Stabili nemainīgā potenciāli mainīgā struktūra

Projekts «Iesaukums politikā»-2021

2021. gada 17. decembris 13:39

116

Stabili nemainīgā potenciāli mainīgā struktūra

Apvienotajā Bauskas novadā administratīvi teritoriālās reformas gaitā pašlaik cenšas iztikt bez nozīmīgām pārmaiņām

Tīri teorētiski ir domāts, ka administratīvi teritoriālā reforma beigsies ar 2022. gada 1. janvāri, kad novadiem ir jāgūst skaidrība par pārvaldes struktūrām vai sistēmām, turpretī praktiski ir redzams, ka pārmaiņas apvienotajā Bauskas novadā notiks tuvākos divus gadus un varbūt pat ilgāk.

Apvienotā Bauskas novada vadībai, veidojot teritoriju pārvaldes struktūru, nācās atbildēt uz nopietniem mūsdienu jautājumiem – kā padarīt efektīvu teritoriju pārvaldību situācijā, kad cilvēku skaits pagastos samazinās un saglabājas vai pieaug tikai lielākos apdzīvotajos centros. Tomēr, veidojot pārvaldes struktūru uz 2022. gadu, kuru apstiprināja Bauskas novada domes sēdē 25. novembrī, pašreizējā vadība izvēlējās saglabāt līdzšinējo situāciju, tajā pašā laikā nemitīgi uzsverot, ka darbu sāks audita un kapitālsabiedrību uzraudzības nodaļa un sagaidāmas komisijas, kas izvērtēs pašu struktūru un darbinieku slodzi un nepieciešamību. «Būs atlīdzības komisija, kas pārskatīs gan speciālistu kvalifikāciju, gan pienākumus un izlīdzinās atalgojumu,» tā informē Bauskas novada administrācijas vadītājs Edgars Paičs.

Maz iedzīvotāju
Atalgojuma jautājums iezīmē arī pagastos vērojamās problēmas – mazo iedzīvotāju skaitu. Jo mazāks iedzīvotāju skaits, jo mazāks atalgojums, kā rezultātā Kurmenes un Bārbeles pagastā lietvedis kasieris saņem 496 eiro pirms nodokļu nomaksas. Piemēram, līdzīgs iedzīvotāju skaits ir arī Svitenes un Viesturu pagastā, bet tur kasieris vienlaikus arī klientu apkalpošanas centra speciālists un saņem atalgojumā 775 eiro. Mazāk par 700 eiro kasieri vai lietveži kasieri saņem vēl Bauskas apvienības Dāviņu pagastā un Vecumnieku apvienības Valles, Stelpes un Skaistkalnes pagastā. Interesanti, ka Bauskā un Iecavā klientu apkalpošanas centra personāls ir novada administrācijas pakļautībā, bet pagastos veidojas cita situācija.

Vēl savādas atšķirības veido apvienību vadītāju atalgojums. Pagastu nodaļu vadītāju algu var skaidrot ar iedzīvotāju skaitu pagastā – Kurmenes pagastā dzīvo 548 iedzīvotāji un nodaļas vadītājs saņem 850 eiro, un Īslīces pagastā dzīvo 3599 iedzīvotāji un pagasta nodaļas vadītāja saņem 1359 eiro. Lai arī šeit ir atšķirības pie līdzīga iedzīvotāju skaita. Toties apvienību pārvaldnieku atalgojums visiem ir vienāds – 2020 eiro. Novada domes vadība to skaidro ar dažādiem papildu pienākumiem un situācijām, bet tad jebkurā gadījumā šeit īsti neiederas Iecavas apvienība ar pilsētu un pagastu, kur turklāt ir nevis pagasta nodaļas vadība, bet gan apvienības pārvaldnieka vietnieks ar atalgojumu 1917 eiro. Šāds amats vēl ir tikai Bauskas apvienībā, kur vietnieks ar tādu pašu atalgojumu ir arī Bauskas pilsētas nodaļas vadītājs, kur šajā gadījumā vietnieks pārvalda teritoriju ar tādu pašu iedzīvotāju skaitu kā visā Iecavas apvienībā. Katrā ziņā nav pārliecības par to, ka teritoriju pārvaldes struktūras veidošanā un atalgojuma noteikšanā bija izmantoti stingri un skaidri kritēriji.

