Saeima paplašina medību iespējas

2021. gada 30. novembris 00:00

391

Grozījumi Medību likumā varētu uzlabot situāciju lauksaimniekiem un mežu īpašniekiem

Saeima novembrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Medību likumā. Pēc likuma izsludināšanas par tā izpildi atbildīgā valsts iestāde būs Valsts meža dienests.

Grozījumi likumā paredz precizēt medību iecirkņu reģistrācijai nepieciešamās minimālās platības. Medību iespējas tiek paplašinātas, jo Latvijā ir palielinājusies atsevišķu dzīvnieku populācija, līdz ar to ir pieauguši medījamo dzīvnieku nodarītie postījumi lauksaimniekiem un mežu īpašniekiem.

«Bauskas Dzīve» sazinājās ar Vinetu Vilcāni, Valsts meža dienesta (VMD) sabiedrisko attiecību speciālisti, un Bauskas novada medniekiem, lai runātu konkrētāk par likuma izmaiņām.

Kā skaidro V. Vilcāne, pēdējos gados ir būtiski pieaugusi pārnadžu, pamatā stirnu, staltbriežu un aļņu, populācija, līdz ar to arī dzīvnieku blīvums platības vienībā. Pieaugot atsevišķu dzīvnieku skaitam, palielinājušies to nodarītie postījumi lauksaimniecības platībās un mežā – pamatā tikko atjaunotajās platībās un jaunaudzēs. Pēc izmaiņu pieņem-šanas paredz, ka samazināsies medījamo dzīvnieku postījumi lauksaimniecības kultūrām un mežam. Saruks arīdzan zaudējumi zemniekiem un meža īpašniekiem. Pilnvērtīgāk tikšot apsaimniekotas savvaļas medījamo dzīvnieku populācijas un medību platības. Tas pozitīvi ietekmēšot tautsaimniecību.

V. Vilcāne vērtē, ka aļņu daudzums tieši Bauskas novadā ir nemainīgs, turpretī pieaudzis stirnu un staltbriežu skaits. Savukārt mežacūku skaits šajā teritorijā, atšķirībā no visas Latvijas, nav palielinājies.

Bauskas novadā visbiežāk dzīvniekus notriec ceļu P89, P73 un A7 posmos

Gada tumšais laiks ir tas, kad biežāk un vairāk notiek sadursmes ar meža dzīvniekiem. Bieži šie negadījumi notiek arī Bauskas novadā. V. Vilcāne stāsta, ka VMD notriektie medījamie dzīvnieki nav jāsavāc, bet gan jāreģistrē fakts un jāpieņem lēmums par rīcību ar notriektajiem dzīvniekiem. Praksē dzīvnieku savākšanā piesaista vietējos medniekus vai pašvaldību.

Kopumā valsts teritorijā šogad līdz 12. novembrim ir notriekti 1174 lielie pārnadži (161 alnis, 110 staltbrieži, 850 stirnas un
53 mežacūkas), informē VMD pārstāve. Šogad šie lielie dzīv-nieki visā valstī visvairāk ar transportlīdzekļiem sadūrušies maijā (200 dzīvnieki) un jūnijā (189 dzīvnieki), tad seko oktobris ar 176 notriektiem dzīvniekiem.

Zemgales virsmežniecībā šogad līdz 12. novembrim notriekts 131 pārnadzis, no tiem 12 aļņi, 19 staltbrieži, 97 stirnas un trīs mežacūkas. Visvairāk dzīvnieku notriekts maijā (28 dzīvnieki) un septembrī (22), trešajā vietā ir jūnijs (19).

Zemgales virsmežniecības teritorijā ir ļoti labvēlīgi dzīves ap-stākļi stirnu populācijai, tādēļ tās visvairāk tiek notriektas uz autoceļiem, skaidro V. Vilcāne. Pēc mežziņu sniegtās informācijas, visbiežāk dzīvnieki izskrien uz šosejas P89 (uz Skaistkalnes šosejas) posmā no Piebalgām līdz Vecumnieku robežai, kur sākas apdzīvota vieta. Uz šosejas P73 – līdz Valles pagasta robežai. Vēl tas bieži notiek arīdzan uz vietējā celiņa Beibeži–Laimas, kur ziemā krēslas stundā šī ceļa apkārtnē var saskaitīt ap 30 stirnām. Tāpat uz maģistrāles A7 Rīga–Bauska–Lietuva, pie Ceļameistara, pie Spiģiem, pie Ārces. Uz Dobeles–Bauskas–Aizkraukles ceļa, pie pieturas «Puszābaki», pie pagrieziena uz Rundāles pili, pie Lepšām un pie Likverteniem. Sadursmes ar meža zvēriem notikušas arī ceļa Bauska–Uzvara aptuveni ceturtajā kilometrā.

