Mazdārziņu īpašnieki raksta par žurkām

2021. gada 14. decembris 00:00

207

SIA «Eco Baltia vide» rīkotajā sabiedriskās apspriešanas procesā iesaistās mazs skaits iedzīvotāju

Jau šodien, 14. decembrī, noslēgsies sabiedriskās apspriešanas neklātienes process par vai pret uzņēmuma SIA «Eco Baltia vide» plānoto darbības paplašināšanu šķiroto atkritumu apstrādes punktā Īslīces ielā 5a Bauskā.

Uzņēmums SIA «Eco Baltia vide» novembrī Bauskas novada domes sēdē deputātiem lūdza iespēju piešķirt atļauju palielināt atkritumu šķirošanas jaudu bez sabiedriskās apspriešanas procesa, norādot, ka ir iespējams arī cits veids, kā iedzīvotājiem vai citām personām paust savus viedokļus. Deputāti tomēr nepiekrita un uzstāja uz sabiedriskās apspriešanas procesu, kas sākās 8. decembrī un noslēdzas šodien. Tas rīkots ātri un attālināti.

Šķirošana ir vajadzīga
Attālinātā tiešsaistes tikšanās notika jau pirmajā apspriešanas dienā, 8. decembrī, un apmeklētāju šoreiz bija maz – Īslīces ielas apkārtnes iedzīvotājus pārstāvēja viena sieviete, kas pierakstījās sarunā ar vārdu Simona.

No uzņēmuma puses sarunu vadīja Zane Rupenheite, uzņēmuma kvalitātes daļas vadītāja, un Zemgales filiāles vadītājs Nauris Bertmanis. Par pašreizējo darbību informēja Z. Rupenheite. Viņa pastāstīja, ka pašlaik darbs notiek trijos angāros – divos šķiro plastmasu un papīru, un trešajā ir elektronisko iekārtu atkritumi, kur apstrādi veic ar rokas instrumentiem. Strādā 15 darbinieki.
«Ir jānodrošina iespējas šķirot atkritumus, jo tikai tādā veidā iedzīvotāji var saņemt mazākus rēķinus,» tā Z. Rupenheite.

Darbību sāka laikus
Uzņēmuma pārstāve pastāstīja, ka, ņemot vērā pieprasījumu pēc dalīto atkritumu apsaimniekošanas, paplašinātu šķirošanu sāka plānot jau pavasarī. Vasarā saņēma tehniskos noteikumus un iesniedza iesniegumu atļaujai šķirošanas jaudas palielināšanai, būtiski nemainot uzglabāšanas apjomus. «Četras jaunas darba vietas, darbs divās maiņās no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā. Tuvākajā laikā atkritumu šķirošanas daudzums nesasniegs plānoto jauno apjomu, bet paredzēts, ka pieaugs trīs reizes. Uzglabāšanas apjomu nav plānots ļoti palielināt. Ietekmes uz vidi izvērtējums ir veikts,» informēja Z. Rupenheite. Viņa pastāstīja, ka jau 8. decembrī bija saņemti divi iesniegumi no tuvo mazdārziņu un garāžu īpašniekiem.

Sarunas laikā Simona vaicāja, vai ir plānots izbūvēt lietus notekūdeņu novadīšanas un savākšanas sistēmu. N. Bertmanis pauda, ka nav plānots, jo darbība notiek iekštelpās. «Šāda vajadzība līdz šim nav finansiāli pamatota un nepieciešama. Neuzskatām, ka vajadzētu ieguldīt īrētā īpašumā,» pauda N. Bertmanis. «Tukšos konteinerus atstāj uz cietā seguma, tos, kurus pilda, novieto angārā. Piepildītos no angāra izvelk ārā un uzkrauj uz automašīnas. Atkritumu uzglabāšana ārpus telpām nav paredzēta,» skaidroja Z. Rupenheite.

Apkarošanas plāns
Izrādījās, ka aktuāla problēma, par ko saņemtas arī vēstules no mazdārziņu īpašniekiem, ir žurkas. «Uzņēmumam ir līgums ar «Pest Baltia», kas nodarbojas ar dezinfekcijas pasākumiem, un viņi ir izveidojuši plānu kaitnieku apkarošanai. Mēs vērsīsimies ar lūgumu šo plānu pārskatīt, ņemot vērā sūdzības. Iespējams, ka siltajā laika periodā būtu nepieciešams veikt kontroli citādāk un biežāk,» atzina Z. Rupenheite.

Filiāles vadītājs atzina, ka tā īsti atkritumu, kas ļautu žurkām vairoties, viņiem nav. «Iepakojumā, kas nāk pie mums, nav bioloģisko un ēdiena piejaukumu. Mēdz gadīties, ka nav kārtīgi sašķirots, bet tie jau ir reti gadījumi. Ja dalīti vāktais iepakojums ir tīrs un labs, žurkām tur nav, ko meklēt. Drīzāk tās iecienījušas telpas tāpēc, ka tur ir siltāk nekā ārtelpās. Ar mums vai bez mums žurkas tur, visdrīzāk, būtu. Ja saņemsim vēl informāciju komunikācijā ar iedzīvotājiem vai paši pamanīsim, ka savairojušās, pārskatīsim plānus, varam pielāgoties. Tomēr grauzēju apkarotāji ir speciālisti šajā jomā un iesaka efektīvākos risinājumus,» tā N. Bertmanis.

