Lasītāju piedzīvotie un īpaši izceltie 2021. gada notikumi Bauskas novadā

www.bauskasdzive.lv

2021. gada 29. decembris 00:00

175

Lasītāju piedzīvotie un īpaši izceltie 2021. gada notikumi Bauskas novadā

Grāmata par Bauskas un tās apkārtnes māksliniekiem

Cik mākslinieku, kuru dzīves gaitas saistītas ar Bauskas pusi, mēs zinām? Maz, pavisam maz, līdz šīs vasaras nogalei, kad Bauskas muzeja pagalmā notika grāmatas «Mākslinieki. Bauska. Iecava. Rundāle. Vecumnieki» atvēršanas svētki. Grāmatas ievadā žurnāliste Aina Ušča raksta, – biedrības «Meistars Gothards» dalībniekus un draugus vienoja apzināta vēlme aptuvenību pārvērst konkrētībā, gaisinot maldīgo uzskatu, ka zemgaliešiem rūp tikai druvas. Un tas patiesi grāmatas veidotāju komandai ir izdevies – mūsējo mākslinieku ir patiesi daudz! Un starp viņiem arī mans lieliskais skolotājs Venjamins Zotovs ar darbu, kurā attēlots Bauskas dīķis!

Vakcinācijas iespēja
15 minūšu pauze, baudot upes plūdumu caur sporta halles logu. Un apziņa par manu mikroieguldījumu, lai pārtrauktu pandēmijas nāves pļauju.

Teicami noorganizētā iespēja saņemt vakcīnu pret «Covid-19» maija sākumā Bauskas sporta hallē. Pie ieejas bruņoto spēku staltie karavīri neuzbāzīgi un korekti palīdz saprast vakcinācijas norises gaitu. Bez rindas un gaidīšanas dati tiek aktualizēti informācijas sistēmā, tad mediķu darbs. Dzīve var turpināties pilnasinīgāk.

Saulgriežu saullēkta sagaidīšanas ceremonija «Spīgo»
Atstāt visu ierastību, pamosties jo agri, ietērpties tautastērpā vai baltā kleitā, likt galvā tikko pītu vainadziņu un, sekojot pēdējā brīdī sūtītām norādēm, doties sagaidīt saulgriežu saullēktu. Tāds ir Bauskas kultūras centra ļaužu ielūgums uz saullēktu kopā ar grupu «Kanisaifa mistērijas». Īpaša atmosfēra, dabas, nē, tomēr arī cilvēku radītas skaņas, ļaušanās notikumam. Pēc tam izjūta, ka bijis kas liels, spēcīgs un iespaidīgs. Kā «Kanisaifa».

Kā atgādinājums, ka mēs dzīvojam ļoti skaistā un tāpēc sargājamā vietā. Atgādinājums, ka mēs esam daļa no dabas, kam daudz ir dots, bet tāpēc nav ļauts vairāk.

No Bauskas novada iedzīvotājas Ilonas vēstulē fiksētajām pārdomām.

Notikums ar medaļas divām pusēm
Man kā gada notikums joprojām nedod miera raksts «Bauskas Dzīvē» šī gada 13. aprīlī. Tā gan bija otrdiena, nevis «melnā piektdiena», bet raksta tēma bija briesmīga – «PVD Vecumnieku pusē konstatē 48 novārgušus liellopus». Personīgi zinu šo nolaisto saimniecību, pazīstu tās saimniekus, vienmēr šausminājos par nekārtību tajā. Foto jau parāda, ka kritušos lopiņus arī neviens nesavāc. Tās ir visbriesmīgākās šausmas! Taču šai medaļai, kā vienmēr, ir otra puse, par ko sirds saka, nav šeit viss pateikts. Mani arī izbrīna dzīvnieku aizstāvju rīcība... ja dzīvnieki nav slimi, kāpēc visus tūlīt notiesāt uz nāvi. Varbūt varēja piedāvāt citām saimniecībām atpirkt, lai gotiņas un teliņi turpina dzīvot. Saprotu, tas nebūtu tik ātri, un te ir medaļas otra puse – bankai vajag atgūt kredītu, kas gan jau bija arī iekavēts. Tā teikt, vilks būs paēdis, diemžēl kaza vairs nav dzīva... neviena.

