Protestu iemesls – komunikācijas trūkums

2021. gada 23. novembris 00:00

765

Protestu iemesls – komunikācijas trūkums

Bārbeles, Stelpes un Kurmenes pagastam šoruden apstiprināti ģerboņi

Veicot nepieciešamo procedūru, Kultūras ministrija šoruden ir reģistrējusi Bārbeles, Stelpes un Kurmenes pagasta ģerboņus. Ne visus rezultāts apmierina.

Minēto triju pagastu ģerboņus izstrādājis pieredzējušais heraldikas mākslinieks Edgars Sims, sadarbojoties ar Bauskas novada pašvaldības iestādes «Vecumnieku novada dome» vadību, pagastu pārvalžu vadītājiem, kā arī ar bibliotēku un muzeju darbiniekiem. Mākslinieks ir uzsvēris, ka ģerboņa izstrādē jāvadās pēc noteiktiem kritērijiem, tādēļ ne vienmēr izdodas atspoguļot sabiedrības idejas, bet allaž tiek uzklausīti ieteikumi, tā ziņots vietnē vecumnieki.lv.

Heraldiķim liels darba apjoms
Kā skaidro Gija Spula, Bauskas novada pašvaldības iestādes «Vecumnieku novada dome» sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja, pagastu ģerboņu izstrādes procesu 2017. gadā iesāka toreizējā Vecumnieku novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Žanna Zālīte. G. Spula turpina: «Pārņemot darbu, sazinājos ar Žannu, noskaidroju, ka viņa ir strādājusi ar heraldiķi V. Ladusānu, taču šī vīra vairs nav mūsu vidū, un Žanna man ieteica heraldiķi Edgaru Simu. Izvērtējot internetā pieejamo informāciju, apspriežoties ar Vecumnieku novada domes vadību, vienojāmies uzrunāt E. Simu.»

G. Spula «Bauskas Dzīvi» informē, ka Bārbeles, Stelpes, Kurmenes pagasta ģerboņu izveidei noslēgts līgums par kopējo summu 2625 eiro ar visiem nodokļiem. Heraldiķis saskaņojis ģerboni ar Vecumnieku novada domi (pasūtītāju) un iesniedzis darbu izskatīšanai Valsts heraldikas komisijā, pārstāvējis pasūtītāja intereses tajā, vajadzības gadījumā veicis korekcijas, sagatavojis ģerboņu mapes sietspiedei un iesniedzis parakstīšanai Valsts prezidentam, Valsts heraldikas komisijai un Kultūras ministrijai. «Gan novada, gan pagasta vadība ir gandarīta par rezultātu,» rezumē G. Spula.

Stelpiešu dzirnakmeņi
Kurmenes pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Sils laikrakstam «Bauskas Dzīve» stāsta, ka ģerboņa izstrādē pagasta pārvalde nepiedalījās: «Mums jau atsūtīja gatavu ģerboņa paraugu, visiem tas patika un likās pieņemams. Kurmenes pagasta ģerboņa pamatā ir Kurmenes muiža ar baznīcu, 18. gadsimta sākumā tā piederējusi grāfam fon Dortezenam, kam dzimtas ģerbonī bija attēlotas trīs zelta saktas. Ar rezultātu esam apmierināti, tikai vienam pagasta iedzīvotājam tas ne visai patika.»

Stelpes pagasta pārvaldes vadītājs Sandis Neimanis atklāj, ka ģerboņa izstrādē nav piedalījies, bet ar rezultātu ir apmierināts. Viņš pauž: «Stelpes pagasta ģerbonī ir atainota vēsture, nezinātājam būs iemesls par to painteresēties. Arī mūsdienās Stelpē viena no lielākajām uzņēmējdarbības formām ir graudkopība – caur dzirnavām uz maizes ceļu. Paldies māksliniekam Edgaram Simam par darbu!»
Telefona sarunā S. Neimanis atklāja, ka ar mākslinieku nav ticies, ģerboņa izstrādi esot deleģējis vietējām vēstures un kultūras zinātājām – bibliotēkas vadītājai un kultūras darba organizatorei.

