Ak, Sinteklās, tu, palaidniek!

Jolanta Sēnele, bijusī baušķeniece Nīderlandē

2021. gada 22. decembris 00:00

233

Vēstules no Nīderlandes. Kāpēc holandieši gadumijas apdāvināšanos veic jau decembra sākumā?

Kamēr jūs Bauskas novadā vēl gaidāt savu Salaveci, Ziemassvētku vecīti, Santaklausu vai kā nu kuram labpatīkas to saukt, mēs, holandieši, savējo Sinteklāsu jau sen kā pavadījuši. Skursteņi izberzti atkal tīri, piparkūku drupačas saslaucītas un šokolādes burti beidzot noēsti. Var nu pilnībā gatavoties lielajai Jaungada uguņošanai, ko pēc tradīcijas arī šogad oficiāli aizlieguši.

Jubileja vai nāves diena?
Sinteklāss atšķirībā no Salavečiem nav mītiska figūra, bet gan pavisam reāls bīskaps, kas pirms cik tur tiem gadsimtiem mita tagadējā Turcijā. Viņš darīja tik daudz laba, ka baznīca iecēla viņu svēto kārtā. Sinteklāsa īstais vārds tātad ir Svētais Nikolāss, un 5. decembrī (beļģi 6. decembrī) patiesībā mēs svinam viņa dzimšanas dienu. Oi, nē, viņa pēdējo dzīves dienu! Vai tomēr…? Katrā ziņā, pēc vēsturiskajiem datiem, Svētais Nikolāss patiešām nomira 343. gada 6. decembrī. Bet, ko mēs te svinam, nav īsti skaidrs: mani bērni vienbalsīgi apgalvo, ka jubileju.

Kā jau svētajam un turklāt tādam, kas sargā arī jūrā braucējus, savulaik viņa pielūdzēju pulks nebūt neaprobežojās vien ar «zemajām zemēm» (Nīderlande un Beļģija), tomēr mūsdienās viņa jubileju svin tikai holandieši, beļģi un vēl Nīderlandes Antiļu salinieki. Kāpēc? Lai cik es holandiešiem to būtu prasījusi, lai cik skatījusi rakstiskus avotus, man nav atbildes. «Tāpēc, ka mēs esam unikāli,» kāds īsi man atbildēja.

Gadsimtu laikā Sinteklāss ir piedzīvojis daudzas metamorfozes: sākumā viņš bija bāreņu un nabadzīgu bērnu aizstāvis, tad bērnu bieds, vēl pēc tam kaut pozitīvs, bet tomēr bērnu pāraudzinātājs, līdz nu šīs metamorfozes ir apstājušās pie folkloristika bērnu drauga tēla.
Pēc «ING» bankas pētījuma datiem, pērn Sinteklāsu svinēja 50% Nīderlandes iedzīvotāju (kamēr zem egles dāvanas liek 67%, bet 17% svin abus svētkus). Tie ir bērnu svētki. Parasti ap gadiem desmit, kad bērnam ir skaidrs, ka Sinteklāss ir tikai māns, ģimenes pāriet uz Ziemassvētku svinēšanu. Deviņgadīgais Maksis, kaut zina jau gadus trīs, ka sarkanajā bīskapa talārā tērptais sniegbaltās bārdas īpašnieks nepastāv, tomēr turpina cītīgi izlikties, ka tā nav. Dāvanas taču gribas! Cilvēki bez bērniem Sinteklāsu nesvin, viņi liek dāvanas zem eglītes Ziemassvētkos. Galu galā tas arī nav tik būtiski, kā sākumā šķistu, jo amerikāniskais Santaklauss jau ir tikai tāda bāla, kaut ļoti populāra Sinteklāsa versija.

Ne balts, bet melns zirgs
Sinteklāsa svinības vienmēr aizsākas jau novembra vidū, kad viņš ar visu savu anturāžu – daudzajiem Pēteriem («piet») – no Spānijas ierodas Nīderlandē. Ceļā viņš dodas ar tvaikoni, un uz tā vienmēr ir vieta ne tikai visiem Pēteriem, bet arī zirgam. Tik vienu reizi, pirms trim gadiem, Sinteklāss ieradās ar tvaika vilcienu, jo viņa jaunajam zirgam bija bail no auksta ūdens, un vispār viņš bija melns, ne balts, un Zirga Pēteris to bija nokrāsojis baltu, bet krāsa nebija ūdensizturīga.

