Sadzirdēt, kas organismam vajadzīgs

2022. gada 4. janvāris 00:00

444

Podkāstā «ViedDoma» – saruna par veselīgu uzturu

Podkāsta (raidieraksta) «ViedDoma» piektajā sērijā diskusija ar a/s «Balticovo» komunikācijas un attīstības direktoru Tomu Auškāpu un veselīga dzīvesveida piekritēju, Gailīšu pagasta iedzīvotāju Karīnu Andreiku par veselīga uztura pamatprincipiem, veģetārisma būtību, olu nozīmi uzturā un pārtikas sastāvdaļām.

Raidierakstu var klausīties platformā «Spotify» un redzēt «ViedDomas» «YouTube» platformā, kā arī videosērijas atrodamas sadaļā «Podkāsts «ViedDoma»» laikraksta «Bauskas Dzīves» portālā www.bauskasdzive.lv.

Ir jāēd daudzveidīgi
Diskusija iesākās ar viesu pārdomām par to, kas ir veselīgs uzturs un vai, viņuprāt, viņi ēd veselīgi. Karīna Andreika atzīst, ka ēst veselīgi viņa cenšas, taču dara to, «neaizejot galējībās», jo neierobežo sevi. «Ģimenē mēs cenšamies ēst un gatavot veselīgi un daudzveidīgi,» stāsta sieviete, «neaizmirstot arī sezonālus dārzeņus, kuri aug Latvijā.» Viņa piekrīt apgalvojumam «mēs esam tas, ko mēs ēdam», tāpēc, ieejot veikalā un saprotot, ka kārojas kāds našķis, viņa padomā, vai tas būs noderīgs un nepieciešams organismam.

Diskusijas vadītājs akciju sabiedrības (a/s) «Balticovo» pārstāvim uzdeva jautājumu, vai viņš uzturā lieto vairāk olu nekā citi. Toms Auškāps godīgi atzina, ka olas uzturā noteikti lieto vairāk nekā «vidējais latvietis». «Manuprāt, es arī esmu tajā stadijā vai fāzē, kad es cenšos un mācos pareizi ēst,» stāsta T. Auškāps, «mācos sevi sadzirdēt un ieklausīties sevī.» Arī viņš atzīst, ka ne vienmēr sevi ierobežo, taču, ja uzņem lielu cukura daudzumu, tad cenšas to kompensēt, piemēram, aktīvi kustoties. Runājot par savu uzturu, viņš pieturas pie apgalvojuma «visu ar mēru», cenšoties uzņemt dažādas uzturvielas vienlīdzīgi.

«Aizliegtais auglis» kļūst tikai iekārojamāks
Diskusijas vadītājs T. Auškāpam vaicāja, vai viņš savā ikdienā piekopj «cheat day» (diena, kurā sportisti vai cilvēki, kuri ikdienā ēd tikai veselīgi, atļaujas ēst visu, ko sirds kāro), un Toms Auškāps uzskata, ka ar šādu pieeju saldumi tiek iecelti ļoti iekārojamā kārtā. «Es esmu divu meitu tēvs un zinu, ka ir ļoti jāuzmanās no šādas pieejas,» atzīst T. Auškāps, «ja mēs to padarām par «aizliegto augli», tas garšo divreiz labāk un to gribas vēl vairāk.» Vīrietis atzīst, ka šādu taktiku neatbalsta un ikdienā visu dara ar mēru – gan sportojot, gan ēdot daudzveidīgus produktus.

Karīna Andreika piekrīt Tomam par «aizliegto augli», jo vecākiem ir jāapzinās – ja bērnam ko aizliegs, viņam to gribēsies vēl vairāk, un tāpat iegādāsies to patstāvīgi, piemēram, skolas kafejnīcā. Viņa uzskata, ka pats svarīgākais ir tas, lai šie neveselīgie produkti nekļūst par pamatēdienu, bet reizi pa reizei tas nav nekas slikts. Toms Auškāps atzīst, ka nesaprot tās ģimenes, kurās par labiem sasniegumiem bērnus «apbalvo» ar, piemēram, maltīti ātro uzkodu restorānā «McDonalds». Viņu ģimenē tiek piekopta pretēja taktika, kurā caur humoru meitām tiek paziņots, ka soda gadījumā viņas tiks aizvestas uz burgernīcu. «Caur humoru mēs arī varam meklēt šo ceļu un audzināt bērnus,» pieredzē dalās T. Auškāps.

Ieklausīties sevī
«Mēs ģimenē nepiekopjam kaut kādas uztura tabulas, «cipariņus» un tamlīdzīgi,» stāsta T. Auškāps, «pēc sajūtām cenšamies dažādot uzturu, lai tas neveidojas par pienākumu vai apgrūtinājumu.» Viņš uzskata, ka svarīgi ir neizlaist ēdienreizes un piedomāt, lai pa vidu tām tiktu uzņemti augļi un dārzeņi.

K. Andreika atzīst, ka viņu ģimenes ēdienkarte ir pielāgota viņai, jo pati pirms 12 gadiem izslēdza no ēdienkartes gaļas produktus. «Esmu mēģinājusi arī būt pilnīga veģetāriete un vegāne,» stāsta sieviete, «bet pašlaik esmu apstājusies pie tā, ka manā uzturā nav gaļas produktu.» Viņas ģimene ikdienā uzturā lieto daudz pākšaugu, kā arī cenšas ēst dažādi, lai būtu arī dārzeņu daudzveidība. «Ģimenē es esmu vienīgā, kura neēd gaļu,» atzīst K. Andreika, «es uzskatu, ka katram pašam ir jānonāk pie tā, vai tas ir priekš viņa vai nav.»