Stelpes pagasta bibliotēkas vadītāja Rita Matuševa laikrakstam «Bauskas Dzīve» pastāstīja: «Informācija par to, ka Stelpes pagastam būs savs ģerbonis, pavīdēja pirms kādiem trim gadiem. Pagasta iedzīvotājiem bija iespēja piedalīties aptaujā, kurā bija jābalso par kādu no dotajiem variantiem. Ja nemaldos, bija trīs varianti. Šīs anketas bija pieejamas arī Stelpes bibliotēkā. Pēc tam viss pieklusa, un tikai šogad ģerboņa izstrādes autors iepazinās ar pagasta vēstures materiāliem un par saistošāko simbolu ģerbonim atzina vējdzirnavas. Stelpē tās bijušas astoņas, un pagasta ļaudis ar tām īpaši lepojušies. Vairāk neko par iedzīvotāju piedalīšanos apspriešanās neesmu dzirdējusi. Paveikts labs darbs. Stelpei ir savs ģerbonis. Lai stelpiešiem izdodas simbola būtību saglabāt arī dzīvē!»

Savukārt Sandra Neliusa, Stelpes pagasta kultūras darba organizatore, kodolīgi teic: «Man ir savs viedoklis par Stelpes ģerboni, bet par šo jautājumu no komentāriem atteikšos.»

Savu viedokli publiski paust nevēlējās arī vairāki citi laikraksta «Bauskas Dzīve» uzrunātie stelpieši. Tomēr privātās sarunās noskaidrojās, ka iedzīvotāji nav mierā ne ar ģerboņa apspriešanas organizāciju, ne ar attēloto dzirnakmeņu izskatu. Ļaudis uzskata, ka iepriekš jau savu viedokli ir pauduši, vien darbs no pašvaldības puses pamests novārtā, kā arī, ja pašu dzirnakmeņu attēlošanas idejas izvēle ir pieņemama, tad to attēlošanas veids nav saprotams un dažādi uztverams, rodoties pat asociācijas ar svešzemju dzīvām radībām – skarabejiem...

Raksta vēstuli domei
Vai Stelpes iedzīvotāji meklēs iespējas ģerboni labot, vai atradīsies aktīvisti un tiks veidota komanda, kas uzņemsies vilcējspēka lomu, to rādīs laiks.

Taču Bārbeles pagasta iedzīvotāji neapmierinātību ar ģerboni pauž publiski un skaļi. Iedzīvotāju sagatavotā vēstulē, ko parakstījuši 20 bārbelieši un kas nosūtīta Bauskas novada domes priekšsēdētājam Aivaram Okmanim un Bauskas novada domes izpilddirektoram Ivaram Romānovam detalizēti izklāstīti vēsturiski fakti, kā arī pausta neizpratne.

Daži citāti no bārbeliešu vēstules: «Nejauši uzzinājām, ka Valsts heraldikas komisijā iesniegts mūsu pagasta – Bārbeles – ģerboņa mets. Dzīvojam demokrātiskā valstī, tāpēc uzskatām, ka mums bija tiesības iepazīties ar mūsu pagastam veidotā ģerboņa metu variantiem.

Nav pieņemami, ka neesam uzklausīti»;

«Uzskatām, ka G. Spulas un Bārbeles pagasta pārvaldnieces S. Bračkas pienākums bija veidot komunikāciju ar Bārbeles pagasta iedzīvotājiem. Vienlaikus uzskatām, ka komunikācijas formas ir dažādas, ne tikai «Facebook», ko vecākā gadagājuma cilvēki un ne tikai viņi neizmanto, tādā veidā izrādot necieņu pret zināmu sabiedrības daļu. Minētās amatpersonas nav radījušas iespēju mums tikties ar Vecumnieku novada domes izvēlēto mākslinieku domu apmaiņai, nav piedāvāti apspriešanai ģerboņa metu varianti, nav skaidroti mūsu izvēlētā ģerboņa meta noraidīšanas iemesli»;

«Uzskatām, ka cilvēki, kuri nav saistīti ar mūsu pagastu, tā vēsturi, nedrīkst mums uzspiest savu viedokli arī mākslinieciskā izpausmē bez abpusējas sarunas»;