Pagasts bez nodaļas
Arī skaidrības par to, kas un kuru nodaļu vadīs un kādas nodaļas būs, tā īsti vēl nav. Situācijā, kad administratīvi teritoriālās reformas rosinātāji reformu saskatīja kā izmaiņu iespēju, Bauskas novadā pozīcijas tomēr saglabā vēsturiskais risinājums. Arī situācijā ar Iecavas apvienību, kur pagasta nodaļas nav.

«Jāsaprot ir tas, ka vēsturiski nav bijis. Iecava sastāv no vienas teritoriālās vienības. Ir pilsētas un pagasta apvienības vadītājs un vietnieks,» skaidro Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks.

Lai arī struktūrā ir iezīmēts Rundāles pagasta nodaļas vadītājs, tomēr šāda amata Rundāles apvienībā, visdrīzāk, nebūs, un arī struktūrā, visticamāk, šo pozīciju ņems ārā. Savukārt apvienības pārvaldnieka vietnieka funkcijas pildīšot kāds no nodaļu vadītājiem Svitenes vai Viesturu pagastā.

Vecumnieku apvienībā, lai arī iedzīvotāju ir tikpat, cik Iecavas apvienībā un vairāk nekā Rundāles apvienībā, pārvaldnieka vietnieka nebūs. Toties Vecumniekos beidzot būs pagasta nodaļas vadītājs. «Vecumniekos bija izpilddirektora vietnieks, kas pildīja Vecumnieku pagasta pārvaldnieka funkcijas. Viņa vietā būs pagasta nodaļas vadītājs, jo pagastā ir jāpievērš uzmanība arī citiem lielajiem ciemiem – Misai, Piebalgām,» stāsta Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.

Vairākas vakances
Atšķirībā no iepriekšējiem laikiem pagastu nodaļu vadītājus novada dome neapstiprinās – tagad domē apstiprinās tikai apvienību vadītājus. Bauskas apvienību vadīs Aleksandrs Gurkovskis, Iecavas – Normunds Vāvers, Rundāles – Aigars Sietiņš, savukārt Vecumnieku apvienību vadīs Dace Šileika. Līdzšinējie apvienību izpilddirektori, kas nepāriet jaunā amatā, turpinās savu darbu līdz 31. decembrim, reizē palīdzot pārņemt darbu jaunajiem vadītājiem.

«Nebūs pagastu pārvaldnieku kā līdz šim likuma izpratnē. Apvienību vadītājus ieceļ un atbrīvo ar domes lēmumu. Savukārt bijušie pagastu pārvaldnieki tagad būs apvienības pārvaldes attiecīgo pagastu nodaļu vadītāji. Darbā viņus pieņems apvienības vadītājs. Esošajiem pagastu pārvaldniekiem piedāvāsim pārslēgt darba līgumus kā pagastu nodaļu vadītājiem. Kur parādīsies vakances, tur aicinu rīkot konkursus. Ir informācija, ka var būt brīva vieta ne tikai Gailīšu pagastā,» informē A. Okmanis.

«Iecavā ir vakance vietniekam. Visi esošie pagastu pārvaldnieki nav parakstījuši darba attiecību maiņas piekrišanu. Ja neparakstīs, nepieņems noteikumus un ies projām, būs vēl vakances. Nākotnē būs jāizvērtē, cik lietderīgi būs mazajiem pagastiem uzturēt atsevišķus pagastu nodaļu vadītājus. Izvērtēsim pakalpojumu sniegšanu, skatīsimies, cik lietderīgi komunālos pakalpojumus sniegt katrā ciemā, varbūt jādomā par aģentūru vai kapitālsabiedrību, kas šīs lietas darītu. Izvērtēsim visas iespējas, kā optimālāk pārvaldīt teritoriju,» tā A. Mačeks.

