UNESCO ziņojums: Apdraudēta žurnālistikas kā sabiedriskā labuma funkcija

2021. gada 1. decembris 10:04

Žurnālistikas kā sabiedriskā labuma funkcija ir apdraudēta, kas saistīts ar tādiem izaicinājumiem kā uzbrukumu žurnālistiem pieaugums, mediju ekonomiskā dzīvotspēja un vārda brīvības ierobežojumi, norādīts UNESCO publicētajā 2021./2022.gada ziņojumā par Pasaules tendencēm vārda brīvības un mediju attīstības jautājumos.

Kā aģentūru LETA informēja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) pārstāve Kitija Balcare, izdevums šīs problēmas aplūko plašākā "žurnālistika kā sabiedriskais labums" kontekstā, īpašu uzmanību pievēršot dzimumu līdztiesībai žurnālistikā. Tajā uzsvērts, ka pārbaudītas un uzticamas ziņas ir sabiedrības interesēs, tādēļ žurnālistiku var raksturot kā sabiedrisko labumu, skaidro Balcare.

"Lai žurnālistika spētu šādi funkcionēt, tai nepieciešami politiski un ekonomiski dzīvotspējīgi apstākļi, kas ļauj radīt neatkarīgu, kvalitatīvu un uzticamu saturu," skaidrots izdevumā, kurā atspoguļoti pēdējo gadu galvenie žurnālistikas izaicinājumi, tajā skaitā, žurnālistu drošība, kad turpina pieaugt žurnālistu aizturēšanas un citi pret viņiem vērsti uzbrukuma veidi, tostarp vardarbība internetā, it īpaši pret sievietēm žurnālistēm.

Otrā problēma ir informācijas brīvība tiešsaistē, kas saistīta ar arvien pieaugošo tiešsaistes platformu un algoritmu lomu, kuru darbība bieži lietotājiem ir nesaprotama un nepārredzama. Lai gan piekļuve saturam ir lielākam skaitam cilvēku nekā jebkad iepriekš, politiskās polarizācijas un tehnoloģisko pārmaiņu kombinācija ir veicinājusi strauju naida runas un dezinformācijas izplatību, kas bieži vien novedusi pie nesamērīgiem vārda brīvības ierobežojumiem, norāda UNESCO.

"Trešā problēma ir mediju ekonomiskā dzīvotspēja. Pēdējos piecos gados laikrakstu ieņēmumi no reklāmas ir samazinājušies uz pusi. Laikā, kad piecas lielākās digitālās platformas gūst vairāk nekā pusi no visiem reklāmas ieņēmumiem, medijiem, lai izdzīvotu, ir jāatrod jauni ekonomiskie modeļi. Finansiālās neatkarības trūkums apdraud arī redakcionālo neatkarību," norādīts izdevumā.

Kā norāda UNESCO pārstāve, šīs problēmas ir izraisījušas situāciju, ka pēdējos piecos gados aptuveni 85% pasaules iedzīvotāju skar preses brīvības līmeņa kritums savā valstī.

Izdevumā valstu valdības, pilsoniskā sabiedrība un privātie uzņēmumi tiek mudināti nekavējoties rīkoties, pretējā gadījumā uzticama žurnālistika vēl aizvien paliks apdraudēta un informācija nepildīs sabiedriskā labuma funkciju.

Lai nodrošinātu, ka žurnālistika darbojas sabiedrības labā, jāveicina medijpratība, jāievieš jauni sociālo mediju platformu regulējumi, no valsts jāsubsidē uzticami ziņu avoti un jāpalielina atbalsts sabiedriskajiem medijiem, palīdzība mediju attīstībai, vairojot filantropiskus ieguldījumus, vienlaikus neatkāpjoties no redakcionālās neatkarības standartiem un vārda brīvības, rosina UNESCO.

Kā norāda Balcare, izdevums sniedz globālu skatījumu un kalpo par svarīgu resursu UNESCO dalībvalstīm, starptautiskajām organizācijām, pilsoniskās sabiedrības grupām, akadēmiskajām aprindām un cilvēkiem, kuri vēlas izprast mainīgo mediju vidi.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

UNESCO ziņojums: Apdraudēta žurnālistikas kā sabiedriskā labuma funkcija

Kategorijas