«Ģerbonis ir pagasta identitātes simbols. Ar to mums un nākamajām paaudzēm būs jādzīvo. Tas būs mūsu vizītkarte Dziesmu un deju svētkos un simbols mūsu pagasta karogā. Redzot piedāvāto ģerboņa variantu, bez paskaidrojuma neiespējami saprast, ko mākslinieks ar to vēlas paust. Šis ģerbonis mūs neuzrunā.. Jaunizveidotais ģerbonis nesatur apspriestos un sabiedrības atbalstu guvušos simbolus.»
Vēstules nobeigumā tiek aicināts, lai Bauskas novada dome lūgtu Kultūras ministriju apturēt jautājuma izskatīšanu par Bārbeles ģerboņa apstiprināšanu. Zaudējumi, kas radušies šī jautājuma nekorektā kārtošanā, būtu sedzami iestādes «Vecumnieku novada dome» vadībai.

Bārbelieši panāk sapulces sasaukšanu
Bārbeles pagasta pārvaldes vadītāja Santa Bračka uz laikraksta «Bauskas Dzīve» jautājumu, vai un kā piedalījusies ģerboņa izstrādē, atbildē ievilka «–» zīmi, vēstot: «Zinot ceļu, kas iets, lai Bārbeles pagasts tiktu pie sava ģerboņa, rezultāts ir labs. Katrs elements ir pārdomāts. Iespējams, dzeltenais jeb zelta fons var mulsināt, tomēr kopskats ir glīts. Heraldikas noteikumi ir mainījušies, un iepriekš izstrādātās versijas vairs nevarēja izmantot par jaunā ģerboņa bāzi. Pamatojoties uz vēsturiskiem faktiem, mākslinieks to veidoja no jauna. Kad ļāva apskatīt pirmās skices, mani pārsteidza iedzīvotāju reakcija. Viedokļi ļoti atšķīrās. Arī tagad jau apstiprinātais ģerbonis raisa diskusijas, tomēr ceru, ka ar laiku iedzīvotāji spēs to pieņemt un lepoties, ka pagastam ir sava identitātes zīme.»

Savukārt Bārbeles pagasta bibliotēkas vadītāja Brigita Krauze uzskata: «Ģerboni izstrādāja slēpti no pagasta iedzīvotājiem. Var necienīt atsevišķus cilvēkus, bet ne visus pagasta iedzīvotājus. Dzīvojam nevis totalitārā, bet demokrātiskā iekārtā. Cilvēki, kas nav saistīti ar mūsu pagastu un tā vēsturi, nedrīkst mums uzspiest savu viedokli arī mākslinieciskā izpausmē bez abpusējas sarunas. Ģerbonis ir pagasta identitātes simbols. Piedāvātais variants diemžēl nesatur 2017. gadā apspriestos un sabiedrības atbalstu guvušos simbolus! Bijušais politiķis V. Birkavs sacīja, ka nespēja komunicēt ar sabiedrību – tā ir pirmā pazīme, ka kaut kas nav kārtībā.»

Bārbeliešu protesti rezultējās ar sapulci pirmdien, 22. novembrī, Bārbeles tautas namā pulksten 15. Zālē bija 29 dalībnieki, lielākoties vēstules autori. Piedalījās pašvaldības iestādes «Vecumnieku novada dome» izpilddirektore Aiga Saldābola, viņas vietnieks Guntars Veismanis, G. Spula. Mākslinieks Edgars Sims tiešsaistē pamatoti un saprotami skaidroja gan ģerboņu izveides principus, gan to, kāpēc Bārbelē ir tieši šāds ģerbonis izvēlēts. Plašākā speciālistu vidē tieši Bārbeles ģerbonis tiek augstu vērtēts. E. Sims pauda nožēlu, kāpēc šāda sapulce ar plašāku iedzīvotāju loku nav notikusi iepriekš, jo saprotams, ka ir vajadzīgas diskusijas, skaidrojumi, atbildes uz jautājumiem. Galvenā problēma un arī šīs sapulces iemesls – komunikācijas trūkums, kā tas arī tika rezumēts. A. Saldābola par kļūmēm komunikācijā arī atvainojās un aicināja iedzīvotājus uz sapratni. Skaidrs ir viens, ka ģerbonis vairs netiks mainīts, tas izsludināts un akceptēts ar likumu.