Jauns iepirkums pašvaldībā
Kāda ir kārtība notriekto dzīvnieku savākšanā Bauskas novadā, laikraksts skaidroja pašvaldībā.

«Bauskas apvienības teritorijā līgums par dzīvnieku izķeršanu ir beidzies, ir veikts jauns iepirkums. Pašlaik notiek pretendentu izvērtēšana. Iepirkuma uzvarētājs, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, būs tiesīgs veikt klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu un arī mirušu dzīvnieku savākšanu visā apvienotā Bauskas novada teritorijā,» atbild Ieva Šomina, Bauskas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

Pašvaldības pārstāve arī paskaidro, ka Vecumnieku apvienības teritorijā pašlaik līdz gada beigām ir spēkā esošs līgums ar nodibinājumu «dzivniekupolicija.lv». Savukārt Rundāles apvienības teritorijā tagad ir spēkā esošs līgums ar z/s «Mežavairogi» līdz 2022. gada 2. februārim. Iecavas apvienības teritorijā arī ir spēkā esošs līgums ar z/s «Mežavairogi» līdz 2022. gada 3. martam. Pašlaik procesā esošā iepirkuma uzvarētājs ar 1. janvāri sāks sniegt pakalpojumu Bauskas un Vecumnieku apvienības teritorijās, un pakāpeniski pievienosies arī Rundāle un Iecava, kad tur beigsies spēkā esošie līgumi.

Pozitīvs virziens

Bauskas novada mednieku kluba «Codes bebri» valdes loceklis Jānis Ķērpis sarunā ar «Bauskas Dzīvi» sacīja, ka pilnu likuma tekstu vēl neesot lasījis, par izmaiņām zināja. Kluba medību teritorijas ir Dāviņu, Codes pagastā, neliela daļā arī Iecavā. Vērtējot dzīvnieku skaita pieaugumu, J. Ķērpis teic, ka «stirnu un briežu skaits ir ļoti palielinājies». Pirms kādiem 15 gadiem brieži redzēti vairāk pa vienam, pašlaik dzīvnieki manīti arī baros pa 15 – 20. Par aļņu daudzumu gan mednieks ir skeptisks – «ne tik strauji» pieaug to skaits. Arī mežacūkas pēc sērgas sākot atkopties, iepriekš manītas viena līdz piecas rukšķes, pašlaik jau ap 40 mežacūku.

Zvēri meklē barību, viņi nodara postījumus arī lauksaimniekiem. Brieži, stirnas izēdot rapšiem vidu, izminot tos, vasarā skādē labības un kartupeļu laukiem. Uz jautājumu, vai mūsu saimnieki lūguši mednieku palīdzību meža zvēru postījumu dēļ, J. Ķērpis atbild apstiprinoši: «Katru sezonu slēdzam līgumus, pašlaik ir ap 30. Izvietojam medību torņus teritorijās, vērojam, regulējam dzīvnieku skaitu, limitu mēģinām sasniegt. Katru gadu uzskaitām zvērus.»

J. Ķērpis pozitīvi vērtē izmaiņas likumā, kas ļaus medīt arī vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, ja notiks ievainota medījamā dzīvnieka izsekošana. «Tas ir svarīgi, lai dzīvnieks nemokās. Ar blakuskolektīviem ir vienkāršāk, tur parasti nav pro-blēmu, turklāt viņi arī savu teritoriju pārzina labāk. Turpretī citreiz priekšā «zaļš» zemnieks, kurš ar medniekiem nekādus līgumus neslēgs, nesadarbosies. Tad labāk lai zvērs mokās?! Turpretī, kad, piemēram, bebri applūdina viņa laukus, tad ir klāt slēgt līgumu...» reālās situācijas vērtē mednieks.

