Ar augstu inflāciju būs jāsadzīvo visu ziemu

Inguna Ukenābele, (LETA, speciāli «Latvijas Radio» un LSM), «EURANET PLUS»

2021. gada 30. novembris 00:00

Ar augstu inflāciju būs jāsadzīvo visu ziemu

Jau 10 mēnešus pēc kārtas Eiropā aug patēriņa cenas, un oktobrī jau ir sasniegti pēdējās desmitgades gada inflācijas rekordi – eirozonā vidēji 4,1%, bet Latvijā – 6%.

Gan valsts institūciju, gan komercbanku analītiķu prognozes liecina, ka drīz situācija neuzlabosies, un cenu kāpums pilnīgi noteikti turpināsies līdz pat gada beigām. Tomēr Eiropas Komisija (EK), kura savas rudens makroekonomikas pro-gnozes publiskoja šomēnes, ir optimistiska par nākamo gadu, kad, pēc tās domām, gaidāms cenu kāpuma atslābums. Eiropas Centrālā banka (ECB) un arī Latvijas Banka ar savām jaunajām prognozēm plāno nākt klajā decembrī.

Gaidāma skarba ziema
Lai gan vēl ir pāragri prognozēt, vai ziemā mūs gaida noturīgs sals, jau tagad ir skaidrs, ka visai skarba situācija būs daudzu iedzīvotāju maciņos, jo patēriņa cenas turpinās savu kāpumu.

Turklāt Baltijas valstu iedzīvotājiem inflācijas prognozes ir pat nelabvēlīgākas nekā vairāku citu Eiropas valstu patērētājiem.

EK rudens makroekonomikas prognozes liecina, ka pēdējā desmitgadē lielākais patēriņa cenu kāpums Eiropā tiks sasniegts tieši šī gada pēdējā ceturksnī, kad Eiropas Savienībā (ES) patēriņa cenas varētu būt par 3,9% augstākas nekā 2020. gada atbilstošajā periodā. Savukārt jau no nākamā gada patēriņa cenu kāpums sāks pamazām norimt. 2022. gada pirmajā ceturksnī vidējā gada inflācija ES vēl varētu būt 3,2%, bet līdz gada pēdējam ceturksnim tā jau samazināsies līdz 1,5%.

Ne visai priecīga aina gan tiek zīmēta Baltijas valstīm, kurās patēriņa cenu kāpums būs augstākais eirozonā un viens no lielākajiem ES. Visiespaidīgākais cenu pieaugums tiek prognozēts Igaunijā – šī gada pēdējā ceturksnī par 7,2%. Savukārt Latvijā un Lietuvā ceturtajā ceturksnī gada inflācija tiek lēsta attiecīgi 6,3 un 6,2%. Tikpat strauju cenu pieaugumu kā Baltijas valstis ES varētu piedzīvot vēl arī Ungārija, Rumānija un Polija, kuras gan neietilpst eirozonā.

EK uzskata, ka situācija varētu stabilizēties, iestājoties pavasarim. Latvijā nākamā gada pirmajā ceturksnī vidējais patēriņa cenu kāpums, salīdzinot ar iepriekšējā gada sākumu, tiek prognozēts vēl 6,1% mērā. Savukārt tālāk patēriņa cenas jau varētu sākt mazināties, un nākamā gada pēdējā ceturksnī Latvijā gada inflācija jau tiek prognozēta tikai 1% līmenī.

Septembra sākumā savas pro-gnozes izteica ECB, kuras atbildības lokā ir cenu stabilitāte eirozonā. Tad ECB prognozēja, ka inflācija eirozonā šogad sasniegs 2,2%, bet jau nākamgad inflācija, ECB ieskatā, samazināsies līdz 1,7%, bet 2023. gadā – līdz 1,5%. Vienlaikus ECB inflācijas prognozes ir palielinājusi jau piecas reizes pēc kārtas, un, visdrīzāk, to pašu darīs nākamajā ECB padomes sanāksmē decembrī.