Trim pagastiem heraldiskās zīmes jau sen
«Bauskas Dzīve» interesējās, kā iepriekš tika spriests par Valles, Skaistkalnes un Vecumnieku pagasta, kā arī nu jau bijušā Vecumnieku novada ģerboņu izveidi.

Valles pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Radziņa sacīja: «Valles ģerboņa metu un skices izstrādāja dizainers Vladimirs Ladusāns. Atceros, ka mākslinieks piedāvāja vairākus skiču variantus. Tās tika nodotas iedzīvotāju vērtēšanai un priekšlikumu izteikšanai. Atceros, ka ģerboņa skices bija izvietotas toreizējā pagasta padomes telpā apskatei, vērtēšanai un priekšlikumu izteikšanai. 2006. gada 31. jūlijā Kultūras ministrija nolēma Valles pagasta ģerboni reģistrēt ģerboņu reģistrā. Savukārt 2006. gada 14. septembrī Heraldikas komisija apstiprināja Valles pagasta ģerboņa aprakstu: «Skaldīts, galvā dalīts ar mākoņu griezumu: zaļš un zelts; apakšā ritenis ar sešiem spieķiem; no viena uz otru.» Īsi sakot, šis apraksts nozīmē – likteņu stāsti laikmeta griežos.»

Skaistkalnes pagasta novadpētniecības centra «Novadnieki» krājumu glabātāja, lauku tūrisma speciāliste Laima Indriķe stāsta: «Skaistkalnieši ar savu ģerboni lepojās jau 2003. gadā. Skaistkalnes pagasta ģerboni apstiprināja toreizējie deputāti, pie skicēm un ģerboņa variantiem strādāja mākslinieki Ilze Lībiete un Juris Ivanovs, skicēs izmantots Šēnbergas muižas ekslibris, sabiedrība ģerboni uzņēma ar izpratni un pozitīvi.»

Rita Kovala, Vecumnieku pagasta novadpētniecības centra krājuma glabātāja, atklāj: «Vecumnieku pagasta ģerboņa izveidē un izstrādē piedalījušies ģerboņa metu veidotāji mākslinieki Lībieši, Vecumnieku pagasta muzeja vadītāja Aloida Baķe, pašvaldības vadība un deputāti, kā arī pagasta iedzīvotāji. Vecumnieku pagasts bija pazīstams ar saviem liliju audzētājiem un selekcionāriem Jāni Vasarieti (par selekcijas darbu saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni), Tālivaldi Gertsonu, Ivaru Zilgalvi un Dāvidu Hercbergu. Valsts heraldikas komisija ģerboni (sudraba laukā divas šķērs-krusta veidā liktas purpura dārza lilijas ar zaļām lapām) apstiprināja 2001. gada 12. decembrī.

Vecumnieku pagasta ģerboni atzinīgi novērtēja Imants Lancmanis, bijušais Rundāles pils muzeja direktors un Valsts heraldikas komisijas loceklis. Liliju ziedi nav attēloti nevienā citā Latvijas pagasta vai pilsētas ģerbonī, Vecumnieku pagasts ir vienīgais unikālais.»

Savukārt nu jau bijušā Vecumnieku novada ģerboni veidojis mākslinieks Juris Ivanovs. Par pamatu ņemts pagasta ģerbonis, mainot krāsas un figūras, bet saglabājot lilijas simboliku. Tika izstrādāti astoņi varianti, no kuriem divus virzīja tālāk uz Valsts heraldikas komisiju apstiprināšanai, ņemot vērā iedzīvotāju un deputātu balsojumu. 2010. gada 19. janvārī Valsts heraldikas komisija apstiprināja ģerboni, kurā attēloti purpura laukā trīs dīseles veidā likti zelta dārza liliju ziedi starp trim sudraba lapām, paskaidroja R. Kovala.