Dažādas kontroles
Pagastos daudzās jomās izveidots modelis, kad viens un tas pats cilvēks ir pakļauts diviem vadītājiem – gan pagastu pārvaldei, gan administrācijas speciālistam vai kādai iestādei.

Vislielāko izbrīnu šajā gadījumā raisa situācija ar bibliotēkām un kultūras jomu. Vecumnieku apvienībā bibliotēkas ir nodotas pagastam, Bauskas apvienībā – nav, Iecavā ir, Rundālē arī. «Bibliotēkas paliek tur, kur ir. Tā paša iemesla dēļ, kas citur, lai neizjauktu labās saites, kādas ir iestrādātas, un nodrošinātu sistēmas darbību. Bauskas bibliotēkas bija centrālajā struktūrvienībā, bet citur bija pakļautas attiecīgajai teritorijai. Lai nebūtu bažu, ka saimnieciski nebūtu pietiekami labi nodrošinātas, atstājam to pašu sistēmu, jo finansiāli tas neko neietekmē,» stāsta A. Okmanis. «Pakļautība pagastiem vairāk ir saimnieciskā uzturēšana. Metodiski kā bija, tā arī paliks pakļautas Bauskas Centrālajai bibliotēkai. To var saprast, kad paskatās, ka Centrālā bibliotēka atrodas Bauskā, bet vietējā bibliotēka – Valles pagasta Taurkalnē. Vieni uzskata, ka tas ir labi, citi, ka nav tik labi. Būs iespēja normāli salīdzināt un nākotnē skatīties, cik labs modelis tas ir,» vērtē A. Mačeks.

Arī kultūras jomā izveidojusies savāda situācija – kamēr Bauskas novadā vairāk vai mazāk amatieru kolektīvu jomu kontrolē Bauskas kultūras centrs, tikmēr Vecumnieku novadā atzīmēti daudz un dažādi pulciņi, kurus finansē pagasta nodaļa. Šī visa joma būs jākoordinē Bauskas novada administrācijas kultūras nodaļas vadītājai, kura turklāt, visdrīzāk, būs viena šajā nodaļā. «Sākotnēji plānots vismaz viens cilvēks, kas varētu savākt visu kopā. Kultūras nodaļas vadītājs vēl kādu laiku būs vakance, pašlaik šo darbu pilda departamenta vadītāja,» informē A. Okmanis.

Izmaiņu pašlaik nav arī jaunatnes darbinieku sistēmā – citās apvienībās tas parasti ir pilnas slodzes darbs, turpretī Bauskas apvienībā kā iepriekš šīs pozīcijas sadalītas pa pagastiem, paredzot 0,4 vai 0,2 slodzes par likmi. «Sākotnēji runājām, ka varētu būt viens mobilais darbinieks pa trim pagastiem ar pilnu slodzi. Tomēr no pašreizējiem darbiniekiem pašlaik neviens tādu slodzi un lomu uzņemties nevēlas. Tāpēc esam atstājuši daļējās slodzes, lai ir kāds pagastiem uz vietas,» tā A. Mačeks.

Izteikta pretruna
Skaidras stratēģijas trūkums izpaužas sporta jomā. Šoreiz likvidēts sporta centrs «Mēmele», kurš nodrošināja arī Bauskas stadiona aprūpi, izveidojot novada sporta nodaļu, kurā strādā divi cilvēki, un nododot stadionu Bauskas apvienības Bauskas nodaļai. Tāpat atsevišķi sporta speciālisti ir Iecavas apvienībā. Rundāles apvienībā ir sporta darba organizators uz pilnu slodzi un sporta pasākumu organizatori pagastos ar mazu atalgojumu, savukārt Vecumnieku apvienībā ir viens sporta darba organizators uz pilnu slodzi administrācijā. Toties Bauskas apvienības pagastos paredzēti sporta pasākumu organizatori uz pusslodzi katrā pagastā. Un Bauskas novada pašvaldības vadības paustais par šādu sistēmu būtībā ir pretrunīgs pats par sevi.

