Imants Lancmanis turpina sacensību par «Gada Eiropas cilvēka Latvijā» titulu
Sacensību par "Gada Eiropas cilvēka Latvijā"
titulu turpina trīs pretendenti - mākslas vēsturnieks,
gleznotājs, Rundāles pils bijušais direktors Imants Lancmanis,
pētnieciskā žurnāliste, neatkarīgā pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica"
līdzdibinātāja Inga Spriņģe un Krāslavas Varavīksnes vidusskolas direktore
Marija Micķeviča.
Kā aģentūru LETA informēja biedrība "Eiropas Kustība Latvijā" ģenerālsekretāre Liene Valdmane, titula ieguvējs tiek noskaidrots sabiedrības balsojumā, tādējādi pasakot paldies cilvēkam, kurš ar saviem darbiem ir devis būtisku ieguldījumu Eiropas kopējo vērtību stiprināšanā Latvijā un Latvijas vārda spodrināšanā Eiropā.
Balsojums turpināsies līdz 28.decembrim.
Paredzēts, ka 2021.gada "Eiropas cilvēks Latvijā" uzvarētājs tiks nosaukts 28.decembrī.
Par pirmo gada Eiropas cilvēku Latvijā tika atzīts Vācijā dzimušais zinātnieks un publicists Eduards Bruno Deksnis, kurš bija arī viens no tobrīd diviem latviešu izcelsmes darbiniekiem Eiropas Komisijā. 17 gadu laikā Eiropas gada cilvēka Latvijā godam nominēti un arī titulēti dažādu jomu pārstāvji. To nosaka fakts, ka arī paši balsotāji savās interesēs ir ļoti atšķirīgi – vieni jūsmo par sportistiem, citi par mūziku, vēl citi par kultūru, lēš A. Gobiņš.
Ceturtdaļa jeb seši no laureātiem bijuši politiķi. Vaira Vīķe-Freiberga titulu ieguva par Latvijas vārda nešanu pasaulē un iekšpolitiskajām aktivitātēm Latvijas sagatavošanai dalībai Eiropas Savienībā. Andris Piebalgs apbalvojumu saņēma par darbību enerģētikas komisāra amatā, kurā viņš sevi apliecināja kā viens no spēcīgākajiem komisijas locekļiem. Valdis Dombrovskis gada cilvēka titulu ieguvis divkārt – pēdējo reizi 2013. gadā kā politiķis, “ar kuru var lepoties gan Latvijas, gan Eiropas līmenī un kuram piemīt augsta atbildības sajūta un morālā stāja krīzes situācijās”. No politiķu vidus Eiropas gada cilvēka godu izpelnījušies arī Valdis Birkavs, Georgs Andrejevs un Ģirts Valdis Kristovskis.
Kā mūziķi gada Eiropas cilvēka godu izpelnījušies “Eirovīzijas” dziesmu konkursa laureāti Renārs Kaupers ar grupu “Prāta vētra” 2000. gadā un Marija Naumova 2002. gadā. Pagodinošā titula ieguvēju vidū bijuši četri sportisti – futbolists Māris Verpakovskis, paraolimpisko spēļu laureāts Aigars Apinis, bokseris Mairis Briedis un tenisiste Aļona Ostapenko.
Divkārt gada Eiropas cilvēka tituls ticis žurnālistiem. Latvijas Radio žurnāliste Ina Strazdiņa 2009. gadā to ieguva par profesionalitāti un pašaizliedzību, pastāvīgi sniedzot ziņas Latvijas iedzīvotājiem no Briseles un citiem notikumu punktiem Eiropā, kur, kā atzīmē A.Gobiņš, ekonomiskās krīzes laikā uzturēšanās izdevumus žurnāliste segusi no saviem personīgajiem ienākumiem, jo darbavieta tos nav varējusi nodrošināt. Savukārt, balsojot par “Radio SWH” žurnālistu Ģirtu Salmgriezi 2006. gadā, sabiedrība bija novērtējusi viņa spēju stāstīt par Eiropas Savienību saprotamā, aizraujošā veidā.
2010. gadā Eiropas cilvēka titulu izpelnījās Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks Ilmārs Poikāns, pazīstams kā Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas datu ieguvējs NEO. Balsotāji savu izvēli motivēja ar to, ka I. Poikāns ir uzdrīkstējies aizstāvēt demokrātiskas un eiropeiskas vērtības Latvijas sabiedrībā. Savukārt gadu vēlāk par Eiropas cilvēku Latvijā kļuva Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, par kuru balsotāji bija norādījuši: “Ar savu eiropeisko stāju un attieksmi katoļu baznīcas galva ir devis atsvaidzinoši dzidru, mūsdienīgu un vienlaikus dziļu atspērienu baznīcai, ticīgajiem un sabiedrībai kopumā.”
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»