Ko te saka cilvēku aizstāvji? Lēmums neatgriezenisks – lopiņi uz kautuvi un atņemtas dzīvnieku turēšanas tiesības. Te nu es kā cilvēku aizstāve gribētu teikt: «Vienu gotiņu, teiksim to, kas vēl pati teliņu baroja, un to piena teliņu savām vajadzībām jau nu varēja atstāt.» Neatstāja, jo saimnieks piekrita? Kas gan viņam cits atlika, un banka arī gaidīja savu tiesu, precīzāk, visu, un labi, ja vēl pietika. Tātad – šim rakstam bija jāliek vairāki virsraksti.

Viena no māmuļām, kas tur toreiz gulēja uz gultas mājā, kurā nav pat jumta, ir mūsu bijusī lauku kaimiņiene, kas tagad dzīvo pie brāļa šajā saimniecībā. Viņa man bieži zvana, lai kaut vai parunātos. Mājai joprojām nav jumta, bet viena no māmuļām jau mirusi, iespējams, sirds neizturēja, jo piepalīdzēja šīs šausmas. Es neattaisnoju to, kas notika ar saimniecību un nevainīgajiem lopiņiem, tikai atgādinu, ka medaļai vienmēr ir divas puses.

No Bauskas novada iedzīvotājas Anastasijas vēstulē fiksētajām pārdomām.

Ciere
11. septembra vakarā, izgaismojot astoņus Bauskas vecpilsētas namus, Bauskas kultūras centra ļaudis aicināja nesteidzīgā pastaigā izzināt vecpilsētas industriālo mantojumu.

Ciere – viens septembra vakars, kurš ļaudis vismaz uz brīdi padarīja smaidīgus, neviļus pamudinot sveicināt mazāk pazīstamu baušķenieku, vakars, kurš atvēra mūsos aizrautīgu un zinātkāru bērnu, meklējot pareizos vārdus dzejas rindām par mūsu pilsētu, kurš uzlaboja omu, klausoties Jēkaba Reiņa stāstos par seniem mūsu pilsētas ļaudīm un notikumiem vai vienkārši baudot gaismas gleznas uz mūsu vecpilsētas namiem. Un pati daba, pārsteigta par vijoles un flautas saspēli uz pamesta skaistākā pilsētas nama balkona, nolija septembrim netipiski silta lietus veidā pār pilsētu.

Ciere vēlreiz atgādināja, ka vecpilsēta, kuras spozme, ekonomiskā aktivitāte un pārticība ir pagātnē, pašlaik gaida ar izstieptu roku.

Mēmeles iela pēc remonta
Ilgi Mēmeles iela bija pie upes nomesta, ielāpiem noklāta zeķe. 2021. gadā tā atkal ir divvirzienu brauktuve ar gājēju ietvi, veloceliņu un promenādi, ar nelielu skatu laukumu, romantiskiem tiltiņiem un puķu stādījumiem. Un kaut arī tā atstāj vietu sapņiem par pārupes namu atgriešanos pie pirmskara godības vai dažu skoliozes skartu šķūnīšu nojaukšanu un vietas sakopšanu, vai oficianta pasniegta dzēriena baudīšanas iespējām skatu laukumā, Mēmeles iela 2021. gadā ir atgriezusies!

No Bauskas novada iedzīvotājas Ilonas vēstulē fiksētajām pārdomām.

Notikumi, kas «gaisā karājas»
Gada griezumā, protams, daudz labu notikumu bijis – gan Bauskā, gan Vecumnieku, Iecavas, Rundāles bijušajos novados. Gan infrastruktūrā – asfaltētas ielas Bauskā un Iecavā, centralizēta ūdens un kanalizācijas sistēma Iecavā ierīkota, gan Saulainē dabasgāze pieslēgta, Vecumniekos renovēta Sarkanā skola, un Skaistkalnē sāk būvēt deputāta Valaiņa «jau uzcelto» sporta halli.