«Sporta nodaļai būs jāorganizē darbība starp visiem darbiniekiem, kas strādā gan pagastos, gan pilsētā, gan arī Iecavas pilsētā un Vecumnieku un Rundāles pagastā. Kopējie pasākumi, komandas, atbalsti, viss nepieciešamais. Arī atbalsts individuālajiem sportistiem un lielajām sacensībām, ko kādreiz lēma novadi atsevišķi. Speciālisti intensīvi jau sākuši strādāt,» stāsta A. Okmanis. Viņš skaidro, ka ik pagastā būs viens sporta pasākumu organizators, kurš sadarbosies ar sporta nodaļu un organizēs komandas. Tāpēc arī nav paredzēti pilnas slodzes darbi, jo galvenā darba slodze ir vakarpusē un brīvdienās. «Fiziski ir jāatrodas vietā, kur ir nodarbības, zāles ir jāorganizē. Trijos pagastos vienlaikus vakaros nevar būt. Pašreizējā sistēma ir laba, jo var realizēt savas intereses un dot savu ieguldījumu. Ja ir laiks vakarā, kad cilvēki, un tādi ļaudis ir, kas dod savu artavu, tas ir jāatbalsta. Jāatrod šīs slodzes un jāsamaksā. Viens speciālists ar pilnu slodzi nevarēs fiziski aptvert teritoriju,» pauž A. Okmanis. Šajā situācijā gan nav skaidrs, kāpēc shēmā ir viens sporta darba organizators uz sešiem pagastiem Vecumnieku apvienībā.

Labāk sapratīs vietējie
Tāpat decentralizēta ir palikusi pārvadājumu sistēma. Pašpārvadājumi palikuši Iecavas, Vecumnieku un Rundāles apvienībā, bet Bauskas apvienības administrācijā strādā transporta galvenais speciālists un pārraugs. «Galvenokārt tāpēc, lai nepazaudētu to, kas ir. Katrai apvienībai ir savas struktūras, saites, katrs šoferis pārzina savus maršrutus, un pārvalžu vadītāji varēs veikt nepieciešamās korekcijas. Ja tas būs no centra, būs grūtāk visam līdzi sekot,» tā A. Okmanis. Viņš tomēr atzīst, ka tas arī ir nākotnes jautājums, kad vairāk runās par pārmaiņām.

Apvienību administrācijās ir atrodami arī negaidīti amati – piemēram, Vecumnieku administrācijā ir enerģētiķis. «Amats izveidots, jo apvienībai nav līguma par apgaismojuma uzturēšanu, nav šāda atsevišķa pakalpojuma. Ir viedā apgaismojuma regulēšana, un enerģētiķis seko līdzi Vecumnieku apvienības ciemu apgaismojumam, kontrolē iespējamos traucējumus un organizē darbus,» skaidro A. Mačeks.

Trūkst kritēriju
Vēl viena štata vieta Vecumnieku apvienības administrācijā ir treneris, kas saņem atalgojumu par pusslodzi. Šajā situācijā šādā veidā nodrošina atlīdzību Latvijas Volejbola čempionāta vienības VK «Vecumnieki» trenerim. Un šis gadījums atkal liek uzdot jautājumu par to, vai novadam ir skaidrs, vai ir vēlme attīstīties, sasniegt kaut ko jaunu vai iegūt kādas novitātes, jo eksistē nozares, kur atalgojumu ir svarīgi piesaistīt nevis kādai stingrai algu sistēmai, bet gan noteiktu kritēriju izpildei un gūtajiem sasniegumiem.