Sieviete nolēmusi kļūt par veģetārieti veselības dēļ, kad, mācoties augstskolā, nonāca slimnīcā un ārsts ieteica pamēģināt uzturā nelietot gaļas produktus. Esot bērniņa gaidībās, viņas organisms «teica», ka gaļu vajag, tāpēc to viņa arī ēda, tomēr pirms 12 gadiem Karīna nolēma mēģināt kļūt par veģetārieti vēlreiz. Sapratni par to, ar ko aizstāt gaļu un kā uzņemt nepieciešamās uzturvielas, ēdot veģetāriski, viņa apguva kulinārijas kursos. Mūsdienās ir izgatavoti dažādi produkti, kas paredzēti veģetāriešiem un vegāniem, to skaitā dažādas desas, sieri un citi produkti. Karīna zina stāstīt, ka liela daļa šo produktu sastāv no dažādām cietēm, kas ir iemesls, kādēļ viņa tos savā uzturā cenšas nelietot. Kā aizstājēju gaļai viņa izmanto soju, kuru iespējams iegādāties dažādās variācijās.

«Es esmu visēdājs, un man arī garšo viss,» atzīst T. Auškāps, «līdz ar to es esmu brīvs no ierobežojumiem un tabu lietām.» Viņš uzsver, ka vienmēr ieklausās sevī, lai saprastu, ko viņa organisms vēlas. «Ja runā par gaļu, nav tā, ka man visu laiku gaļa prasās,» stāsta Toms, «bet es zinu, ka veģetārisms ir liela atbildība, jo ir jāseko līdzi tam, ko uzņem, daudz rūpīgāk.»

Vidē atstāj vismazāk «pēdu»
Diskusijas vadītājs zīmīgi Tomam Auškāpam jautāja, kāda vērtība uzturā ir olām, uz ko T. Auškāps atbildēja, ka viņš gan nav uztura speciālists, lai atbildētu uz šo jautājumu, taču ir dažas lietas, kuras viņš zina. «Mēs varam pieskarties tēmai par atbildīgu ražošanu vai resursu izmantošanu,» sāk T. Auškāps, «olas ir produkts, kas uz vidi atstāj vismazāko «pēdu», kas ir pierādīts fakts.» A/s «Balticovo» piedāvā dažādus produktus – saldējumu, pankūku mīklu maisījumu un citus, bet visu to pamatsastāvā tiek izmantotas vistu olas. «Balticovo» struktūrvienības atrodas Madonā, Daugavpilī, Vilcē un arī Bēnē, bet galvenā atrodas Iecavā. Uzņēmumam ir vairāk nekā trīs miljoni dējējvistu, kuras katru dienu izdēj aptuveni divus miljonus olu. Vistas tiek turētas gan sprostos, gan brīvē.
K. Andreika dažādas maltītes ir iepraktizējusies pagatavot bez olām, taču reizēm arī viņu ģimene uzturā lieto kaimiņu audzēto vistu olas. «Mums tas nav ikdienas produkts, bet šad un tad mēs tās uzturā lietojam,» stāsta sieviete, «pārsvarā vārām vai cepam.»

Kas cīsiņam «vēderā»?
Dažādi rūpnieciskas izcelsmes produkti ir atrodami arī studijas viesu ledusskapjos. Toma Auškāpa gadījumā tās visbiežāk ir desas un cīsiņi. «Bērniem garšo cīsiņi,» atzīst vīrietis, «bet mēs, vecāki, izdarām savu un lasām «mazos burtiņus» (uz iepakojumiem), lai tur nav nekas tāds, ko negribētos dot bērniem.» Viņš uzskata, ka E-vielas un nitrītsāļi ir lietas, kas ir tabu, no kurām, izvēloties produktus, viņa ģimene izvairās. «Svarīgi ir arī tas, kas maltītei ir klāt, lai nav tikai cīsiņš vai cīsiņš ar baltmaizi,» pauž T. Auškāps, «bet lai tur ir vismaz salāti vai griķi.»

K. Andreika arī rūpīgi izvērtē rūpnieciski ražotu produktu sastāvu, pirms liek to savā iepirkumu groziņā. «Mums cīsiņi mājās ir salīdzinoši reti, kaut arī tie nav pavisam izslēgti,» stāsta sieviete, «bet tad es ilgi stāvu pie plaukta un meklēju, lai nav visas šīs nevajadzīgās vielas.» Viņa zina teikt, ka Pasaules Veselības organizācija pirms laika iekļāva sarkano gaļu un tās pārstrādes produktus kancerogēno vielu sastāvā, kas nozīmē, ka pārmērīga šo produktu lietošana uzturā var veicināt vēža šūnu attīstību.

«Mēs nevaram kļūt arī tikai par «uztura vergiem», ir jāskatās diezgan kompleksi, lai ikdienā būtu arī fiziskās aktivitātes,» uzskata
K. Andreika, «un ļoti nozīmīgs faktors, it īpaši pēdējo divu gadu laikā, ir mūsu garīgā veselība.» Viņa skaidro, ka ir dažādi apkārtējie faktori, kas var radīt stresu, un tas ļoti kaitē veselībai, jo organisms kļūst «skābāks», kas rada labvēlīgu vidi dažādām slimībām. «Runājot par uzturu, mums ir jāatceras, ka ir jādomā par visu kopā,» saka K. Andreika.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sadzirdēt, kas organismam vajadzīgs

Kategorijas