BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pasniedz sevi kā modernu spēku

Uldis Varnevičs

2021. gada 22. decembris 00:00

764
Pasniedz sevi kā modernu spēku

Partijas «Latvijas attīstībai» biedri kongresā Bauskā akcentē priekšvēlēšanu kampaņas sākumu

Bauskas kultūras centrā savas partijas kongresu rīkoja viens no skandalozākajiem Latvijas politiskajiem spēkiem – partija «Latvijas attīstībai». Kongress šoreiz notika hibrīdversijā, kura, visdrīzāk, nākotnē būs ierasta, – daļa biedru piedalījās attālināti.

Bauskā 18. decembrī notikušā kongresa hibrīdversijas pamatā bija doma par balsošanu ar viedtālruņu palīdzību, kura gan sākumā aizkavējās tehnisku problēmu dēļ, bet to visu atrisināja, un partijas pārstāvji varēja balsot, ievēlot gan partijas Konventu, gan ētikas komisijas sastāvu. Konvents ir institūcija, kur darbosies visi šīs partijas Eiropas Parlamenta, Saeimas un pašvaldību deputāti, ministri un nodaļu vadītāji.

Vēlēšanas nebiedē

Pirmie runātāji, tai skaitā baušķenieks un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, vairāk pieminēja paveikto – gan Saeimas, gan ministriju līmenī, gan arī partijas tiešos sasniegumus. Galvenais šī gada veikums – ar ievēlētiem 99 deputātiem partija ir pārstāvēta 27 pašvaldībās, no tām sešās ar domes priekšsēdētāju.

Tomēr galvenais vēstījums bija tas, ko pauda partijas un apvienības priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs Edgars Jaunups. «Priekšvēlēšanu kampaņa jau ir sākusies. Vēlēšanas mūs nebiedē, mūs tās noskaņo, jo mums ir, ko teikt vēlētājiem. Vienu atcerieties – priekšvēlēšanu periodā īstu draugu nav! Vēlēšanu laiks būs skarbs. Jābūt gataviem īstai cīņai un atklātai sarunai ar vēlētājiem. Mēs esam īstais reformas spēks šodienas Latvijā!» pauda E. Jaunups.

Reizē ar pozitīvajiem sasniegumiem gandrīz visi runātāji akcentēja potenciālos draudus no austrumu kaimiņu puses, šajā jomā pieminot gan Latvijas armijas kaujas spēju uzlabojumu, gan žogu izbūvi gar robežām, gan nepieciešamību sadarboties ar NATO un Eiropas valstīm drošības jautājumos.

Trīs mērķi
Līdzīgu viedokli pauda partiju apvienības «Attīstībai/Par!» Saeimas frakcijas vadītājs Juris Pūce. «Nesolām neizdarāmo, īstenojam solīto. Esam moderns 21. gadsimta vērtību politiskais spēks. Mēs mākam Eiropas un NATO lēmumus ietekmēt iedzīvotāju interesēs. Esam daudz panākuši. Piemēram, 2022. gada veselības budžets būs 1 533 miljoni, pārsniedzot piecus procentus no iekšzemes kopprodukta, nevis trīs procentus kā iepriekš,» stāstīja J. Pūce.

Tomēr galvenais viņa runā bija iezīmētie mērķi topošajai priekšvēlēšanu programmai. «Izglītība – skolēnu un skolotāju attiecība mazākā Eiropā, tajā pašā laikā skolotāji strādā ar pārslodzi, algas zemas, pedagogu deficīts, bet finansējums pret iekšzemes kopproduktu milzīgs, taču gandrīz neviena no pārbūvētajām ēkām neatbilst modernajām ventilācijas prasībām. Vajag jaunu pieeju un augstskolu konsolidāciju. Otrs – reģionālā nevienlīdzība pieaug. Attīstības plāni jāgatavo tā, lai Bauskai, Ludzai un Mārupei neparedzētu vienu un to pašu. Trešais – zaļais kurss, kur Eiropas ekonomika iet savu ceļu, ir jāizlemj, vai Latvijas ekonomika būs daļa no šī procesa. Nepietiek, ka visu darām kā līdz šim, – būs jādara labāk un ātrāk,» pauda J. Pūce.

Brīvais mikrofons ļāva partijas biedriem paust savas domas. Viens no runātājiem akcentēja, ka nepieciešams bērniem ļaut skolās mācīties dzimtajā valodā. Dace Bargā pa kultūras centru pastaigājās ar lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) pārstāvju karogu, savukārt baušķenieks Mārtiņš Mičulis rosināja priekšvēlēšanu pro-grammās iekļaut marihuānas legalizāciju.

