Patriotismu ar varu «iedzīt» nevar

2021. gada 10. decembris 00:00

Podkāstā «ViedDoma» – jaunieši un viņu domas par valsts aizsardzību, Jaunsardzi un Zemessardzi 21. gadsimtā

Podkāsta «ViedDoma» trešajā sērijā diskusija ar valsts aizsardzības mācības skolotāju Gunāru Puziņu un Jaunsargu pašpārvaldes vadītāju, Bauskas Valsts ģimnāzijas audzēkni Gintu Zilpuri par Jaunsardzi, Zemessardzi un valsts aizsardzības mācību.

Podkāstu var klausīties platformā «Spotify» un redzēt «ViedDomas» «YouTube» platformā, kā arī videosērijas atrodamas sadaļā «Podkāsts «ViedDoma»» «Bauskas Dzīves» portālā.

Kā nakts pret dienu
Valsts aizsardzības mācības skolotājs un bijušais jaunsargu instruktors Gunārs Puziņš atklāj, ka viņa dzīvē Jaunsardze ienāca 1999. gadā, kad sācis strādāt skolā. Viņš atceras laikus, kad Jaunsardzes kustība vēl atradās Zemessardzes pakļautībā. «Sākumā tas bija Zemessardzes veidojums un lolojums, bet pēc tam izveidojās kā atsevišķa struktūrvienība,» tā Gunārs Puziņš.
Jautājot, kas šo gadu laikā Jaunsardzē ir mainījies, G. Puziņš atbildei izmanto salīdzinājumu «kā nakts pret dienu». Viņš atminas laikus, kad jaunsargiem formas bijušas tik, cik Zemessardze varējusi nodrošināt. «Kad sāka veidoties atsevišķa struktūra, vēl 2003. gadā pa mežiem skraidījām «zviedru humpalās,» bet tagad jaunsargi no galvas līdz kājām ir noģērbti kā karavīri, reizēm pat labāk nekā karavīri,» teic G. Puziņš.

Aizsardzības mācības skolotājs atzīst, ka sākumā jaunieši bijuši vairāk ieinteresēti Jaunsardzes kustībā. Kā iemeslu tam viņš min aspektu, ka tajos laikos nebija interneta un telefona, pie kā jaunieši mūsdienās pavada lielu daļu sava laika. Viņš saka: «Tas ir arī atkarīgs no paša instruktora, kā viņš spēj jaunsargus mobilizēt un ieinteresēt.»

Otram studijas viesim, Jaunsardzes pašpārvaldes vadītājam Gintam Zilpurim, ceļš Jaunsardzē sākās pirms trim gadiem, kad, draugu mudināts, viņš nolēma izmēģināt šo kustību paša spēkiem. Gints Zilpuris piekrīt, ka instruktoram jaunsargu ieinteresētības veicināšanā ir liela nozīme. Viņš atzīst, ka pats brīvo laiku labprāt pavada aktīvi un zina vairākus jauniešus, kuri šī paša iemesla dēļ ir iesaistījušies Jaunsardzes kustībā.

Arī karodziņa nēsāšana pie apģērba ir patriotisms
Uz jautājumu par to, kas ir patriotisms, G. Zilpuris atbild šādi: «Arī karodziņa pielikšana pie krūts ir daļa no patriotisma.» Viņš uzskata, ka Jaunsardze nav karavīru skola, bet tā spēj ieviest jaunsargos patriotismu, jo kustībā ir daudzas tēmas, kuras veido patriotisko apziņu.
Gunārs Puziņš pauž savu nostāju: «Vispirms sāksim ar savu ģimeni, savu sētu, ja būsi gatavs aizstāvēt savu ģimeni, būsi gatavs aizstāvēt arī savu valsti». Skolotājs ir novērojis, ka tie jaunieši, kuri apmeklē Jaunsardzes nodarbības, ir daudz patriotiskāki par tiem, kuri tās neapmeklē. «Ir cilvēki, kurus saista eksaktās vai humanitārās zinātnes un neinteresē šīs lietas vai arī ticība neļauj turēt rokās ieroci,» skaidro G. Puziņš, «mums jāsaprot visi cilvēki, bet patriots var būt arī bez ieroča.»

Noder arī ikdienas dzīvē
G. Zilpuris atklāj, ka lielāko pieredzi ir ieguvis tieši Jaunsardzes rīkotajās nometnēs. «Arī interesantākie piedzīvojumi ir bijuši tieši nometnēs, tādu ir bijis daudz, vienu nevaru izvēlēties,» viņš saka.

G. Puziņam vislabāk atmiņā palikuši pārbaudījumi, kuri bija jāveic, lai tiktu apmaiņas braucienā uz Zviedriju. «Līdz finišam no 13 komandām atnāca tikai sešas, jo naktī bija negaiss,» atceras skolotājs, «viņi šausmīgi izlija, un nebija, ko pārģērbt, bet izturīgākie gāja uz priekšu un neapstājās.»