Vārdu sakot, katru gadu ceļojums no Spānijas uz Nīderlandi ir piedzīvojumiem pilns. Kā jau dzīvē. Kāpēc Spānija? Tāpēc, ka tur Sinteklāsam pils, kurā viņš kopā ar Pēteriem un zirgu mīt visus atlikušos 11 gada mēnešus. Nav slikti iekārtojies, vai ne?

Iemet kaut ko kurpē
Sinteklāsa ierašanās Nīderlandē ir lieli svētki katrā pilsētā un ciemā, un vienā vietā tas būs skaļš ļembasts, citā – parāde. Tā arī ir diena, kad vakaros beidzot var pie kamīna vai vienkārši zīmīgā viesistabas vietā likt kurpes ar burkāniem, āboliem un gribēto dāvanu sarakstiem. Pirmie zirgam, otrie – Sinteklāsam. Ja vēl vakarā padziedās «Sinteklās, palaidniek, iemet kaut ko manā kurpītē, iemet kaut ko manā zābakā, paldies tev, Sinteklāsiņ!», tad ir cerības kaut ko no rīta tur arī atrast. Kādu šokolādīti, piparkūku (šejienieši to sauc par «pepernoot» – ‘piparriekstu’, un pēc formas tā ir drukna podziņa), pildspalviņu, mazu mašīnu un lellīti vai mandarīnu («pē!»).
Veikalnieki jau ap oktobra sākumu sāk aktīvi piedāvāt dažādus niekus, kas nemaksā vairāk par vienu eiro vai šikākā variantā – ne vairāk par 5 eiro. Kad es kādu gadu nolēmu, ka nejēdzīgo nieku vietā varbūt labāk ir likt kurpēs ko lielāku, bet vajadzīgu, bērni jutās patiesi apvainoti. «Kas tā par dāvanu?!» Māra raudāja, nometot uz trepēm peldmēteli. Paldies tradīcijām, ka nav jāpilda pieaugušo kurpes! Bet Māra dabūja noklausīties moralizēšanu par to, ka jābūt pateicīgam par jebkuru Pētera atnesto dāvanu.

Noteikti šokolādes burts
Tāda vairāk nekā divu nedēļu ilga iesildīšanās kulminē paciņvakarā («pakjesavond»). Tā nav oficiāla brīvdiena (starp citu, holandiešiem ir par četrām brīvdienām mazāk nekā latviešiem), varbūt tāpēc šajā decembra dienā nav nekādu 12 ēdienu uz galda, nekādas īpašas dekorēšanas vai citu laikietilpīgu rituālu. Bet varbūt visa lielā svinēšanas kāre ir jau «izšālējusies» pa tām 14 lielās gaidīšanas dienām?
Lai vai kā, svarīgākās šajā dienā ir dāvanas. Pērn, pēc «ING» bankas pētījuma datiem, vidēji Sinteklāsa dāvanām holandieši tērēja 1113 eiro. Precizēšu – visām dāvanām kopā. Kaut mēdz dāvināt arī nesamērīgi milzīgas un dārgas dāvanas, tomēr arī šajos svētkos manāma holandiešu slavenā pieticība. Obligātā dāvana ir šokolādes burts – apdāvināmās personas vārda pirmais burts. Ja veikalā tā nav, un to vienmēr trūkst, jāiztiek ar S vai P. Kam šie ir pirmie vārda burti, miniet nu!

Visādi citādi vienmēr klātesošas ir jau minētās piparkūku «podziņas», «putiņas» – mīkstas cukurmasas konfektes baltā un rozā krāsā, un pildītās piparkūkas (ar mandeļu krēmu). Ko tad bērnu svētkiem vēl vajag? Taču ne jau kārtējo dārzeņu devu! Mans paziņa, pavārs, kas nāk no gardēžu ģimenes, arī sakās, ka Sinteklāsā (jā, holandiski, šis vārds arī tiek izmantots kā lietvārds, ne personvārds) viņi aprobežojas vien ar saldumiem un varbūt kādu zupu vai salātiem. Viss fokuss šajā vakarā ir un paliek dāvanas.

«Kas tev labāk patīk – Ziemassvētki vai Sinteklāss?» jautāju Maksim. «Sinteklāss, jo tad ir daudz dāvanu,» viņš atsaka, bet pēc brīža piebilst, «bet Ziemassvētki ir omulīgāki.»

Kad saldumu pārēšanās šķebīgums ir pārgājis, var mājās likt eglīti. Un, kas zina, varbūt zem tās ar būs atrodamas dāvanas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ak, Sinteklās, tu, palaidniek!

Kategorijas