Kad ierauj mūzikas virpulī, tad aiziet!

2021. gada 22. decembris 00:00

725

Gada skolotāja Antra Balgalve: «Svarīgi, lai ir labi sagatavota un radoša stunda»

Gada nogalē konkursā «Bauskas novada Gada skolotājs 2021» Vecsaules pamatskolas mūzikas skolotāja Antra Balgalve izraudzīta labāko pedagogu pulkā, ieguvusi galveno balvu nominācijā «Gada skolotājs pamatskolā».

Vai Vecsaules pagasts ir dzimtā puse?
– Kopš dzimšanas līdz pat šim dzīvoju Vecsaules pagasta Jaunsaules ciemā vecvecāku un vecāku mājās, mācījos Jaunsaules pamatskolā. Biju kautrīga, klusa un apzinīga skolniece, labi mācījos. Mācības padevās, un arī vecāki mani mudināja – ja gribi sasniegt ko vairāk nekā darbu kolhozā, ir daudz jāmācās. Lai gan biju gana kustīga, allaž bija problēmas ar sporta stundām – krosā vienmēr biju pēdējā. Taču man ļoti patika slēpošana un riteņbraukšana, joprojām tīk izbraukt ar velosipēdu. Pamatskolā mums bija fantastiska skolotāja Genovaite Sobačevska, viņa ielika tādus pamatus latviešu valodā, kas dzīvē nezūd. Stundās valdīja stingra kārtība, bet skolotāja nekad nepacēla balsi, disciplīnu panāca ar mieru. Viņa joprojām man ir laba skolotāja paraugs. Esmu pateicīga pedagoģei Smaidai Lazdānei. Viņa pirmā mani ievirzīja uz mūziku, ļāva spēlēt klavieres. Mums saglabājušās siltas un labas attiecības, esam kolēģes un bieži sazvanāmies.

No kā mantoti dotumi un patika uz mūziku?
– Bērnībā dzīvoju kopā ar vecvecākiem, un viņi bieži dziedāja, arī darbu darot. Kad strādājām kopā dārzā, ravēšanu parasti pavadīja dziesmas. Mēs ar māsu dziedājām līdzi, tā kopā izdziedājām vecvecāku jaunības dienu repertuāru un leģionāru dziesmas. Liela dziedāšana mūsu mājās bija radu saietos, īpaši vectēva vārdadienā Andrejos. Tad atbrauca radi, kas bija lieli dziedātāji, dziesmas skanēja līdz rītam.

Kurp veda ceļš pēc pamatskolas beigšanas?
– Izvēlējos Vecumnieku vidusskolu, jo tur varēju vienlaikus iet mūzikas skolā. Tas bija ļoti skaists laiks, apkārt bija daudz azartisku un ļoti radošu cilvēku. Mācījos klavierklasē, bet bez klavierspēles pašmācībā esmu apguvusi akordeonu un ģitāru. Piepildījies sapnis pamēģināt arī pūšamos instrumentus, kādu laiku spēlēju pūtēju orķestrī tenora baritona tauri.

Kad pēc vidusskolas bija jāizdara izvēle, tētis teica: «Ar mūziku neko nenopelnīsi, vajag kādu normālu profesiju izvēlēties – varbūt ekonomiku...» Es apsvēru domu par filoloģiju, bet iestājos Latvijas Universitātes Psiholoģijas fakultātē, taču studijas nepabeidzu. Man bija tikai 19 gadu, kad piedāvāja mācīt angļu valodu Jaunsaules pamatskolā. Kļuvu par skolotāju.

Vai par skolotājas profesiju bija sapņots jau bērnībā?

– Nē, noteikti nē. Pamatskolas laikā vēlējos kļūt par «Latvijas Radio» pirmās programmas diktori. Iztēlojos – kā es lasu ziņas.
Jāatzīst, ka sākums skolā nebija vienkāršs, trūka pieredzes. Pirmajā gadā strādāju ar 7. – 9. klases audzēkņiem, kuri bija tikai dažus gadus par mani jaunāki. Jaunieši mani neuztvēra kā skolotāju, bet kā vienaudzi. Taču nevar teikt, ka tāpēc vi-ņi nepildīja uzdevumus. Jaunsaules skolā biju angļu valodas skolotāja
13 gadus līdz pat skolas slēgšanai. Kad Vecsaules pamatskolā vajadzēja mūzikas skolotāju, es piekritu, daudz nedomājusi.

Kas tagad ir jūsu atslēga disciplīnai klasē, kad pieredze ir 19 gadu?
– Ir gājis visādi. Kopš strādāju Vecsaules pamatskolā par mūzikas skolotāju, ar disciplīnu klasē problēmu nav bijis. Svarīgi, lai ir labi sagatavota un radoša stunda, daudzveidība, digitālo rīku izmantošana, lai bērniem ir interesanti. Ja skolēns jūt, ka viņu ciena, viņš ciena arī skolotāju. Ja bērna veikumu pamana un novērtē, viņš cenšas vairāk. Skolotāja uzslavas skolēnu ceļ spārnos. Man prieku rada pateikt paldies par labi aizvadītu stundu, arī viņi neskopojas un mēdz sacīt: «Ļoti patika stunda. Skolotāj, mēs jūs mīlam!» Vecāko klašu skolēniem interesē diskusijas par dažādiem mūzikas stiliem. Viņos ir jāieklausās, skolotājam jāiet līdzi laikam. Mūsdienās jaunā paaudze ir ļoti gudra.