Abi diskusijas viesi piekrīt, ka Jaunsardze norūda gan fiziski, gan emocionāli. «Programma ir plaša, jo tajā ietilpst gan vēstures un militārās zināšanas un tā ir arī dzīves skola, orientēšanās un medicīna,» atklāj G. Puziņš, «dzīvē tas viss pēc tam noder, nevajag pēc tam obligāti būt karavīram.»

Priekšrocības militārajās struktūrās
Ar 2024. gadu valsts aizsardzības mācība skolās būs obligāts priekšmets. G. Puziņš skaidro, ka šī mācība sastāv no diviem kursiem – 10. un 11. klasē. «Skolās mācām tieši teoriju un mazliet arī praksi,» stāsta G. Puziņš, «pēc 10. klases pabeigšanas ir iespēja braukt uz desmit dienu nometni, kas ir paša skolēna izvēle.» Uz nometni var doties, lai iegūtu sertifikātu par valsts aizsardzības mācības beigšanu. Sertifikāts dod priekšroku visās militārajās struktūrās, līdzīgi kā agrāk beidzot Jaunsardzes ceturto līmeni. Ja skolēns nevēlas saņemt sertifikātu, kurss viņam beidzas ar priekšmeta galaatzīmi atestātā. Tāda pati sistēma arī 11. klasē. «Aizsardzības mācība ir kaut kas līdzīgs Jaunsardzei, tikai ar padziļinātu valsts vēstures apguvi,» tā G. Puziņš. Viņš teic, ka pēc šīm mācībām daudzi skolēni dodas mācīties tālāk uz Nacionālo aizsardzības akadēmiju, Robežsardzi vai policiju.

Gints Zilpuris atklāj, ka Bauskas Valsts ģimnāzijā valsts aizsardzības mācība vēl netiek pasniegta, taču «klīst runas», ka nākamajā gadā tā varētu tikt pievienota skolas programmai. Viņaprāt, valsts aizsardzības mācība skolas programmā ir vērtīga, taču mainīt skolu, lai dotos mācīties uz iestādi, kura piedāvā šo iespēju, viņš neplāno.

Nav alternatīva obligātajam dienestam
G. Zilpuris uzskata, ka valsts aizsardzības mācība varētu būt alternatīva obligātajam dienestam. Tur viņam nepiekrīt G. Puziņš: «Šeit (valsts aizsardzības mācībā) sagatavo cilvēku pamatotāk būt valsts pilsonim, jo tas, kurš iziet mācību, savu valsti nenodos.» Viņš uzskata, ka programma spēj skolēniem iemācīt dažādas lietas, taču tā nav alternatīva obligātajam dienestam.

«Varbūt vajadzētu ieviest kādām profesijām karaklausību kā kādreiz,» pārdomās dalās G. Puziņš, «bet, ja pats negrib, ļoti grūti ar viņiem ir.» Skolotājs uzskata, ka ar varu patriotismu nevienam «iedzīt» nevar, labāk to darīt mierīgā ceļā, piemēram, valsts aizsardzības mācībā. Gints Zilpuris viņam piekrīt: «Ja piespiedīs, tad nemaz negribēs kaut ko darīt, tikai «atsēdēs».» Viņš uzskata, ka jaunākiem cilvēkiem patriotismu iemācīt ir vieglāk.

Darbs nav bijis velts
G. Zilpuris uzskata, ka Zemessardze ir gandrīz tas pats kas Jaunsardze, tikai nopietnākā līmenī, un arī pats plāno iestāties šajā kustībā. G. Puziņš Zemessardzē dienējis 30 gadus, iestājās 1991. gadā, juku laikos, kad Skaistkalnē tika nodibināta Zemessardzes rota. Šo gadu laikā dienestā viņš darījis daudz ko – «turēja robežu», veica policista funkciju, ķēra kontrabandistus un tamlīdzīgi. «Es uzskatu, ka, pateicoties zemessargiem, valstī palīdzēja attīstīties arī pārējiem spēkiem,» viņš atzīst. Paša Gunāra izskolotie jaunsargi profesiju izvēlējušies gan policijas, gan Robežsardzes, gan Zemessardzes un ugunsdzēsības jomā. «Tas nozīmē, ka mans darbs nav bijis velts,» smejas Gunārs, «kaut kas viņiem «aizķēries» ir, esmu ieinteresējis viņus.»

Gintu iedvesmo viņa tēvs un krusttēvs, kuri abi darbojas Zemessardzē un ir dalījušies pieredzes stāstos. «Esmu runājis ar draugiem un skolasbiedriem par Zemessardzi,» stāsta G. Zilpuris, «viņi arī uzskata, ka tas ir labs veids, kā ieinteresēt sevi gan patriotismā, gan militārajā jomā, kā arī aizpildīt brīvo laiku.» Viņš atzīst, ka Zemessardze daudzus nesaista, taču tas nav nekas slikts, jo visiem nav jāinteresē tikai vienai lietai. Gunārs Puziņš spriež: «Zemessardzē nestājas cilvēki bez pārliecības, tie cilvēki ir jau izveidojuši savu domu, un viņi jau ir patrioti.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Patriotismu ar varu «iedzīt» nevar

Kategorijas