Patlaban 19 pašvaldībās saslimstība ar Covid-19 ir augstāka nekā vidēji valstī; joprojām tā augstāka arī Bauskas novadā
Otrdien vidējais saslimstības ar Covid-19 līmenis valstī pārsniegts jau 19 pašvaldībās, bet visaugstākais tas joprojām ir Daugavpilī, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Divu nedēļu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā patlaban ir samazinājusies līdz 721 gadījumam, bet Daugavpilī šis līmenis tiek pārsniegts gandrīz uz pusi un ir 1071 gadījums, liecina aģentūras LETA aprēķini. Visai tuvu 1000 gadījumu robežai ir arī Gulbenes novads, kur saslimstība pašlaik ir 988,8 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
Vidējais saslimstības līmenis valstī tiek pārsniegts arī Preiļu novadā, Liepājā, Bauskas, Ventspils, Olaines, Siguldas, Ķekavas, Madonas, Valmieras, Cēsu, Ogres novadā, Jelgavā, Salaspils un Augšdaugavas novadā, Rīgā, Ropažu un Aizkraukles novadā.
Divu nedēļu saslimstības līmenis uz 100 000 iedzīvotāju ir teorētisks rādītājs, kurš ļauj salīdzināt saslimstības līmeni teritorijās ar atšķirīgu iedzīvotāju skaitu, un tas nenorāda konkrētu saslimušo skaitu.
No otrdien atklātajiem kopumā 1279 Covid-19 inficēšanās gadījumiem 31% jeb 396 ir reģistrēti Rīgā. Pēdējās 14 dienās saslimušo skaits galvaspilsētā pašlaik ir samazinājies līdz 4531 cilvēkam.
Daugavpilī otrdien ir atklāti 83 jauni saslimušie, Liepājā - 67, Jelgava - 44, Bauskas novadā - 43, bet virknē citu pašvaldību reģistrēts mazāks jaunu saslimušo skaits. Otrdien nav bijis nevienas pašvaldības, kurā nav atklāts neviens jauns saslimušais.
Lielākais pēdējās divās nedēļās saslimušo kopskaits ir Rīgā - 4531, Daugavpilī - 864, Liepājā - 643, Ogres novadā - 447, Jelgavā - 428, bet Valmieras novadā - 423 iedzīvotāji.
Lai gan vairumā Latvijas pašvaldību pēdējo divu nedēļu laikā reģistrētais inficēto kopskaits vakardienas laikā ir sarucis, 14 pašvaldībās tas ir pieaudzis, tostarp visvairāk Gulbenes novadā - par 30 iedzīvotājiem.
No otrdien atklātajiem inficētajiem 219 ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem, 185 - vecumā no desmit līdz 19 gadiem, 170 - vecumā no 40 līdz 49 gadiem, bet citās vecuma grupās ir mazāk saslimušo.
Pēdējo divu nedēļu laikā saslimušo kopskaits vislielākais ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem - 2363 saslimušie.
Jau ziņots, ka otrdien Latvijā atklāti 1279 Covid-19 gadījumi un reģistrēti kopumā 56 Covid-19 pacientu nāves gadījumi, kas ir trešais līdz šim lielākais 24 stundās reģistrēto nāves gadījumu skaits, liecina SPKC apkopotie dati.
Otrdien reģistrētais ir trešais līdz šim lielākais mirušo skaits - salīdzinoši 17.novembrī tika saņemtas ziņas par 79 mirušiem Covid-19 pacientiem, bet 28.oktobrī - par 64.
Divu nedēļu kumulatīvās saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju pagājušās diennakts laikā sarucis no 742,6 līdz 721 gadījumam.
No otrdien reģistrētajiem Covid-19 slimniekiem 749 jeb 58,56% bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, kamēr 530 bija vakcinējušies.
No reģistrētajiem nāves gadījumiem viens cilvēks bija vecumā no 40 līdz 49 gadiem, trīspadsmit - vecumā no 60 līdz 69 gadiem, divdesmit viens - vecumā no 70 līdz 79 gadiem, septiņpadsmit - vecumā no 80 līdz 89 gadiem un četri - vecumā no 90 līdz 99 gadiem.
No otrdien mirušajiem Covid-19 pacientiem 45 cilvēki jeb 80,36% nebija vakcinēti vai nebija pabeiguši vakcinācijas kursu, bet 11 bija vakcinēti. Līdz šim kopumā reģistrēti 4063 Covid-19 pacientu nāves gadījumi, savukārt 14 dienās mirušo kopskaits patlaban ir 465.
Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka ar Covid-19 saslimušo kopskaits pēdējās divās nedēļās sarucis līdz 13 650 cilvēkiem, bet pārējie tiek uzskatīti par slimību pārslimojušiem.
Latvijā līdz šim Covid-19 laboratoriski apstiprināts 249 037 cilvēkiem.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»