BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar radošumu un pacietību

Anita Moora-Tropa

2021. gada 29. decembris 00:00

34
Ar radošumu un pacietību

Aizraušanās. Maija Siliņa Vecumniekos izšuj apsveikumu kartītes

Svētkos, īpaši gadumijā, ikvienu no mums bieži vien nodarbina jautājums, kā patīkami pārsteigt savus mīļos, sagādājot viņiem jaukas dāvanas. Tā savulaik gadījies arī trīs dēlu māmiņai Maijai Siliņai. Darbojoties Vecumnieku daudzbērnu ģimeņu biedrībā «Saulgrieze», kādā gada nogalē Maijai bijis jāizdomā, kā svētkos apsveikt kuplo draugu pulku. Palīgā nācis internets, kur Maija cītīgi meklējusi radošas idejas. Tā «acīs un sirdī iekritušas» izšūtas apsveikumu kartītes.

Nodarbe ikviena vecuma cilvēkam
Nu jau sešus gadus kartīšu izšūšana ir Maijas Siliņas vaļasprieks. Tapušas visdažādākās – ar apsveikumiem Ziemassvētkos, Jaunajā gadā, dzimšanas un vārda dienā, arī kāzās un kristībās. Viss plašais darbu klāsts apskatāms Maijas Siliņas «Facebook» profilā.
Kaut Maijai jau bērnībā labi padevusies un patikusi zīmēšana, viņa vairāk nekā 20 gadu strādā par pārdevēju pārtikas veikalā. Kartīšu izšūšanai Maija velta brīvos brīžus. Lielais galds mājās tad tiek atbrīvots, un uz tā rindojas radošajam darbam nepieciešamie materiāli – kartons, diega spolītes un adatas. Maija iedrošina arī tos, kuriem zīmēšana nepadodas: «Vajag tikai atrast zīmējumu vai motīvu, kas pašam sagādā prieku, izprintēt to, izvēlēties atbilstošu papīru kartītei, uz tās uzlikt izvēlēto paraugu un ar smalku adatiņu izcaurumot zīmējuma kontūru. Tad atliek tikai izvēlēties diega krāsu, apbruņoties ar pacietību – rūpīgi izšūt –, un apsveikums gatavs!»

Maija uzsver, ka tā ir laba nodarbe ikviena vecuma cilvēkam, protams, tā noder arī, lai darbotos visa ģimene kopā ar bērniem. Arī Maijas dzīvesbiedrs un dēli ar interesi seko līdzi radošajam procesam un ir pirmie vērtētāji. Maija nav liegusi savu padomu, kad vidējais dēls Arvis, tagad jau Vecumnieku mākslas skolas absolvents, mācījies skolā, viņa iejutusies arī skolotājas lomā, kad visa klase apguvusi kartīšu izšūšanu.

Maijas izšūtās apsveikumu kartītes eksponētas arī personālizstādē. Beibežu bibliotēkas vadītāja Gunta Spira stāsta: «Bibliotēkā allaž organizēju kādu izstādi, lai apmeklētājiem būtu prieks par skaistām gleznām, floristiku vai rokdarbiem. 2018. gadā rīkojām Maijas Siliņas izšūto apsveikumu kartīšu izstādi. Bibliotēkas lietotāji to aplūkoja ar lielu interesi un priecājās par akurāti izšūtajiem attēliem. Vislielāko atzinību izpelnījās kartīte ar eņģelīti. Gaidīsim atkal jaunus darbiņus, ceram uz sadarbību nākamgad.»

Iz vēstures

Par apsveikuma kartīšu vēsturi Latvijas Radio «Klasika» stāstīja muzeja «Rīgas Jūgendstila centrs» direktore Agrita Tipāne.
Izrādās, pirmās Ziemassvētku apsveikumu kartītes tapušas pirms 170 gadiem. Sākumā tās zīmētas ar roku un bijušas ļoti dārgas. Pirmās kartītes bijušas pasūtījuma darbi, kurus bagāti cilvēki lūdza zīmēt māksliniekiem, lai pēcāk tās nosūtītu saviem draugiem. Saskaņā ar Ziemassvētku tradīciju svētkos ļaudis tikās ar radiem un draugiem. 19. gadsimtā draugu pulks jau bijis tik liels, ka visus nevarēja apciemot. Un tad radusies doma, ka laba vēlējums varētu būt brīnišķīga Ziemassvētku atklātnīte. Ļoti drīz sāka ražot un tiražēt Ziemassvētku kartītes, taču tās joprojām bija bagāto ļaužu privilēģija. Tomēr jau 19. gadsimta beigās tiražēšana kļuva masveidīga un Ziemassvētku kartītes varēja iegādāties daudzi cilvēki, lai nosūtītu tās saviem mīļajiem. 19. gadsimta beigās bija pieejami pasta pakalpojumi, un pasts uz svētkiem piedāvāja saviem pakalpojumiem īpašas cenas, lai šādu kartīti varētu saņemt pēc iespējas vairāk cilvēku.

Pirmās kartītes tematiski bija saistītas ar bagātīgu galdu, pie kura sēž visa ģimene – tas bija kā Ziemassvētku simbols. Kad kartītes sāka tiražēt, tika veidoti dažādi sižeti un motīvi. Populārais skats ar sarkankrūtīti tika tiražēts 1850. gadā, un tas ir ļoti iemīļots arī mūsdienās.
Muzejā «Rīgas Jūgendstila centrs» ir liela Ziemassvētku kartīšu kolekcija, un katru gadu tiek veidotas kartītes, kuras paši varam sūtīt saviem mīļajiem. Tur ir eņģeļu figūras, Ziemassvētku vecīši, Santaklausi, jo arī šos tēlus sāka veidot uz Ziemassvētku kartītēm ap 20. gadsimta sākumu. Populārs sižets ir eglīte, pie kuras atrodas dāvaniņas, arī dažādas skaistas dabas ainavas.

Ziemassvētku kartīšu noformējumā 20. gadsimta sākumā ienāca jauni motīvi, jo parādījās pirmais automobilis, bija sapņi par lidošanu. Muzejā skatāmas kartītes, kurās redzam, kā Ziemassvētku vecītis brauc automašīnā kopā ar brīnišķīgu dāmu. Ir Ziemassvētku kartītes, kurās lido rūķi un bērni.

Ziemassvētku kartīte jūgendstila laikā bija arī telpas rotājums. Pašām pirmajām kartītēm klāt tika dota arī aukliņa, lai tās varētu piekārt. Kartītes karinātas arī eglē.