Zvēri nereti nodara postu ne tikai lauksaimniekiem, bet arī mežam, posta – noēd – jaunaudzes, pērn tāda situācija bijusi Galeniekos, kur četri aļņi noēduši jaunaudzi. Viens nomedīts, tā bars vairs nedzīvo vienā vietā. «Katram dzīvniekam ir savs raksturs. Aļņi mīl klusumu un mieru. Savukārt stirnas parasti dzīvo vienā vietā, pārvietojoties kilometra vai divu rādiusā. Ziemā, rudenī vairāk baros, arī pa rapšu, ziemāju laukiem, pavasaros sadalās pāros. Arī brieži dzīvo baros, pašlaik gan govis atsevišķi, buļļi – atsevišķi. Brieži ir trokšņa taisītāji mežā,» raksturo J. Ķērpis.

Cilvēku un meža dzīvnieku mijiedarbība

Pieaugot dzīvnieku populācijai, tumšajā laikā uz meža ceļiem nenoliedzami palielinās sadursmju skaits ar transportlīdzekļiem, par ko «Bauskas Dzīve» bieži rakstījusi. Ko par to saka zvēru pazinējs? «Dzīvnieki no vienas vietas uz citu iet pa savām takām. Un nevis zvēri nāk pilsētā, bet tieši otrādi – cilvēks nāk uz mežu... Tieši zvēri varētu domāt: «Ko pa manu taku «brie-nat»?! Man nav «receptes», kā izvairīties no sadursmes. Pats meža ceļos tumsā slēdzu miglas lukturus, lai rāda tuvāk grāvim, tad arī varbūt tās acis (zvēra – red. piezīme) ieraudzīsi. Pārsvarā ir nakts dzīvnieki, tieši tādēļ visu nakti ir jāuzmanās. Turklāt, ja pārskrien viens, jābūt gatavam, ka sekos «vilciens», piemēram, ar cūkām. Pie Ķekavas ir zvēru taka, Iecavā, pirms Dāviņiem, kur beidzas asfalts, pirms Codes, kur kafejnīca, ir «zvēru pāreja». Kur viņiem likties? Industriālās teritorijas kļūst aizvien lielākas,» analizē J. Ķērpis.

Valts meža dienests par notriektiem dzīvniekiem sastādot aktu, norādot sugu, aptuveno vecumu, dzimumu. Klubs sadarbojas ar dienestu, braucot pakaļ dzīvniekiem, kas sadūrušies ar auto.

Pašlaik mednieku klubā «Codes bebri» ir 45 biedri. «Vidējais vecums kolektīvā bija liels, citi arī diemžēl bija aizgājuši «tajos medību laukos», nācām pie secinājuma, ka vajag atjaunot kolektīvu. Nāk kandidāti, arī pašlaik ir trīs. Svarīgi «atjaunināt» vidējo vecumu, jo vecākiem cilvēkiem ir grūtāk dzinējmedībās, bet ir joprojām spēcīga tieksme pēc vaļasprieka. Respektējam seniorus, lai viņi būtu apritē, dalāmies ar viņiem guvumā. Vecākajiem medniekiem ir pāri 80 gadiem, un viņi ir joprojām aktīvi, neizlaiž nevienas medības. Strīdīgos jautājumos izlemjam, vadoties pēc viņu padoma.

Jaunos skatoties divus gadus, būšot atlase. Vērtēs cilvēkus arī pēc tā, vai palīdz talkās, infrastruktūras sakārtošanā. «Ja interesē tikai medības, bet pārējā laikā nav dabūjams, tad tas nav mums. Nav tikai medības, ir daudz darba – jājauc dambji, jātīra stigas, jāremontē medību torņi. Arī jaunajam medniekam jāuzbūvē pašam viens tornis. Jāgādā malka medību mājai, jāpiebaro dzīvnieki. Ir, ko darīt,» skaidro J. Ķērpis.

