Skolēni vairāk jāizglīto, lai domātu ar savu galvu

2021. gada 17. decembris 00:00

392

Skolēni vairāk jāizglīto, lai domātu ar savu galvu

Podkāstā «ViedDoma» saruna par enerģijas dzērieniem – jauniešu kults vai pārbaudījums veselībai

Podkāsta «ViedDoma» ceturtajā sērijā diskusija ar Bauskas novada veselības veicināšanas koordinatori Martu Augucēviču un skolnieci Elzu Vārnu par enerģijas dzērieniem, to ietekmi uz veselību, lietošanas paradumiem.

Raidierakstu var klausīties platformā «Spotify» un redzēt «ViedDomas» «YouTube» platformā, kā arī videosērijas atrodamas sadaļā «Podkāsts «ViedDoma»» «Bauskas Dzīves» portālā.

Iedarbība – vairāk psiholoģiska
Elza Vārna sevi dēvē par lielu saldumu cienītāju, jo viņai garšo viss, kas ir salds. Enerģijas dzērienu pirmo reizi pamēģinājusi agrā jaunībā, jo bijusi liela interese par to, kāds tad tas ir. Viņasprāt, enerģijas dzēriens enerģiju sniedz tieši lielā cukura daudzuma dēļ, kas ir šo dzērienu sastāvā, kā arī psiholoģiski, jo prātam liekas, ka, iedzerot to, enerģijai ir jābūt. «Vēl viena lieta ir tāda, ka es neesmu kafijas cienītāja, tāpēc to (enerģijas dzērienu – red.) lietošana man ir alternatīva,» saka Elza.

Veselības veicināšanas koordinatore Marta Augucēviča atzīst, ka arī viņa skolas laikā ir lietojusi enerģijas dzērienus, taču tas bijis tikai tāpēc, ka agrāk viņai šķita, ka šie dzērieni tiešām dod enerģiju, nevis garšas vai patikas pēc. «Vairāk lietoju tieši laikā, kad bija jāraksta lielie darbi, kas tika atlikti uz pēdējo brīdi, un enerģija bija nepieciešama tagad un tūlīt,» atceras M. Augucēviča, «ilgstošu enerģiju šie dzērieni, protams, nedod.» Pašlaik vajadzību lietot enerģijas dzērienus viņa absolūti neredz, jo apzinās, ka tie nesniedz tādu enerģiju, kāda cilvēkiem ir vajadzīga ikdienā. «Kafiju dzeru – vienu līdz divas krūzītes dienā,» stāsta M. Augucēviča, «līdz ar to kofeīna daudzums un spēja koncentrēties tiek panākta ar dabisko kofeīnu.»

Brieduma jautājums
Aizspriedumam, ka enerģijas dzērienus pārsvarā lieto tieši skolēni un studenti, kuri ikdienā pastiprināti izjūt stresu, M. Augucēviča nepiekrīt. «Tas ir vairāk brieduma jautājums,» spriež speciāliste, «jo pašlaik savā vecumā es absolūti neredzu vajadzību to darīt.» Speciāliste neiesaka lietot enerģijas dzērienus kā ikdienas uztura produktu, bet, ja ir nepieciešama tūlītēja enerģijas deva, tad dzērieni jālieto «ar prātu». Skolniece Elza piekrīt, ka enerģijas dzērieniem nav jābūt ikdienas preču sarakstā, jo arī viņa pati lieto šāda tipa dzērienus tikai brīžos, kad izjūt to nepieciešamību. «Pat ja garšo, ikdienā tas ir par traku,» uzskata Elza, «veselības ziņā apzinos, ka nekas labs šajos dzērienos nav.» Skolniece, lietojot enerģijas dzērienus, nevis izjūtot lielāku enerģiju, bet gan neizjūtot tik lielu nogurumu.
Diskusijas vadītājs Kaspars Kalējs jautāja skolniecei Elzai, vai viņa ir novērojusi «jauniešu kultu» attiecībā pret enerģijas dzērienu lietošanu, uz ko viņa atbildēja apstiprinoši. «Ir bijušas reizes, kad aizeju uz sporta laukumu ar enerģijas dzērienu, un pēc nedēļas tā rīkojas jau citi,» atklāj Elza Vārna. Viņasprāt, tie jaunieši, kuri labprāt patērē enerģijas dzērienus, atradīs veidu, kā pie šī produkta tikt neatkarīgi no vecuma vai kā cita. «Ja tu ietekmējies no apkārtējiem, tā ir vāja rakstura pazīme,» spriež skolniece. Veselības veicināšanas koordinatore M. Augucēviča uzskata, ka cilvēkiem parasti ir vēlme izmēģināt kaut ko, kas bijis liegts, vai kaut ko, ko beidzot drīkstam. Viņa piekrīt Elzai, ka tā ir rakstura vājuma pazīme, un iesaka katram pašam «spēt stāvēt uz savām kājām» un domāt ar savu galvu.

