BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Egļu rindas tirdzniecības vietās krietni izretinātas

www.bauskasdzive.lv
Vietējās ziņas

2021. gada 22. decembris 10:06

788
Egļu rindas tirdzniecības vietās krietni izretinātas

Ziemassvētki jau klauvē pie durvīm, bet galvenā svētku atribūta – eglītes – meklējumi daļai iedzīvotāju joprojām ir aktuāli. Ne katrs var aizdoties uz tuvāko valstij piederošo mežu, lai likumīgi nocirstu eglīti, tālab nākas lūkoties tirdzniecības vietu virzienā.

Bauskā šogad neierasti tukšs ir lielveikala «Rimi Bauska» laukums, nav neviena andelmaņa, kas piedāvātu jelkādu zaļo karalieni. Latvijā augušās egles pie tirgotavas «Mājai un dārzam» arī nemana, bodē paskaidro, ka tirgošanā zaļsvārces neesot jau otro gadu pēc kārtas. Eglītes podos pirmo gadu savā sortimentā iekļāvis veikals «Līga», iepodotie kociņi nopērkami arī degvielas uzpildes stacijā «Circle K».

Plašs vietējo egļu klāsts pieejams Bauzes tirgū.

Šogad Ziemassvētku galvenos atribūtus piedāvā arī pašmāju saimniecība «Lepšas» savā tirdzniecības vietā «Lepšukalnos». Pirmdienas, 20. decembra, rītā te pēc eglītes bija ieradies Normunds Žeikars ar četrus gadus veco dēliņu Gustavu, kurš būšot arī galvenais egles greznotājs. Tiek nospriests, ka prom vedīs to eglīti, kuru Gustavs izvēlēsies. «Par ikgadēju tradīciju mūsu ģimenei kļuvusi pašu došanās uz mežu pēc eglītes, Gustavam bija divi gadi un jau zāģi turēja rokā, bet šogad mazais nedaudz apslimis, tālab pēc egles devāmies uz tirgotavu,» stāsta N. Žeikars.

«Šī ir tieši tāda pati kā mežā,» pārdevējas Daces teiktajam piekrīt mazais ķipars Gustavs un tipina līdzi kundzei, kura piesolījusi parādīt četrgadniekam, ko rūķis pa nakti veikalā viņam ir atstājis.

«Lepšu» saimnieks Aivars Upenieks atzīst, ka plānos eglīšu tirdzniecība nav bijusi, bet radusies spontāni. Egles tirgot sāktas jau 6. decembrī, pagājušās brīvdienās «gājis karsti», zaļo skaistuļu rindas krietni patukšotas. Pirmdienas rītā bija palikusi viena svešzemniece, Dānijā audzēta ‘Nordmann’ šķirnes egle, divas formētās, kas arī importētas, un četras «Lepšās» audzētās, bet tūlīt sekojis arī pievedums un pircējiem atkal plašas izvēles iespējas.

A. Upenieks smej, ka par mūžzaļo koku audzētavu grūti saimniecību nosaukt, tagad paretinot pašu stādītos kokus, kas zemē likti, lai ogām gādātu piemērotu klimatu. Aizvējam lieti noder parastās egles. «Mūsējās ir tuvākas tām, kas mežā augušas. Kādas Dievs devis, tādas tās ir,» teic A. Upenieks un piebilst, ka cilvēki jau pieradināti pie svešzemniecēm, kas maigākām sku-jām un ilgi savu skuju mēteli nenomet, varot saglabāt līdz pat Lieldienām. «Glītākas pēc skata ir, bet smaržīgākas ir mūsu pašu vietējās,» atzīst «Lepšu» saimnieks un pieļauj, ka nākotnē, iespējams, kundes uzspiedīs, ka audzētava «Lepšukalnos» kaut kur arī būs jāierīko. Vietas pietiekot, un jau nākamajam gadam plāno kādu daļu iedēstīt.

Cenu starpība ir galvenais raksturlielums, kas ievieš robežšķirtni starp vietējo un importēto. Lētākā «Lepšu» egle ap metru notirgota par desmit eiro, tikmēr ‘Nordmann’ ap pusotru līdz 1,8 metru garumam izmaksā jau 25 eiro. Ja lūko Dānijas zaļsvārci līdz diviem metriem, cena būs 40 eiro, bet par divarpus metrus garu skaistuli būs jāatvēl 50 eiro.

A. Upenieks atklāja, ka sestdien kase bijusi «lielāka» nekā riktīgā zemeņu laikā. Pašlaik dienas kārtībā esot aktualizēts jautājums, ko iesākt pēc 3. janvāra, vai veikaliņu turēt atvērtu vai slēgt. Izvērtējot situāciju, nolemts to neslēgt, un tas pircējiem būs pieejams gan janvārī, gan februārī, gan martā, gan pārējos mēnešos.

Tikmēr audzētāji atzīmē, lai izaugtu divus metrus gara eglīte, paiet ap desmit gadu. Lai zaļsvārce būtu skaista, tā jākopj. Latvijā nemaz nav tik daudz Ziemassvētku eglīšu audzētāju. Pirms dažiem gadiem, kā liecina statistika, tās audzēja 200 hektāru platībā. Latvijā iecienītākās ir parastās egles un sudrabegles, audzē arī Serbijas egles, balzama baltegles. Lai gan ir vairāk nekā 30 egļu sugu, ne visām patīk augt Latvijas klimatiskajos apstākļos. Audzētājiem arī jārēķinās ar meža dzīvnieku postījumiem.

Ziemassvētku eglīšu biznesu Latvijā ietekmē arī tas, ka ik gadu decembrī a/s «Latvijas Valsts meži» ļauj ikvienam Latvijas iedzīvotājam nocirst vienu Ziemassvētku eglīti valsts mežā. Kāpēc pirkt, ja pats var doties uz mežu?! Ziemassvētku eglītes meklēšana, izraudzīšanās daudzās ģimenēs kļuvusi par tradīciju. Drīkst cirst meža ceļu trasēs, grāvjos, stigās, zem elektrolīnijām vai pieaugušā mežā zem lieliem kokiem. Eglītes stumbra diametrs nedrīkst pārsniegt 12 centimetrus, bet aug-stums – trīs metrus. Nedrīkst cirst jaunaudzēs un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas atzīmētas ar ozollapu.
Kategorijas

Kategorijas