Nerunājot par to, kāds pašlaik ir Bauskas novada sporta komandu treneru atalgojums, svarīgi uzsvērt, ka VK «Vecumnieki» ir komanda, kas cīnās par savas līgas medaļām un reizē palīdz noturēties augstā līmenī sava novada bijušajiem sporta skolu audzēkņiem, kas atkal ļauj cerēt, ka pašreizējo sporta skolu jaunieši arī nākotnē vēlēsies spēlēt sava novada vienībās un ka tas būs stimuls trenēties labāk. Tāpēc būtu svarīgi, lai šādās situācijās atalgojuma rādītājs ir iepriekš zināmi un skaidri kritēriji, kas treneriem ir jāsasniedz, lai nav tā, ka komandu izaugsme paliek uz treneru vēlmes maksimāli realizēt savu vaļasprieku. Tas būtu nepieciešams arī citos sporta veidos novadā.
Šāda sistēma varētu darboties arī citās jomās, kur no darbiniekiem gaida ne tikai būšanu savā darbavietā un kārtīgu uzdevumu izpildīšanu, bet arī radošumu, jaunas idejas, pasākumu organizāciju un citas novitātes. Šādi kritēriji būtu nepieciešami, ja novada vadība tiešām vēlas veicināt sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām. Pagaidām jaunā novada ietvaros nekas tāds nav manāms.

Nav akmenī cirsta
Skatot pašlaik iezīmēto apvienību un pilsētu un pagastu nodaļu pārvaldes struktūru, ir jāatzīst, ka šajā sistēmā pašlaik ir plānotas minimālas pārmaiņas. Tomēr paši novada vadības pārstāvji pauž viedokli, ka izmaiņas vēl būs. Katrā no novada domes sēdēm, kur deputāti pauda dažādus viedokļus par piedāvātajiem amatiem, teritorijām un pārvaldes struktūrām, Bauskas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Jānis Kalinka sacīja, ka struktūra neesot akmenī cirsta, ka būs pilnveidošana, uzlabošana un revīzija.
«Par jaunatnes, sporta, nekustamo īpašumu nodaļas un citām, kas veidos sadarbību ar speciālistiem pagastu nodaļās, – tieši šo nodaļu vadītāji veidos novada kopīgo politiku šajā jomā, noteiks nosacījumus un kritērijus,» tā A. Mačeks.

Pagastu nodaļās potenciālās pārmaiņas varētu skart gan dažādus speciālistus, gan iespējas veikt vienam darbiniekam darbu divos pagastos. Tomēr vispirms to visu rūpīgi izvērtēšot. «Ja kaut kas ir jāmaina, tad jāsaprot, kam funkciju nodosim, kas to veiks,» pauž A. Okmanis.

Ir skaidrs, ka Bauskas novada domes deputātiem nākotnē nāksies atgriezties pie centralizācijas jautājumiem, lai arī cik ļoti pašreiz izveidotā teritoriju pārvaldes struktūra cenšas no tā izvairīties.

KOMENTĀRS

Jo mazāk, jo dārgāk
Lai izprastu, cik daudz Bauskas novada iedzīvotājiem izmaksā administrācijas un nodaļas, aprēķinājām konkrētās izmaksas,
balstoties uz Bauskas novada domes 25. novembra sēdes publicētajiem lēmumiem.