Tomēr jāakcentē arī «muļļātie» un joprojām bez risinājuma palikušie notikumi – piemēram, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde nav skaidri pateikusi, kas būs ar Kaucmindes pils drupām, no «Valsts nekustamajiem īpašumiem» pusgadu nav dzirdēts, kas notiek un notiks ar Mežotnes pili. Tāpat nav skaidrības ar Bauskas Centrālās bibliotēkas ēku. «Bauskas Dzīvei» jādabū atbildes par šo notikumu virzību.

No Bauskas novada iedzīvotāja Arvīda vēstulē fiksētajām pārdomām.

Tradīcijas veldzējums ozola paēnā
Aizejošajā gadā drošākas un populārākas bijušas sanākšanas šaurākā lokā. Viena tāda spilgti iekrāsojusies atmiņu un emociju paletē.
Ģimenes un draugi sastapās Rundāles pagasta «Jaunlejniekos» 20. jūnijā, īstajā vasaras saulgriežu dienā, negaidot Līgovakaru.

Aicinātie bija ieklausījušies sētas saimnieku izdomātajā norisē. Sievas vai nu atnāca ar vasaras ziedu vainagiem, vai tos pina no jau iepriekš sagādātajām un plašajā pagalmā saliktajām puķēm un zaļumiem. Tie bija jauki brīži, kā tagad ierasts sacīt, meditatīvs process. Vienkāršāk runājot, – nomierinošs un dziedējošs, bez mazākās steigas, fonā skanot koklei, akordeonam un dziesmām. Tās nerima, un sievu balsīm braši pievienojās vīri, kuri pavisam nebija skubināmi skandēt daudzās melodijas. Bauskas kultūras centra senioru kora «Sarma» dalībnieku neapsīkstoša dainošana tā iederējās zem kuplā ozola, kas deva pavēni vienā no karstākajām aizgājušās vasaras dienām.

Zaļajā un ziedošajā pagalmā vietas pietika visiem: bērniem, jauniešiem, vidējās un vecākās paaudzes ļaudīm, kā laukos ierasts, arī kustoņiem. Šāda cilvēciska un dabas saplūsme īpaši pārsteidza nejaušu viesi, kurš jūnija dienās uzturējās Latvijā. Un tavu sagadīšanos – tieši tajā dienā Jorga šūpļa svētki. Viņam tika kupls ozollapu vainags, smaržīgu zemeņu podiņš un īpašs veltījums kora «Sarma», tā vadītājas Dainas Ārmanes izpildījumā. Ciemiņš bija pārsteigts un pateicīgs, sacīja, ka tik skaista dzimšanas diena viņa piecdesmitgadnieka mūžā iepriekš nav bijusi.

Kā iederas Līgo laikā, vērpās stāstījumi par šo svētku svinēšanu. Kādi gan tik var būt piedzīvojumi! Viena ģimene, kādreiz pošoties Jāņu vakaram, savijusi daudz ozollapu vainagu un cerējusi, ka, Rīgas Centrāltirgū tos pārdodot, iegūs papildinājumu tolaik trūcīgajam ģimenes budžetam. Galvaspilsētā pamatīgi lijis lietus, andele nav sanākusi. Pārradušies mājās un pa tuvējo upīti aizpeldinājuši vainadziņus… Lielākas upes krastā reiz Jāņu rītu sagaidījusi cita kompānija. Saullēktā jaunie ļaudis metušies peldē, un nākamajā vasarā viens pāris apprecējies.

Visu sanākšanu apņēma dziesmu kamols, un, to izritinot, ļaudis paši veidoja apli, lai katrs saņemtu saimnieces Annas novēlējumu. Pirms tam jaunie vīrieši bija izveidojuši ugunskuru, tā liesmas pacēlās vasaras debesīs. Skanīgi un krāsaini piepildītās stundas bija pagājušas nemanot, un mājās visi atgriezās priecīgi par to, cik jauki ir būt sirsnības piepildītā reizē, kad paaudžu, amatu un visas citas robežas pagaist. Toties apņem tradīcijas veldzējums.

No Bauskas novada iedzīvotājas Mārītes vēstulē fiksētajām pārdomām.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lasītāju piedzīvotie un īpaši izceltie 2021. gada notikumi Bauskas novadā

Kategorijas