BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pirmajā semestrī izglītības iestāžu vadītājiem izaicinājumu netrūka

Kaspars Kalējs

2021. gada 21. decembris 13:38

344
Pirmajā semestrī izglītības iestāžu vadītājiem izaicinājumu netrūka

No trešdienas, 22. decembra, skolēniem sāksies divu nedēļu garš ziemas brīvlaiks, iezīmējot pirmā mācību pusgada beigas. Šajā periodā izglītības iestāžu vadītājiem izaicinājumu un galvassāpju par to, kā nodrošināt mācību procesu, netrūka.

Iecavas vidusskolas direktors Kārlis Kravis atklāja, ka skolēnu vērtējumu analizēšana parasti notiek janvārī. «Salīdzinoši ļoti daudz esam mācījušies klātienē, divu gadu laikā tā ir pozitīva ziņa. Praktiski nekādas izmaiņas personālā nebija. Divi skolotāji aizgāja, jo izvēlējās nevakcinēties pret «Covid-19» infekciju, un slodzes kompensējām. Mācības organizējām arī attālināti, stundas notika pēc stundu saraksta. Bērni ir citādāki pēc attālinātā mācību laika. Daļēji attālinātais process viņiem patīk. Var redzēt, ka bērni ilgu laiku ir bijuši tikai ar sevi,» saka K. Kravis. Viņš pirmo mācību semestri vērtē kā diezgan veiksmīgu. «Nākamgad mūsu skolā būs jauna ēdamzāle un aktu zāle, ceram veidot āra klasi,» nākamā gada plānus ieskicē skolas direktors.

Skaistkalnes vidusskolas direktore Svetlana Vāverniece atzina, ka gads bijis veiksmīgs, jo liela daļa bija klātienes mācību process. «Strādājam kā īstā skolā – ir jaunieši, kuriem vēl jāmācās, citiem ar mācībām gājis vieglāk. Viens pedagogs atstādināts, un atradām vietā, bet sporta skolotājs tagad strādā uz pilnu slodzi, jo iepriekšējā sporta skolotāja aizgāja no darba,» atklāja S. Vāverniece, «ļoti ceram nākamgad septembrī atvērt sporta zāli un piedāvāt to arī iedzīvotājiem darbdienu vakaros, kā arī brīvdienās. Gribam organizēt sadraudzības pasākumus. Šajā saspringtajā laikā cenšamies bērnus iedrošināt.»

Pilsrundāles vidusskolas direktores pienākumu izpildītāja Daiga Saka pastāstīja, ka Ziemassvētku izjūta sākumskolas klasītēm radīta jau pirmdien ar dāvaniņām, pateicībām. «Mēs esam ļoti priecīgi, ka mēnesi mūsu skolas klases nav devušās karantīnā, esam izturējuši, cenšamies ievērot visus noteikumus,» teic D. Saka, «bērni vēlas mācīties klātienē. Ar šo «Covid» laiku ir papildu dažādi pienākumi skolotājiem – jāorganizē skolēnu testēšana, jāraksta atskaites. Mūsu skolā nācās šķirties no diviem pedagogiem – pasniedzējiem struktūrvienībā Mākslas un mūzikas skolā. Visiem citiem skolotājiem vakcinēšanās jautājumā vienota nostāja, jo vēlējāmies strādāt klātienē.»

Bauskas Valsts ģimnāzijas direktore Linuta Ģerģe atklāja, ka semestra sākums bijis ļoti satraukts. «Saņēmām vecāku iesniegumus par testēšanas organizēšanu. Šobrīd testēšana ir atstrādāts process un skolēni labi zina, kas viņiem ir jādara. Mēs jūtamies labi, esam ļoti labi turējušies un strādājuši. Nebija dienas, kad liels skaits skolēnu pandēmijas dēļ nebija skolā,» atceras L. Ģerģe. 

Kā šī gada galveno izaicinājumu direktore min skolas remontdarbu pabeigšanu. «Nākamajā gadā vēlētos sakārtot skolas apkārtni un vismaz daļēji izmantot ziedojumu naudu. Ar speciālistiem esam runājuši par to, ka vajadzētu atjaunot skolas laukumu ēkas priekšpusē un skvēru skolas kreisajā sānā,» stāsta L. Ģerģe, piebilstot, ka izglītības reforma ir izaicinājums nākamajā semestrī, jo 11. klases varēs kārtot eksāmenus latviešu valodā, angļu valodā vai matemātikā, ja padziļināti šos mācību priekšmetus 12. klasē neizvēlēsies. 

«Mums ir svarīgi noturēt ģimnāzijas vārdu. Pirmā semestra rezultāti rāda, ka, klātienē atgriežoties, skolēni ir atpakaļ savā režīmā. Izglītojamie ir motivēti mācīties. Skolas kopējais vērtējums no 4. klases ir 7,14,» atzīmē direktore.

Viņa akcentēja, ka skolas stipendija motivē skolēnus labi mācīties.  «Ar jaunajām digitālajām tāfelēm skolotāji var izglītot arī tos skolēnus, kuriem nākas būt mājas karantīnā. Vakcinēties nepiekrita viens pedagogs, viens laborants un viens tehniskais darbinieks,ar viņiem darba attiecības nācās pārtraukt. Skolotāji bija saprotoši, katram bija jāizdara sava izvēle, dažiem tā nāca grūti. Paldies ikvienam darbiniekam, kolēģiem, kas veic papildu pienākumus pandēmijas laikā,»  gadu noslēdzot analizē Linuta Ģerģe.