Esat mūzikas skolotāja deviņām klasēm, vadāt muzikālās kopas... Kā to visu var paspēt?
– Mums skolā ir 1. – 4. klašu koris, divi vokālie ansambļi. Kad vēl aktīvi notika dažādi pasākumi, parasti tajos biju iesaistīta. Pasākumi ir mūzikas skolotāja misija. Ir, ko darīt, nekad nav garlaicīgi. Ja šis darbs skolotājam nav pie sirds, tad viņš nevar mācīt mūziku. Reizēm ar atsevišķiem bērniem nodarbojamies arī individuāli. Un skolotāja darbs nebeidzas, aizverot skolas durvis.

Jau 12 gadu esmu kopā ar Jaunsaules sieviešu vokālo ansambli «Uguntiņas». Laukos sanāca kopā cilvēki, kas grib kaut kur piedalīties. Tā kā es parasti nesaku «nē» muzicēšanai, piekritu veidot ansambli. Tā man bija pirmā pieredze kolektīva vadīšanā. Sākumā bija doma, ka dziedāšana būs tikai savam priekam, bet pēc gadiem ansamblis sāka gūt panākumus festivālos, konkursos un skatēs. Un galvenais – esam tik daudz skaistu brīžu pavadījušas kopā! Ja nav sirdslieta, to nevar darīt. Astoto gadu sadarbojos ar sieviešu kori «Skalve», esmu kormeistare. Periodiski dziedu arī Rundāles korī «Runda» un Skaistkalnes jauktajā vokālajā ansamblī. Kad ierauj mūzikas virpulī, tad aiziet!

Jūsu darbs, ieviešot kompetenču pieeju mācību procesā, pamanīts un novērtēts gan skolā, gan nododot savu pieredzi pedagogiem valsts mērogā.
– Man ir izveidojusies radoša un veiksmīga sadarbība ar mūzikas pedagoģi Santu Kalniņu Jelgavas novadā. Bijām kursabiedres Liepājas Universitātē, mums ir līdzīgs skatījums uz pedagoga darbu, daudz kopā domājam par izglītības attīstības lietām. Digitālajā žurnālā «Skolas Vārds» publicējam rakstus par kompetenču izglītības jautājumiem. Kad sākās pandēmijas ierobežojumi, bija jādomā, kā mācīt mūziku attālināti. Pēc kompetenču izglītības modeļa sākām strādāt vienlaikus visās deviņās klasēs. Veidojot mācību materiālu, savstarpēji sadalījām tēmas. Tagad, kad pamats izstrādāts, vairs nav tik grūti, atliek tikai papildināt. Par šo kopdarbu esmu kolēģei Santai ļoti pateicīga. Ar savu pieredzi dalījāmies Latvijas Skolotāju asociācijas vebinārā un guvām labas atsauksmes. Mēnesi bijām cītīgi strādājušas, bet pēc tam no gandarījuma varēja «lidot». Ir liels prieks, ja tas, ko esi radījis, noder citiem. Vasaras nogalē dalījāmies pieredzē Valsts izglītības satura centra projekta «Skola 2030» konferencē par digitālo rīku izmantošanu mūzikas stundās.

Vecsaules pamatskolā ir atsaucīga vide radošam darbam un idejām. No vadības puses vienmēr ir atbalsts, varam papildināt mūzikas instrumentu klāstu. Esmu pateicīga kolēģiem par sadarbību, veidojot starpdisciplinārās stundas. Kopā ar vēstures skolotāju Lauru Zariņu vienmēr varam kopīgi ģenerēt idejas. Ir izveidojusies laba sadarbība ar skolotāju Daci Sauso, kopā veidojam labdarības programmas pansionātiem.

Kas ir ārpus darba?
– Tā ir mana ģimene, kurai nereti nākas sevi atraut. Paldies viņiem, ka to pieņem un atbalsta. Vasarās kopā ar meitu Kati Aleksandru un dzīvesdraugu Robertu izbraucam uz dažādām vietām Latvijā. Patīk strādāt dārzā, pļaujot zālienu, mēdzu domāt par mūziku un darbu. Aizrauj grāmatas par seniem laikiem, īpaši – par 19. gadsimtu. Šķiet, ka pati esmu dzīvojusi tajā laikā. Mana aizraušanās ir klausīties mūzikas ierakstus, spēlēt līdzi un improvizēt. Ļoti patīk spēlēt klavieres.

NO REKOMENDĀCIJAS
Par Antru Balgalvi no Vecsaules pamatskolas rekomendācijas apbalvojuma konkursam:

2021. gadā Liepājas Universitātē ieguvusi profesionālo bakalaura grādu izglītībā un mūzikas skolotāja profesionālo kvalifikāciju.

Radoša un idejām bagāta skolotāja, pedagoģiskais talants un prasmes īpaši uzplauka pēdējā mācību gada laikā līdz ar jaunā mācību satura ieviešanu un attālināto mācību darbu.

Kļuvusi par daudzu Latvijas mūzikas skolotāju iedvesmotāju, izmantojot dažādus digitālos rīkus un izstrādājot digitālus mūzikas mācību priekšmeta materiālus.

Skolēnu un kolēģu mīlēta un cienīta pedagoģe, vienmēr taktiska, atsaucīga, sirsnīga, pretimnākoša un bezgala vienkārša.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kad ierauj mūzikas virpulī, tad aiziet!

Kategorijas