Palīdz lauku saimniekiem

Arī Skaistkalnes mednieku biedrības valdes priekšsēdētājs Lauris Drevinskis par dzīvnieku populācijas pieaugumu savās medību teritorijās – Skaistkalnes pagasta valsts un privātajos mežos, lauksaimniecības zemes platībās – teic līdzīgi, ka «vairāk ir stirnveidīgie, briežveidīgie, aļņi stāv uz vietas, nav vairāk». Arī mežacūkas savairojušās. Biedrībai ir noslēgti ap 200 līgumu ar lauksaimniecības zemes un meža īpašniekiem. Saimnieki medniekiem sūdzoties, ka dzīvnieki posta jaunaudzes, aļņi noēd priedītēm galotnes, brieži noplēš mizu eglēm un priedēm, meža zvēri posta sējumus, kartupeļu laukus. «Dzīvnieki kļūst drošāki, spiežas tuvāk civilizācijai. Visi meklē barību. Citreiz pat zemenes noēd, ābelītes,» rezumē mednieks.

L. Drevinskis zina par Medību likuma grozījumiem, vērtē tos atzinīgi. Ar ievainota dzīvnieka ieklīšanu svešā teritorijā parasti neesot bijis problēmu. «Pārsvarā visi saprotoši. Var jau arī privātā teritorijā ienākt bez ieroča, galvenais ir novērtēt dzīvnieka stāvokli. Citreiz ieklīst arī medību suņi,» stāsta valdes priekšsēdētājs.

Savureiz redzot arī notriektus pārnadžus. «Sevišķi aļņiem patīk nākt uz asfalta laizīt sāli, lai arī liekam sāli barotavās,» teic mednieks.
Kā izvairīties no sadursmes? «Pie rapšu laukiem bieži stirnas parādās, signalizēju, un kāja uz bremzes... Parasti jau viena pāri neiet. Jādomā par piemērotu ātrumu,» uzskata L. Drevinskis. Neesot nācies vākt no ceļa notriektus dzīvniekus. Par tiem tiekot noformēti dokumenti.

Skaistkalnes mednieku biedrībā ir ap 20 mednieku. Tiekot gaidīti arī jaunie, īpaši pagasta iedzīvotāji, jo no tālienes jau negribot nākt. Tad divus gadus jāpadarbojas par dzinēju, lai iepazītu mežus, jāiztur konkurss starp medniekiem. Jānāk arī palīgā darbos, «trūkst darbaroku».

Pārmaiņas un papildinājumi Medību likumā
Grozījumi paredz precizēt medību iecirkņu reģistrācijai nepieciešamās minimālās platības. Turpmāk medību tiesību īpašnieks medību iecirkni varēs reģistrēt, ja medību platības tajā nebūs mazākas par 350 hektāriem. Tā pati prasība attieksies arī uz medību tiesību īpašniekiem, kuru medību platības atrodas blakus un kuri noslēguši savstarpēju līgumu par kopīgu medību tiesību izlietojumu. Savukārt, ja medību iecirkni reģistrēs medību tiesību lietotājs, to platībām būs jābūt 1000 hektāru lielām.

Paplašinātas stirnu un mežacūku medību platības. Tām turpmāk jābūt ne mazāk kā 350 hektārus lielām līdz šim noteikto 200 hektāru ietā.

Medību iespējas ir jāpaplašina, jo Latvijā ir palielinājusies atsevišķu dzīvnieku populācija, līdz ar to ir pieauguši medījamo dzīvnieku nodarītie postījumi lauksaimniekiem un mežu īpašniekiem. Likumprojekts veidots, lai mazinātu savvaļas medījamo dzīvnieku postījumus, ceļot medību efektivitāti – samazinot platības, kurās medības ierobežotas, un paplašinot medību rīku klāstu.

Grozījumi paredz, ka turpmāk varēs medīt arī pilsētā vietās, kur konkrētā pašvaldība būs atļāvusi to darīt, gadījumos, ja medījamie dzīvnieki apdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību vai radīs postījumus. Līdz šim bija aizliegts medīt pilsētu teritorijā.

Papildus esošajiem izņēmumiem medīt varēs arī vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, ja notiks ievainota medījamā dzīvnieka izsekošana.

Izmaiņas paredz, ka turpmāk mežacūku, lapsu un jenotsuņu medībās varēs izmantot siltumu uztverošus tēmēkļus diennakts tumšajā laikā.
Pēc likuma pieņemšanas par tā izpildi atbildīgā valsts iestāde paredzēta Valsts meža dienests.

Avots: saeima.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Saeima paplašina medību iespējas

Kategorijas