Dzejnieks priecātos par rozēm

2008. gada 10. augusts 10:03

3782

Ceraukstes pagasta «Lejenieki» šovasar ir gluži kā Viļa Plūdoņa dzejoļa «Manas mīļākās puķes» ilustrācija. Ar klūgu žogu apvītā dārziņā aug rozes un samtenes, zied flokši un dālijas. Te valda īsta lauku sētas idille. Viļa Plūdoņa memoriālā muzeja vadītāja Signe Samsone pamazām ir īstenojusi vīziju par vietai pieskaņotu košumdārzu: «Idejas nav tālu jāmeklē, jo savu redzējumu Plūdons ir apliecinājis dzejas rindā «No puķēm vismīļākās man rozes tumšsarkanās...» Jau agrāk man šķita, ka pie lauku mājām noteikti vajag stādīt rozes, bet šogad «Lejeniekos» esam to izdarījuši. Brīvbrīžos apsēžos uz dzejnieka mājas lievenīša un lūkojos uz puķēm. Par dēstu iegādi konsultējos ar Ceraukstes pagasta lauku atbalsta dienesta speciālisti Dailu Kronbergu. Viņa labāk zina, kādas šķirnes izvēlēties un kur pirkt stādus. Zemās, tumšsārtās rozītes iedēstīju pamīšus ar samtenēm, bet zedeņu žogu nopina mani palīgi – skolēni. Viņu nekad nav bijis tik daudz kā šovasar.» Ziedi ir iestādīti pie visām saimniecības ēkām. Tiem ir arī praktisks pielietojums, jo nav jātērē nauda, lai iegādātos puķes nešanai uz Plūdoņa kapiem. Muzejs aktīvi sadarbojas ar Nodarbinātības valsts aģentūru un izglītības iestādēm, kurās mācās Ceraukstes pagasta bērni. Lai nopelnītu brīvpusdienas, viņiem jānostrādā noteikts stundu skaits. Talciniekus Signe reģistrē žurnālā, ko pēc tam iesniedz pašvaldības sociālajai darbiniecei Inesei Kalniņai, lai pagasta padomes sēdē lemtu par atvieglojumu piešķiršanu. Skolēni ravē un laista puķes, pļauj zālienus, kopj dzejnieka ģimenes kapus, palīdz veikt specifiskus muzeja darbiņus.Piedaloties pārrobežu projektā, pašvaldība šogad saņēma līdzekļus Mēmeles krasta gājēju takas labiekārtošanai. Uzceltas vairākas tualetes, iekārtoti soliņi, ierīkotas ugunskuru un telšu vietas. Pie Zaķīšu pirtiņas uzbūvēts drošs skatu laukums, nograntēts celiņš uz peldvietu, ierīkota laipa. Skolēni sameistarojuši peldošu plostu, uz kura upē var sauļoties. Bērnu rotaļu laukumā muzejmājas teritorijā tagad ir jaunas koka šūpoles, bet vecās pārvietos uz atpūtas vietu kājāmgājēju maršrutā. Skolēni, kas vasarā izvēlējušies strādāt «Lejeniekos», ātri novērtē pagaidu darbavietas priekšrocības un iesaka to arī līdzaudžiem. «Harmoniskā vide bērnus motivē darbībai. Piedaloties tās veidošanā, mainās arī attieksme. Turklāt «Lejeniekos» skolēni var pilnveidot citas prasmes. Esam sākuši sadarbību ar rajona latviešu valodas un literatūras skolotāju metodiskās apvienības vadītāju Viju Cerusu. Vairāki viņas audzēkņi vasaras prakses divas dienas šeit pavada, apgūstot gidu darba iemaņas. Mēs atļaujam jauniešiem pārnakšņot muzejam piederošā namiņā. Speciālā burtnīcā viņi pieraksta savas izjūtas, novērojumus un atskārsmes,» teic Signe. Jaunu pielietojumu, kas pašvaldības muzejam ļauj gūt arī papildu ienākumus, ieguvis «Lejenieku» vecais šķūnis. Domājot par būves efektīvāku izmantošanu, pirms dažiem gadiem ēkai uzlikts koka dēlīšu jumts un betonēta grīda. Šovasar gluži necerēti izdevies ielikt grīdu, šķūni pārvēršot par ekoloģiski pievilcīgu viesību vietu.Signe atklāj noslēpumu: «Ēku nereti izīrējam iestāžu banketiem, dzimšanas dienu svinībām, bet pavisam drīz tajā svinēs kāzas. Muzejā ieradās jauns pāris, kas vēlējās svarīgo dienu pavadīt nesamākslotā lauku vidē. Pašvaldība nopirka materiālus deju grīdas ieklāšanai, bet klienti piedāvāja savus amatniekus. Lai telpa patīkami smaržotu, kāzu rīkotāji to izrotāja ar pļavas zāļu pušķiem, kā arī pašuva lina pārvalkus krēsliem. Klientu iniciatīva mums ļāva paveikt svarīgu darbu, ko citādi būtu atlikuši uz vēlāku laiku.» Galvenokārt «Lejeniekus» apmeklē ģimenes un nelielas kompānijas, kas grib baudīt dabu, bet skolas laikā muzeja pastāvīgi klienti ir bērni.UZZIŅAI Dzejnieka V. Plūdoņa memoriālais muzejs nodibināts 1963. gadā. Ceraukstes pagasta īpašumā teritorija nokļuvusi 1998. gadā. «Lejenieki» ir sertificēts pašvaldības muzejs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzejnieks priecātos par rozēm

Kategorijas