Ar mājsēdi no pieciem vakarā

2021. gada 7. decembris 00:00

Vēstules no Holandes. Par spīti 85% vakcinācijas aptverei Nīderlandē atkal ir ierobežojumi

Situācijas ar «Covid-19» datu salīdzinājums Nīderlandē – pērnā gada 30. novembris pret šī gada 30. novembri: intensīvās terapijas pacientu skaits ar pozitīvu kovida testu: 481 pret 595; stacionēto pacientu skaits ar pozitīvu testu: 1240 pret 2250; pozitīvo testu skaits: 4572 pret 22 199; kopējā vakcinācijas aptvere: apaļa nulle pret 84,9%.

Nav smuki! Ne pusgads pagājis, kā rinķa dancis atkal sācies no gala. Vēl rudens sākumā tika devīgi solīts ar 1. novembri visus, pilnīgi visus atlikušos ierobežojumus atcelt. Skaistā nākotne bija gandrīz tepat, ar pirkstu galiem aizsniedzama, bet laikam jau demisionējošas valdības (kopš marta!) solījumi kabatā nekrīt.

Trīs dienās nokasīja
Pirms pāris mēnešiem universitātes ēdnīcā trīs dienas divi vīri kasīja nost no grīdas ar lipekļiem piestiprinātos uzrakstus, kas atgādināja par pusotra metra distances ievērošanu. Nu pusotrs metrs atkal ir atgriezies. Lipekļus gan neviens nesteidzas līmēt ne ēdnīcā, ne veikalos. Atgriezušās arī maskas. Lielākā daļa tās uzticīgi valkā, bet tie, kas tās neliek, neliek pa īstam. Ciema sīklietu tirgotavā pusei personāla maskas uz zoda, frizētavā – visi bez maskām. Te gan neviens nesoda iestādi, kur tāds bezmaskainais ieradies, tikai pašu bez-
maskaino, ja nu tieši tajā mirklī iestādi apmeklē kāds sodītkārs kārtības uzraugs. Nīderlande bija viena no pēdējām, kas pērn maskošanos padarīja par obligātu. Tolaik holandiešu Slimību profilakses un kontroles centrs paziņoja – tas ir politisks lēmums, jo pierādījumi neliecina, ka maskas būtu jēdzīgas.

Lai vai kā, tās nu atkal ir jānēsā publiskās iekštelpās, arī skolās. Atšķirībā no pērnās sezonas ne tikai vidusskolās (Nīderlandē pamatskola ir līdz 12 gadiem, tad seko četru dažādu kategoriju tālākā izglītošanās) un universitātēs, bet arī pamatskolās, sākot ar deviņu gadu vecumu. Kad to paziņoja, nākamajā dienā uz mana dēla skolu aizceļoja vismaz četru vecāku vēstules, kurās pret to kategoriski iebilsts. Direktors privāti šiem vecākiem paziņoja, ka tas ir tikai «silts ieteikums», ne obligāta prasība. Maskas gan te skolās jānēsā tik tad, kad pārvietojas no punkta A uz punktu B. Tikpat silts ieteikums bērniem ir paštesti mājās divreiz nedēļā. Kopš pērnā pavasara man mājās vēl jo-projām stāv kaudze tādu paštestu, no vecākā bērna sakrāti. Tagad varēs beidzot tos lieti izmantot Sinteklāsa svētkos (tāda kā holandiešu versija par Ziemassvētkiem, ko svin 5. decembrī), visus viesus pirms tam garāžā notestējot (nu ja es sekotu mūsu demisionējošā (kopš marta!) veselības ministra ieteikumam).

Nav, kur kāju spert
Pasaules prese raksta, ka Nīderlandē ir kārtējā mājsēde. Nez, vai to var saukt par inteliģentu (2020. gada pavasara mājsēdi mums te dēvēja par inteliģentu), bet par tādu īstu mājsēdi to grūti nodēvēt, jo sākas vakarā pēc pulksten pieciem. Un arī ne tā, ka ne kāju nedrīkst spert ārā. Vienkārši pēc pieciem ir ciet viss, kā dēļ kāds varētu gribēt spert kāju ārpus mājas (līdz astoņiem ļauts strādāt vien pārtikas un drogu veikaliem).

