Pirmais vērienīgais PPP projekts

www.bauskasdzive.lv

2021. gada 14. decembris 00:00

Sāk būvēt Ķekavas apvedceļu; pavasarī jārēķinās ar palēninātu satiksmi Bauskas virzienā

Atbilstoši plānotiem termiņiem decembrī sākušies valsts galvenā autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) posma (7.9–25. km) jeb Ķekavas apvedceļa būvniecība, informē valsts SIA «Latvijas Valsts ceļi» Komunikācijas daļa.
Topošā apvedceļa trasē notiek zemes darbi, materiālu pievešana u. c. sagatavošanas un demontāžas darbi. Patlaban rit jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešami satiksmes ierobežojumi, taču jau nākamā gada sākumā ar tiem būs jārēķinās. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kas nodoti apsaimniekošanā būvniekam.

Kā skaidro «Latvijas Valsts ceļu» Komunikācijas daļa, Ķekavas apvedceļa, t. sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras, tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātā partnere AS «Kekava ABT» un tās piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA «Firma L4». Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadu pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar to visa publiskās un privātās partnerības (PPP) projekta pabeigšana plānota 2043. gadā.

Pavasarī būs jāplāno papildlaiks
Lai gan pašlaik būvdarbu objektā nav ieviesti satiksmes un braukšanas ātruma ierobežojumi, jau nākamgad pavasarī autovadītājiem varētu nākties rēķināties ar neērtībām un papildu laiku ceļā, dodoties ārā no Rīgas vai iebraucot Rīgā pa Bauskas šoseju. Lai mazinātu neērtības, izbūvēs apbraucamos ceļus pie Valdlaučiem un Baložiem, pa kuriem tiks organizēta transporta kustība. Transporta līdzekļu vadītājiem jārēķinās, ka satiksmes organizācija būvdarbu laikā bieži var mainīties.

Būvniecība un uzturēšana
Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais PPP projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē-būvē-finansē-uzturi. Privātais partneris nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadus. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t. sk. brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām (2043. gadā) Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.

Kāpēc Ķekavasapvedceļš Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīsreizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja ir vienīgais valsts galvenais ceļš, kas iebraukšanaiun izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

FAKTI
Ķekavas apvedceļš skaitļos
● Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 km joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā izmantos 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 m³ smilts.
● Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks lietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem.
● Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 m, bet betona barjeru – 4000 m. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietusūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.
● Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u. c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, ko veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma.
● Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz pat 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.
Avots: «Latvijas Valsts ceļi»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pirmais vērienīgais PPP projekts

Kategorijas