Daudz filiāles
Tāpat Simonu interesēja, no cik lielas teritorijas elektroniskos atkritumus ved uz Bausku. «Nebūtu ekonomiski pamatoti, ja vestu no citiem reģioniem. Pašlaik ir Zemgales reģions, un labākais veids ir izveidot šādu centru katrā reģionā,» tā Z. Rupenheite.

«Uzņēmums ir liels, un ir daudz filiāļu. Vest no Rīgas vai Liepājas, kur jau ir filiāles, nav ekonomiski pamatoti. Pie mums ved tikai no Zemgales reģiona. Pieņemam gan no privātpersonām, gan no juridiskām personām. Priecājamies par katru nolietoto elektroniku, kas nonāk pie mums, nevis vidē, un kas ir utilizēta pareizi.»
Iedzīvotāja interesējās par to, kā notiek atkritumu uzskaite. «Reģistrē katru kravu, kas ienāk filiālē. Informāciju par katru kravu iedod uzskaites speciālistam, kas ievada vienotā datubāzē. Tā veic uzskaiti un kontrolē, lai nepārsniedz atļaujā pieņemto,» stāsta N. Bertmanis.

Tikai vienā virzienā
Sarunai pievienojās arī Bauskas apvienības pārvaldnieks Aleksandrs Gurkovskis, kurš vispirms interesējās, kas notiek ar materiāliem, kas nav derīgi otrreizējai pārstrādei.
«Šādi materiāli ir. Piemēram, lauksaimniecības ruļļu tīkli, kas bieži atnāk kopā ar plēvēm, polimēra caurules. Tie vai nu nonāk grupā ar materiāliem, kas paredzēti sadedzināšanai, vai tos noglabā poligonā kā pārstrādei nederīgu materiālu. Ir pudeles ar eļļu vai netīras pudeles, tās arī nokļūst šajās kategorijās. Tāpat ļoti ilgi stāvējis kartons, kas arī nav derīgs. Visi šie materiāli, kas pārstrādei nav derīgi, tiek utilizēti atbilstoši prasībām,» skaidroja
N. Bertmanis.
Īslīces ielas apkaimes iedzīvotāja Simona interesējās, kur uzglabā šos atkritumus. «Tie nonāk preskonteinerā. Līnija atlasa derīgo, visu nederīgo tur nogādā, sapresē un, kad ir pilns, ved sadedzināšanai vai noglabāšanai. No preskonteinera nekas ārā tikt nevar – var nokļūt tikai iekšā. Kad viens ir pilns, to samaina ar tukšo un pilno ved prom. Ilgāk par dienu vai divām nekad nav stāvējis,» atzina filiāles vadītājs.

Privātmājas efektīvākās
Sarunas laikā A. Gurkovskis atzina, ka ik pa brīdim rodas šaubas par to, cik efektīvi iedzīvotāji atkritumus šķiro. «Varu palielīt bijušos Bauskas un Rundāles novadus – ir diezgan augsta šķirošanas kultūra, labāk nekā Vecumniekos, Aucē un Tērvetē. Tur ir krietni bēdīgāks stāvoklis. Ir bijuši gadījumi, kad piebrauc klāt un konstatē, ka ir samesti sadzīves atkritumi vai būvgruži – to netukšo, sazinās ar klientu. Pēc tam to savāc kā sadzīves atkritumus un samaksā kā par sadzīves atkritumiem. Tomēr publicitātes kampaņas par šķirošanu noteikti nāktu tikai par labu. Labi, ka SIA «Vides serviss» skaidro cilvēkiem un nodrošina iespēju šķirot arī privātmājām. Tur var daudz labāku materiālu iegūt, jo ir precīzi definēts, kas drīkst būt iekšā, kas nedrīkst. Apjoms vēl nav liels, bet no reisiem nāk salīdzinoši tīrs materiāls, kur gandrīz nekas nepaliek pāri. Visu sašķiro un nogādā otrreizējai pārstrādei,» stāstīja N. Bertmanis.

Uzņēmuma pārstāvji informē, ka atbildes uz sabiedriskās apspriešanas laikā uzdotajiem jautājumiem par operatora darbību būs publicētas līdz 15. decembra vakaram SIA «Eco Baltia vide» tīmekļa vietnē, kā arī atbildot uz saņemtajiem e-pastiem. Savukārt vēl līdz 30. decembrim varēs iesniegt rakstiskus priekšlikumus Valsts vides dienesta Zemgales reģionālajā pārvaldē.

UZZIŅAI

Plānotās pārmaiņas filiāles darbībā:
Atkritumu šķirošanas jaudas palielināšana, būtiski nemainot uzglabāšanas apjomus:atkritumu padošanas līnijas jeb transportiera uzstādīšana dalīti vākto atkritumu šķirošanai;
papildu atkritumu presējošās iekārtas uzstādīšana.
Atkritumu šķirošanas stacijas darba laika izmaiņas – pie maksimālās jaudas no pulksten astoņiem rītā līdz pulksten 20 vakarā, arī sestdienās un svētdienās, organizējot darbu divās maiņās.
Četras jaunas darba vietas.
Turpināsies šķiroto atkritumu – iepakojums, elektriskās un elektroniskās iekārtas – pieņemšana no iedzīvotājiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mazdārziņu īpašnieki raksta par žurkām

Kategorijas