Zemessardzē apgūtās prasmes – noderīgas ne vien dienestam, bet arī dzīvei

2021. gada 29. decembris 12:40

252

Zemessardzē apgūtās prasmes – noderīgas ne vien dienestam, bet arī dzīvei

Par dienestu Zemessardzē valda vairāki viedokļi, sākot ar to, ka tā ir tikai izklaide un brīvā laika pavadīšana mežā, beidzot ar to, ka dienests ir pārāk smags un prasa lielisku fizisko sagatavotību, gluži kā armijā. Patiesība ir kaut kur pa vidu.

Kampaņā «Esi drošs, esi zemessargs» Aizsardzības ministrija vēlas iepazīstināt ar Zemessardzi, tās funkcijām, aicina graut mītus un stereotipus par dienestu, informē Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļa.

Kā var kļūt par zemessargu, skaidro Preses nodaļa. Tad, kad ir veikta veselības pārbaude, iesniegta nepieciešamā dokumentācija un bataljons saņēmis pieprasīto informāciju no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra par to, ka persona nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, persona kļūst par zemessarga kandidātu. Laikā, kad norit apmācība un zvērests vēl nav dots, apmācība norit bataljonā, tiek apgūta ierindas mācība, kā arī teorētiskās zināšanas par likumu, reglamentu un normatīvajiem aktiem. Šīs apmācības norit nedēļas nogalēs atbilstoši Zemessardzes bataljona sastādītajam plānam un apmācību grafikam, tāpēc to ilgums var būt dažāds.

Zvēresta došanas ceremonija parasti tiek organizēta svinīgos apstākļos, pieskaņojoties Latvijai, Zemessardzei vai bataljonam nozīmīgiem datumiem. Līdz ar zemessarga zvēresta došanu un līguma parakstīšanu, zemessarga kandidāts kļūst par zemessargu.

Pēc zvēresta došanas zemessarga pirmais uzdevums ir apgūt pamatapmācību, ko var izdarīt divos veidos: 1) centralizētās trīs nedēļu garās nometnēs (parasti tiek organizētas vasarā); 2) ilgākā laika posmā pa nedēļas nogalēm atbilstoši katra bataljona apmācību plānam. Pamatapmācības mērķis ir apmācīt zemessargu, lai viņš iegūtu dienestam nepieciešamās pamatzināšanas, prasmes un iemaņas. Šīs apmācības laikā tiek apgūta ieroču mācība, pirmā medicīniskā palīdzība, militārie sakari, topogrāfija, tiek pilnveidota ierindas mācība, reglamenti, lauka kaujas iemaņas, izdzīvošanas pamatiemaņas.

Kad izdarīts pirmais lielais solis – pabeigta pamatapmācība, zemessargs var apgūt sev interesējošu specialitāti, piemēram, sakarnieks, snaiperis, izlūks, prettanku ieroča operators, militārais mediķis, pavārs, ložmetējnieks, militārā transporta autovadītājs, militārais inženieris, radiostaciju operators, kibersagrs, civilmilitārās sadarbības speciālists u. c. Cik dažādas ir specialitātes, tik arī atšķirīgs ir laiks, cik ātri to var apgūt. Jebkuras specialitātes apgūšanai organizē gan teorētiskās, gan praktiskās mācības. Atsevišķām specialitātēm var tikt piemērota atvieglota pamatapmācības programma, piemēram, kibersargiem un orķestra mūziķiem, skaidro Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļā.

Pēc pamatapmācības apgūšanas un vismaz viena gada dienesta Zemessardzē zemessargam ir iespēja sākt mācības Zemessardzes Mācību centrā jaunākā instruktora kursā. Kursa laikā tiek saņemtas zināšanas un prasmes, lai izglītojamais patstāvīgi spētu apmācīt un komandēt nodaļas līmeņa (aptuveni astoņi zemessargi, karavīri) apakšvienību, kā arī šī kursa sekmīga beigšana dod iespēju saņemt nākamo dienesta pakāpi – kaprālis. «Bauskas Dzīve» informēja par zvēresta došanu pie Brīvības pieminekļa Bauskā, pasākuma laikā Bauskas 53. kājnieku bataljona vecākais zemessargs Emīls Kuļikauskis tika pie kaprāļa dienesta pakāpes. Viņš ir pabeidzis arī jaunākā instruktora kursus.

Zemessargiem ir arī iespēja piedalīties lielākā mēroga Nacionālo bruņoto spēku un starptautiskās mācībās gan Latvijā, gan citās NATO valstīs. Zemessargiem tiek sniegta arī iespēja apgūt atsevišķas prasmes, piemēram, izdzīvošana ziemā, taktiskā šaušana, kauja apdzīvotā vietā u. c.

Zemessardzē pašlaik darbojas ap 8100 cilvēku. Dienestam savu brīvo laiku velta dažādu profesiju pārstāvji. Pašlaik Zemessardzē ir aptuveni 20% sieviešu. Zemessargs par dienestu Zemessardzē saņem kompensācijas, piemēram, par katru dienesta uzdevumu izpildes vai apmācības dienu kompensāciju, sākot no 32,72 eiro dienā un uzturdevu (nodrošinātu ēdināšanu) vai tās kompensāciju 9,96 eiro dienā. Zemessargiem reizi piecos gados arī tiek nodrošināta valsts apmaksāta medicīniskā komisija.

Zemessardzes galvenais uzdevums ir pildīt valsts aizsardzības uzdevumus, sagatavot Latvijas pilsoņus dienestam Zemessardzē un apmācīt Zemessardzes personālsastāvu. Zemessardzes vienības piedalās starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā. Ik gadu nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālisti neitralizē vairākus tūkstošus sprādzienbīstamu priekšmetu visā Latvijā. Zemessargi sniedz atbalstu avārijās, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, pazudušo personu meklēšanā, kā arī nepieciešamības gadījumā palīdz sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā sadarbībā ar valsts un pašvaldības institūcijām. Zemessardze sniedz atbalstu arī informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijām, piemēram, «Cert.lv». Aktīvi piedalās Jaunsardzes centra īstenotās valsts aizsardzības mācības un jaunsargu interešu izglītības programmas realizēšanā.

Lai arī Zemessardze kā formējums ir ar savu vēsturi un tradīcijām, vēl aizvien sabiedrībā valda priekšstati par dienestu, kas nebūt neatbilst patiesībai. Tāpēc Aizsardzības ministrija kampaņā «Esi drošs, esi zemessargs» aicina iepazīties ar informāciju par Zemessardzi, kā arī sazināties, izmantojot kampaņas vietnē norādīto kontaktinformāciju, lai uzdotu savus jautājumus par iespējām iesaistīties Zemessardzē. Papildu informācija par Zemessardzi pieejama www.zs.mil.lv, kā arī kampaņas laikā īpaši izveidotā vietnē www.esizemessargs.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zemessardzē apgūtās prasmes – noderīgas ne vien dienestam, bet arī dzīvei

Kategorijas