Arī organizēti sportot vakarā nu ir liegts. Šo absurdu te risina, visu mēģinot iespiest rīta stundās. Bērni lauku hokeju (vispopulārākais sporta veids bērniem) tagad spēlē nevis pēc skolas, bet pirms skolas ap pulksten sešiem no rīta. Lielākā daļa gan no šīm nodarbēm tāpat bija pieejamas vien ar QR kodu (sadarbspējīgā sertifikāta ekvivalents). Atšķirība no Latvijas – pie mums sertifikāts iekļāva arī valsts apmaksātus testus.

Zīmīgi, ka šāda sistēma septembra sākumā tika ieviesta, vicinoties ar drošības karodziņu: būs droši, visi varēs beidzot netraucēti strādāt. Pāris mēnešu bija, bet jau novembra sākumā restorānu un kafejnīcu darba laiku ierobežoja līdz pulksten astoņiem. Nu tas ir pulksten piecos vakarā, tieši «pļaujas laikā». Skaļu bļaušanu gan no «Horecas» vairs nedzird. Laikam izbļāvuši visas balsis divu gadu laikā. Institūcijās, kas nodarbojas ar palīdzības sniegšanu uzņēmējiem sakarā ar «kroņa krīzi», sakās, ka nu sasniegta kritiskā robeža.

Mums vienalga
Tomēr šķiet, ka spēkā pieņemas tāda apātiska vienaldzība. Ar smīnu nolūkojos, kā mans priekšnieks sarunājās ar kādu universitātes darbinieci, – viens bez maskas, otrs maskā, mazāk nekā metra attālumā, ar fonā skanošu radio rullīti, kas atgādina, cik svarīgs šajos laikos ir pusotrs metrs. Arvien vairāk ļaužu uzdrošinās arī roku paspiest un apkampties. Bet tikpat lielā mērā pieaug arī (kā lai to nosauc?) dedzīgums, entuziasms, fanātisms. Mana dzīvesbiedra organizētā savvaļas trušu ēšanas pasākumā viens no viņa draugiem uzstāja, lai visi veic paštestus. Lielākā daļa izlikās, ka to izdarījuši.

Tango nodarbībā kāds negribēja dejot ar dāmu, kas nebija vakcinējusies. Atteikums tika pavadīts ar īpaši izteiksmīgu mīmiku. Tad nu mēs nodejojām vienu nodarbību trijatā. Nīderlandiešu filozofs Renē ten Bos pirms kāda laiciņa (šī gada augustā) intervijā laikrakstam «Trouw» izteicās, ka pasaule nesastāv no labi izglītotiem altruistiskiem vakcinofīliem un prātu izkūkojušiem egocentriskiem vakcinofobiem, un piebilda: «Tāds priekšstats padara mani dusmīgu.»

Armēņu izcelsmes Nīderlandē dzīvojošs ātrās palīdzības ārsts Gors Kačikujans pavisam nesenā publiskās televīzijas sarunšovā izteicās, ka šīs sezonas dramatiskā aina ir par spīti 85% vakcinācijas aptverei. Viņaprāt, vakcinācija tika mums pasniegta kā apsolītā zeme, ja vien mēs vakcinētos, dzīve turpinātos kā pirms pāris gadiem… «Nu mums ir 85% vakcinēti, un ir sliktāk, nekā bija, un vainīgie ir 15% nevakcinētie?(..) Es kā ārsts nemeklēju grēkāžus. Tomēr katru reizi, kad mēs par to runājam, mēs meklējam vainīgos. Bet varbūt problēma ir apsolītajā zemē, ka ar to mums nesanāca tā, kā gribējās,» spriež ārsts.

Lai vai kā arī būtu, atgriežoties pie vēstules sākumā manis pieminētās skaitļu virtenes, rodas vēl neatbildams jautājums: kādi šie skaitļi būs 2022. gada 30. novembrī?

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar mājsēdi no pieciem vakarā

Kategorijas