Tiesai jābūt ātrai

Vēl viena kongresa sastāvdaļa bija diskusija par vārda brīvību, kur piedalījās Madars Lasmanis, vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos, Bauskas novada domes deputāte Ināra Pētersone, Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece un Saeimas deputāts Viesturs Liepkalns.

Diskusijā B. Bļodniece sacīja, ka tas, cik liela ir vārda brīvība, ir pamanāms tad, kad izskan viedoklis, kuru nevēlas dzirdēt. «Mūžīgais patiesības izsvēršanas jautājums ir galvenais. Kad beidzam svērt, tas nozīmē, ka kaut kas ir izdarīts nepareizi,» tā B. Bļodniece.
I. Pētersone atcerējās laiku, kad strādāja Valsts ieņēmumu dienestā. Viņa atzina, ka amatpersonas bieži vien var sākt sevi aizstāvēt tikai tad, kad ir publicēts labvēlīgs tiesas spriedums, bet tad jau tēma ir veca un maz kuru interesē. Diskusija skāra arī medijus – sava kritika tika sabiedriskajiem medijiem. «Ja taisi sižetu, tad no visiem rakursiem un analizē no visām pusēm,» tā I. Pētersone.

Kongresa dalībnieks Jānis Veide norādīja, ka virkne Eiropas valstu ievieš kritērijus, pēc kuriem noteikt, vai publicētais raksts vai sižets ir dezinformācija. Politiķi arī norādīja, ka jāvēršas pret apvainojošiem komentāriem internetā. «Pašlaik daudz apvainojumu ir tāpēc, ka lēns izmeklēšanas process. Ja būtu ātrs, tad amatpersonas vairāk vērstos tiesā. Ātrs lēmums var būt vēl jo vairāk tāpēc, ka sodam jābūt sabiedriskajam darbam,» tā B. Bļodniece.

No ministra uzrunas

Artūra Toma Pleša, partijas «Latvijas attīstībai» līdzpriekšsēdētāja un vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministra, uzrunas fragmenti partijas kongresā Bauskā 18. decembrī.

«Šī gada laikā esam sekmīgi un ne bez pūlēm īstenojuši administratīvi teritoriālo reformu, turklāt arī šogad esam snieguši būtisku atbalstu pašvaldībām, kas ļaus ne vien īstenot iedzīvotājiem svarīgus projektus, bet arī veicinās līdzsvarotu reģionālo attīstību visā Latvijas teritorijā. Pašvaldību projekti, kuriem ministrija šogad sniegusi atbalstu, materializēsies aptuveni 1000 kilometros atjaunota ceļu seguma. Rindu uz bērnudārziem esam gada laikā mazinājuši par vairāk nekā 20 procentiem. Īres dzīvokļu izveide reģionos nodrošināja pašvaldību iedzīvotājus visā Latvijā ar dzīvojamo platību Rundāles pils izmērā.

Esam sākuši nopietnu cīņu ar plastmasu, aizliedzot virkni vienreizlietojamās plastmasas izstrādājumu, turklāt esam ielikuši stingrus pamatus reformai arī atkritumu apsaimniekošanas jomā, kas tostarp sekmēs aprites ekonomikas principu iedzīvināšanu Latvijas tautsaimniecībā. Arī nākamgad spersim vienu platu soli uz priekšu, jo jau pirmajā februārī darbu visā Latvijas teritorijā sāks ilgi gaidītā depozīta sistēma dzērienu iepakojumam.

Klimata pārmaiņu radītā posta novēršanai jābūt mūsu ilgtermiņa prioritātei. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, prognozējot nākotnes klimata pārmaiņu scenārijus, ziņo, ka vidējā gaisa temperatūra Latvijā šī gadsimta beigās paaugstināsies par pieciem grādiem! Ikviens lēmums, ko pieņemam, atstās būtiskas sekas uz nākamo paaudžu dzīves kvalitāti.

Tā, piemēram, bērni, kas dzimuši pēdējā gada laikā, 2050. gadā būs manā vecumā! Vai viņi mūs cildinās par paveikto vai zākās par neizdarību? Es esmu apņēmies darīt visu iespējamo, lai varētu skatīties acīs nākamajām paaudzēm un teikt: «Iedomājieties kādā pasaulē mēs tagad dzīvotu, ja tolaik, kad bijām izvēles priekšā, nedarījām pietiekami!»»