Jāteic, ka aprēķinātās summas vienalga ir aptuvenas, jo ļoti dažādajām pārvaldes sistēmām nav vienotu amatu un kritēriju. Piemēram, visdrīzāk, Rundāles pagasta nodaļas vadītāja amats tiks likvidēts, lai arī šeit aprēķinos tas ir iekļauts. Savukārt Rundāles apvienības komunālajā dienestā parādās amati, kuri citās apvienībās ir kapitālsabiedrībās, bet naudu tāpat saņem no novada domes, jo tie saistīti ar apkārtējās vides labiekārtošanu. No aprēķiniem «Bauskas Dzīve» izņēma kultūras, sporta un jaunatnes jomas darbiniekus, jo viņi būtībā ir centralizētas sistēmas pārstāvji, kuru atrašanās pagastu nodaļu amatos, pēc novada domes vadības skaidrojuma, saistīta ar saimnieciskās uzturēšanas jautājumiem. «Bauskas Dzīve» šajā rakstā centās uzskaitīt tikai tos darbiniekus, kas tieši saistīti ar apvienības vai nodaļas pārvaldes procesu, – vadītājus, kasierus, lietvežus, palīgstrādniekus, ēku un teritoriju pārvaldniekus, apkopējus un līdzīgus amatus.

Iedzīvotāju skaitu apvienībās un nodaļās rēķinājām pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra statistikas datiem uz 2020. gada 1. jūliju.

Statistika uzrāda – jo mazāk iedzīvotāju, jo dārgāka ir pārvalde, jo vairāk teritorijā dažādu ēku un būvju – arī dārgāka pārvalde. Kopējās apvienības pārvaldes izmaksas visaugstākās ir Rundāles apvienībā – 5,56 eiro uz iedzīvotāju mēnesī. Starp pagastu nodaļām visdārgākā ir Bārbeles pagastā – 5,9 eiro uz iedzīvotāju mēnesī. Vislētākās izmaksas ir Iecavas apvienībā – divi eiro uz iedzīvotāju mēnesī un Vecumnieku nodaļā – 2,02 eiro mēnesī. No šī saraksta izceļas Bauskas pilsēta, kur teorētiski Bauskas pilsētas nodaļas izmaksas ir
0,65 eiro mēnesī, bet šeit tomēr ir jāapzinās, ka pilsētā darbosies arī kopējā Bauskas apvienības pārvalde. Pilnīga izmaksu izlīdzināšana nav iespējama, jo eksistē arī teritoriju labiekārtošanas un uzturēšanas prasības, kā arī pakalpojumu apjoms, kas ir jāizpilda, neskatoties uz to, cik daudz iedzīvotāju teritorijā mīt, bet tas noteikti ir virziens, kurā Bauskas novada domei būtu jādodas.

Jo vairāk, jo lielāka alga
Šajā atvērumā «Bauskas Dzīve» publicē arī tabulu par pagastu nodaļu vadītāju atalgojumu. Šeit trūkst divu atalgojumu – Bauskas pilsētas nodaļas vadītājs vienlaikus ir Bauskas apvienības vadītāja vietnieks ar atalgojumu 1917 eiro, savukārt Iecavas pagastam atsevišķas nodaļas nav, un skaitās, ka par pagastu atbildēs Iecavas apvienības priekšsēdētāja vietnieks ar tādu pašu atalgojumu –
1917 eiro. Tabulā nebūs arī Rundāles pagasta nodaļas vadītāja atalgojuma – arī šajā postenī bija paredzēts apvienības vadītāja vietnieks ar atalgojumu 1820 eiro, un, iespējams, šo amata vietu likvidēs. Arī Vecumnieku pagasta nodaļas vadītājs ir Vecumnieku apvienības vadītāja vietnieks, bet viņam paredzēts izteikti mazāks atalgojums nekā citiem vietniekiem. Salīdzinot ar iedzīvotāju skaitu nodaļu teritorijās, var pamanīt, ka algas lielumu ietekmē iedzīvotāju skaits pagastā, bet tas ne visur vienāds kritērijs, piemēram, Dāviņu pagasta nodaļas vadītājam ir lielāks atalgojums nekā Bārbeles pagastā.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Par saturu atbild SIA «Bauskas Dzīve».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Stabili nemainīgā potenciāli mainīgā struktūra

Kategorijas