Labāk fiziskas aktivitātes un veselīgs uzturs
M. Augucēviča skaidro, ka organismam ir nepieciešama «degviela», kuru var iegūt no ogļhidrātiem vai taukiem, un savā ziņā enerģijas dzēriens varētu tikt traktēts kā «ātrais» ogļhidrātu avots, no kura iegūt enerģiju. «Enerģijas dzērieniem «sāls» ir tajā, ka to sastāvā ir kofeīns,» stāsta speciāliste, «un kofeīns ir stimulants, kas nekalpo kā «degviela», jo tas organismā stimulē to, kas mums jau ir.» Kā vēl vienu kaitīgu vielu šo dzērienu sastāvā viņa min glikozes fruktozes sīrupu, kas bojā organismu. «Tas arī ir tas, ko minēja Elza,» atsaucas M. Augucēviča, «nav vairāk enerģijas, bet mazāk tiek izjusts nogurums.»

Diskusijas laikā studijas viesi iepazinās arī ar enerģijas dzērienā atrodamo vielu sastāvu, atklājās, ka tā sastāvā minēti arī B grupas vitamīni. «Vitamīni vienmēr ir labi, un, ja to trūkst, tie ir jālieto papildus,» saka speciāliste, «bet visiem nav jādzer šie B grupas vitamīni tikai tādēļ, lai tie tiktu lietoti.» Viņa uzsver, ka enerģijas dzērienu sastāvā visas vielas ir sintētiskas, arī vitamīni, taurīns un kofeīns, līdz ar to dzēriens neiedarbojas tā, kā tam būtu jāiedarbojas dabiski. Speciāliste aicina rast dabiskas alternatīvas enerģijas ieguvei, kuru skaitā ietilpst dabiskais kofeīns, aukstas peldes vai jebkādas fiziskas aktivitātes un veselīgs uzturs.

Pat līdz infarktam un insultam
M. Augucēviča zina teikt, ka, lietojot enerģijas dzērienu ne biežāk kā reizi mēnesī vai vairākos mēnešos, veselības problēmām nevajadzētu rasties. Tomēr ir daudzas saslimšanas, kuras nerodas «vienas nakts laikā», bet gan ilglaicīgi, piemēram, cukura diabēts, Alcheimera slimība, infarkts, insults, kā arī citas sirds un asinsvadu slimības. Viņa uzsver, ka veselība ir atkarīga no pašu dzīvesveida
un attieksmes pret savu organismu.

«Ir nācies runāt ar ārstiem toksikoloģijas klīnikā, kuri ir mēģinājuši atdzīvināt jauniešus, kuri jaukuši enerģijas dzērienu kopā ar alkoholu,» stāsta M. Augucēviča, «un ir jaunieši, kuri 25 gadu vecumā atrodas slimnīcā ar infarktu vai insultu enerģijas dzērienu regulāras lietošanas dēļ.» Elza atklāj, ka negatīvu pieredzi saistībā ar enerģijas dzērienu lietošanu viņa, par laimi, piedzīvojusi nav.

Maskējies kofeīns – guarāna
Speciāliste M. Augucēviča uzsver, ka arī bezkofeīna enerģijas dzērienu sastāvs ir uzmanīgi jāpēta. «Ļoti bieži iekšā var būt sintētiskais taurīns,» skaidro speciāliste, «kā arī guarāna, kas ir tas pats kofeīns, tikai citādāk nosaukts.» Sastāvs šiem bezkofeīna dzērieniem visbiežāk ir tāds pats kā «parastajiem» enerģijas dzērieniem, tikai bez pievienota kofeīna ar nosaukumu «kofeīns». Enerģija no šiem dzērieniem radīsies, bet tā nav enerģija, kura organismam ir nepieciešama.

Speciāliste uzskata, ka enerģijas dzērieni ar pievienoto kofeīnu, kā arī bezkofeīna enerģijas dzērieni ir vienlīdz kaitīgi sintētiski dzērieni. «Kofeīns nav visļaunākā lieta uz pasaules,» skaidro M. Augucēviča, «mēs tāpat varam lietot kafiju, tā lieliski «paceļ» asinsspiedienu, ja tas ir pārāk zems, un sniedz enerģiju.» Elza atzīst, ka atšķirību starp «īsto» enerģijas dzērienu un bezkofeīna dzērienu, viņa izjūt. Kofeīnu saturošs enerģijas dzēriens nogurumu viņai palīdz «atraidīt» ilgāk.

Informācija ir vajadzīga
Atkarību no enerģijas dzērieniem Elza nav izjutusi un nepazīst arī nevienu citu, kurš būtu atkarīgs no tiem. M. Augucēviča skaidro, ka atkarība rodas no sajūtas, kuru rada enerģijas dzēriens. «Mums rodas atkarība no tās sajūtas, ka mums tagad to vajag (enerģiju – red.),» stāsta speciāliste, «jo, ja tā ātri beidzas, mums uzreiz gribas vēl.»

Elza Vārna uzskata, ka skolās par enerģijas dzērienu lietošanu ir jārunā, taču tas ir jādara vairāk informatīvā veidā, nevis stāstot, ka «viss ir slikti», jo tas nereti jauniešos veicina vēlmi šīs lietas izmēģināt. «Tas ir tāpat, kā mammas saka, – neskaries pie plīts, tā ir karsta,» salīdzina Elza, «pieskaršos – pamēģināšu!»

M. Augucēviča atklāj, ka ir devusies uz skolām stāstīt skolēniem par atkarībām – smēķēšanu, narkotikām un alkoholu, taču turpmāk ņems vērā Elzas ieteikumu vairāk informēt arī par enerģijas dzērieniem un to ietekmi.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Skolēni vairāk jāizglīto, lai domātu ar savu galvu

Kategorijas