodevu apmērus medību jomā

Pēdējo reizi ar medību darbībām saistītās nodevas pārskatītas 2009. gadā. Izmaiņas paredz nodevu palielināšanos atbilstoši to faktiskajām izmaksām, savukārt Valsts meža dienests medniekiem nodrošinās bezmaksas e-pakalpojumus. Spēkā esošie izcenojumi jau sen nesedz pakalpojumu faktiskās izmaksas. Faktisko situāciju spilgti raksturo minimālās algas un valsts nodevas par medību atļauju attiecība. Minimālā alga 2000. gadā bija 50 latu, valsts nodeva par medību atļauju bija viens lats. Minimālā alga 2021. gadā ir 500 eiro, valsts nodeva par medību atļauju – 1,42 eiro. Atbilstoši minimālās algas apmēra izmaiņām medību atļaujai 2021. gadā būtu jāmaksā 9,98 eiro.

Valsts meža dienests (VMD) un Zemkopības ministrija ir uzklausījusi gan Latvijas Mednieku savienības, gan Latvijas Mednieku asociācijas viedokli, un iespēju robežās mednieku nevalstiskajām organizācijām ir ticis piedāvāts kompromiss.

Veicot izmaiņas, medniekiem būs virkne ieguvumu: laika un finanšu līdzekļu ietaupījums, izmantojot e-pakalpojumus;

bezmaksas piekļuve informācijai Meža valsts reģistrā par medību platībām, par noslēgtajiem medību līgumiem ar meža īpašniekiem/tiesiskajiem valdītājiem, par medību resursiem, kas pašlaik ir maksas pakalpojums, kuru nodrošina VMD;

ģeogrāfiskās informācijas par medību platībām augšupielāde no Meža valsts reģistra un tās izmantošana medību procesā;

iespēja iesniegt medību līgumus reģistrēšanai Meža valsts reģistrā;

iespēja medību dokumentāciju pieteikt un saņemt attālinātā veidā;

attālinātā veidā iesniegt informāciju par nomedītajiem medījamiem dzīvniekiem;

attālinātā veidā iesniegt informāciju par dzīvnieku nodarītiem bojājumiem mežaudzēm.

Avots: Vinetas Vilcānes, Valsts meža dienesta sabiedrisko attiecību speciālistes, sniegta informācija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Izmaksu pieaugums var negatīvi ietekmēt tautsaimniecību

Kategorijas