Latvijā paredz pat līdz 10% augstu inflāciju
Latvijas Banka, tāpat kā ECB, pēdējo reizi Latvijas inflācijas prognozes pārskatīja septembrī. Latvijas inflācijas prognoze tika palielināta līdz 2,8% šogad un 4% nākamajā gadā. Arī Latvijas Banka, tāpat kā ECB, uzsver, ka augošā pieprasījuma un piedāvājuma ierobežojumu izraisītais inflācijas kāpums ir pārejošs. Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm inflācijas virsotne tiks sasniegta laikā ap gadumiju. Nākamā Latvijas Bankas makroekonomikas prognožu pārskatīšana plānota decembrī.

Savukārt komercbanku analītiķi pēc tam, kad Centrālā statistikas pārvalde novembra sākumā publiskoja datus par patēriņa cenu pieaugumu Latvijā oktobrī par 6%, prognozē, ka nākamajos mēnešos inflācijas kāpums Latvijā būs vēl lielāks un nākamā gada sākumā var sasniegt pat 7 – 10%.

Visai līdzīga ir arī Finanšu ministrijas prognoze pēc oktobra inflācijas datu publiskošanas. Ministrijā lēš, ka patēriņa cenu pieaugums Latvijā atlikušajos gada mēnešos pietuvosies 7 – 8%, ko noteiks augstāki siltumenerģijas un elektroenerģijas tarifi, kas stājas spēkā novembrī, kā arī lielākas pārtikas cenas.

Tāds cenu pieauguma temps saglabāsies vismaz līdz nākamā gada pavasarim.

Pārspēj prognozes
«Inflācija Latvijā turpina augt ievērojami straujāk, nekā prognozēts, un pašreizējais cenu kāpums ir pārspējis pat vispesimistiskākās prognozes šī gada sākumā,» situāciju raksturoja bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš, piebilstot, ka patēriņa cenas pašlaik audzē ne tikai ārējie faktori ar energoresursu cenām priekšgalā, bet nu jau arī iekšējie, jo Latvijā aug darba algas, ir zems bezdarbs u. c.

«Labā ziņa ir tā, ka elektrības un dabasgāzes cenas Eiropā kopš oktobra sākuma ir sarukušas. To veicināja Krievijas solījumi palielināt dabasgāzes piegādes Eiropai, kā arī Ķīnas centieni samazināt ogļu cenas savā tirgū un palielināt to ieguvi, kas ir mazinājuši spiedienu uz sašķidrinātās gāzes cenām pasaulē. Tomēr enerģijas cenu krīze Eiropā pagaidām nav beigusies. Krievijas dabasgāzes piegādes pašlaik nav pieaugušas, un arī OPEC+ valstis nesteidzas celt naftas ieguvi. Tas liek domāt, ka nākamā gada sākumā inflācija Latvijā varētu pietuvoties 10%, tomēr gada otrajā pusē inflācija, visticamāk, mazināsies un gadā kopumā varētu būt 4 – 6%,» prognozēja M. Āboliņš.

«Inflācijas rādītāji iezīmē jaunus rekordus katru mēnesi, taču «pīķis» vēl nav sasniegts. [..] Bāzes scenārijs joprojām ir tāds, ka visu ziemu pavadīsim paaugstinātu energoresursu cenu zīmē. Augstākie patēriņa cenu pieauguma tempi, visticamāk, tiks reģistrēti nākamā gada sākumā, inflācijai pārsniedzot 7% atzīmi,» ne visai optimistiska ir arī «Swedbank» ekonomiste Laura Orleāne.

Savukārt bankas «Luminor» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, vērtējot cenu kāpuma iemeslus, norādīja, ka pasaulē pašlaik ir ļoti spēcīgs pieprasījums pēc precēm, ko «karsē» gan ekonomikas stimulēšanas pasākumi, gan ierobežotās iespējas pirkt pakalpojumus.
Savukārt ražotāji savas jaudas ir plānojuši «normāliem» apstākļiem, un strauji palielināt preču ražošanu nemaz nav iespējams.

Tāpat nav arī skaidrs, cik ilgi šāds palielināts pieprasījums turpināsies un vai tagad veiktās investīcijas atmaksāsies nākotnē. Vēl situāciju sarežģī arvien lielāks spiediens izmantot alternatīvos enerģijas resursus. «Runājot par cenu kāpuma «dziļajiem» iemesliem, tos var apcerīgi raksturot kā ekonomikas apmaldīšanos starp pagātni un nākotni,» rezumēja P. Strautiņš.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar augstu inflāciju būs jāsadzīvo visu ziemu

Kategorijas