Solījumu pildīšana uz nākotnes rēķina

2021. gada 30. novembris 00:00

2022. gada Latvijas valsts budžeta deficīts pārsniegs miljardu eiro
Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi likuma grozījumus likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli». Neapliekamā minimuma apmēru palielinās pakāpeniski – no 2022. gada 1. janvāra līdz 1. jūnijam būs 350 eiro mēnesī, savukārt no 1. jūlija – 500 eiro mēnesī.

Šādu lēmumu Saeima pieņēma 16. novembrī. Lēmumu atbalstīja 76 klātesošie deputāti, pret balsoja viens no deputātiem, lasāms saeima.lv.

Desmitā daļa
Neapliekamā minimuma paaugstināšana ir viena no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšvēlēšanu solījumu kompleksa sastāvdaļām. Partija to solīja gan jau 2019. gadā, bet pilnībā iznācis īstenot tikai tagad – minimālā alga 500 eiro, neapliekamais minimums pensijām 500 eiro un neapliekamais minimums algām 500 eiro. Kopējā fiskālā gada ietekme uz valdības budžetu bija rēķināta apmēram 250 miljonu eiro apmērā, kur lielākā daļa būtu tieši neapliekamā minimuma paaugstināšana – 145 miljoni eiro. Tā liecina mājaslapas konservativie.lv informācija.

Problēma ir tā, ka lielākā daļa no šīs summas ietekmē tieši pašvaldību budžetus, kur atkarībā no valdības ikgadējiem lēmumiem pašvaldību rīcībā nonāk 80 – 85 procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN). Savukārt pašvaldībām apmēram pusi ienākumu nodrošina valsts mērķdotācijas un otru pusi – nodokļu ieņēmumi. No kopējā pašvaldību budžeta 2021. gadā JKP norādītā summa veidotu apmēram desmito daļu nodokļu ieņēmumu, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pašvaldību budžetiem, īpaši pēc apvienošanās, tas būtu ļoti jūtams trieciens.

Valdība kompensē
Kā risinājumu valdība šajā situācijā radusi iespēju kompensēt zaudēto finansējumu. «Šis neapliekamā minimuma palielinājums jau ir iekļauts pašvaldību izlīdzināšanas fondā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un vērtēto ieņēmumu aprēķinā katrai pašvaldībai. Ar to var iepazīties Finanšu ministrijas mājaslapā,» teic Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.

Kopumā šādu valdības aktivitāti varētu vērtēt pozitīvi, jo pēdējā laikā procesi noritēja tieši pretēji – valdība regulāri iegulda papildu līdzekļus vai samazināja nodokļus, uzliekot pašvaldībām pienākumus bez papildu finansējuma vai samazinot nodokļu slogu iedzīvotājiem, no kuriem finansējums nāca pašvaldībām. Tomēr šeit ir viena problēma – jautājums par to, no kurienes iegūst līdzekļus, lai pašvaldībām kompensētu JKP priekšvēlēšanu solījumu izpildīšanu?

Pieaugošais parāds
Paredzētais Latvijas valsts budžeta deficīts 2022. gadam ir tuvu līdzīgs tai deficīta bedrei, kas Latvijai bija 2009. un 2010. gadā. Toreiz deficīts sasniedza 9,6 un 8,7 procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet toreiz arī IKP bija mazāks nekā pašlaik – 2010. gadā tas bija 18,1 miljards eiro, bet 2020. gadā – 29,3 miljardi eiro. Savukārt 2022. gadā budžeta deficīts prognozēts 4,5 procentu apmērā no plānotā 2022. gada IKP.
Skaitļos tas izskatās tā, ka valdības budžeta ienākumi plānoti 10,66 miljardi eiro, savukārt izdevumi – 12,41 miljards eiro. Starpība –
1,75 miljardi eiro, kas parāda, uz kā rēķina notiek neapliekamā minimuma palielināšana. Kopš lielās krīzes kopējā Latvijas valsts parāda attiecība pret IKP samazinājās līdz 2019. gadam, bet tagad atkal strauji pieauga.

Neskaidrā nākotne
Tas nav vienīgais, kas parāda zināmu šī lēmuma divkosību. Reizē šogad Tieslietu ministrija, kuru vada JKP vadītājs Jānis Bordāns, rosināja izpildīt iedzīvotāju jau vairāk nekā desmit gadus seno aicinājumu atcelt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) vienīgajam mājoklim. Pēc aprēķiniem fiskālais iespaids būtu mazāks – 47 miljoni eiro. Tomēr izskatās – tāpēc, ka JKP partijas solījums bija tieši neapliekamā minimuma palielināšana, pieņemts ir šis lēmums, nevis izpildīta 40 518 pilsoņu parakstīta iniciatīva par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim.
Var gadīties, ka stāsts nebūt nav beidzies. IIN ienākumi līdz šim bija salīdzinoši garantētā ienākumu summa pašvaldībām, savukārt budžeta deficītu pašlaik tādu var uzturēt tāpēc, ka Eiropas Komisija piekrīt lielākiem budžeta deficītiem, kamēr valda pandēmijas situācija. Vai valdība kompensēs zaudējumus, kad Eiropas Komisija atkal iestāsies par stingrākiem deficīta noteikumiem, pagaidām nav skaidrs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Solījumu pildīšana uz nākotnes rēķina

Kategorijas