SKAIDROJUMS

Ramona Umblija, Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos, komisijas atbildīgā
sekretāre, «Bauskas Dzīvei» vērtē Bārbeles, Stelpes, Kurmenes pagasta ģerboņu veidošanas un apstiprināšanas gaitu, kā arī skaidro heraldikas specifiku:

– Par trīs minēto ģerboņu veidošanas un apstiprināšanas gaitu: process tika organizēts, konsultējoties ar heraldikas komisiju, vairākos posmos:

a) konceptuāli apspriež, ko varētu ģerbonī iekļaut: atsauci uz vēstures vai kultūras vērtībām, floras vai faunas pārstāvjiem (raksturīgiem konkrētajai teritorijai) vai kādas vispārīgākas vērtības, kas attēlojamas ar heraldisko figūru/zīmju palīdzību;

b) uzrunāts mākslinieks, kas atbilstoši konceptam/ idejai sagatavoja vairākus variantus – ģerboņa zīmējumus;

c) zīmētos variantus apspriež gan deputāti, gan iedzīvotāji;

d) izvēlētos variantus pašvaldība iesniedz Valsts heraldikas komisijā, sēdē, kurā piedalās pašvaldības pārstāvis un mākslinieks, Valsts heraldikas komisija sniedz savu vērtējumu gan no heraldiskā, gan mākslinieciskā viedokļa. Ne visus objektus vai idejas iespējams attēlot heraldiski. Komisija var ieteikt precizējumus no heraldikas vai mākslinieciskā risinājuma viedokļa.

Kad precizējumi veikti, ģerbonis tiek skatīts vēlreiz, piedalās visas trīs ieinteresētās puses, un tad tiek sniegts atzinums. Top sagatavots heraldiskais apraksts, un mākslinieks atbilstoši heraldikas komisijas prasībām sagatavo mapi, kurā ir ģerboņa heraldiskais apraksts un attēls, arī sietspiedē izgatavots ģerboņa attēls, lai heraldiskie metāli – sudrabs un zelts – būtu attiecīgajās krāsās, ko nevar izdarīt digitāli. Dokumentu ar pagasta ģerboņa attēlu un heraldisko aprakstu apstiprina trīs paraksti: Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs, kultūras ministrs un Valsts prezidents. Šī dokumentu mape tiek nogādāta Kultūras ministrijā, uz Valsts heraldikas komisijas atzinuma pamata ģerbonis tiek likts ģerboņu reģistrā un ir pieejams digitāli vietnē http://gerboni.kulturaskarte.lv.

Heraldikā ir jēdziens «runājošais ģerbonis». Tas ir gadījumā, ja attēls sasaucas/attēlo nosaukumu (vai dzimtas uzvārdu). Šāds ir Bārbeles ģerbonis, kur vairogā attēlots bārbeles krūms. Par šo ģerboni heraldikas komisija saņēma iedzīvotāju grupas vēstuli ar lūgumu heraldikas komisijas akceptēto ģerboņa attēlu pārskatīt. Novada un pagasta vadības pārstāvji komisiju informēja par atkārtotu aptauju un galaviedokli – saglabāt iepriekš izskatīto variantu.

Heraldika ir vēstures zinātnes apakšnozare, uz zinātniskiem principiem balstīta nozare, kurā apvienojas heraldikas vēstures tradīcijas un mākslinieciskais attēlojums. Attēlojums heraldikā ir specifisks – tas ir simbols, zīme, nevis ilustrācija. Ģerbonī figūrām (dabiskām vai heraldiskām, nosacītām) ir jābūt attēlotām tā, lai tās būtu saskatāmas/lietojamas gan lielā formātā, piemēram, uz ugunsmūra, gan karoga izmēriem atbilstošā mērogā, gan vizītkartē – ļoti lielā samazinājumā. Heraldikā tiek lietotas četras pamatkrāsas, divi metāli – zelts un sudrabs –, specifiska dekorativitāte. Visi šie nosacījumi jāņem vērā māksliniekam.

Latvijā nav daudz mākslinieku ar lielu ģerboņu veidošanas pieredzi, izglītības sistēma viņus nesagatavo. Specifiskās heraldikas valodas un tradīciju izpēti mākslinieki apgūst, lasot atbilstošu literatūru, iepazīstoties ar līdzšinējo pieredzi, saņemot konsultācijas no heraldikas komisijas ekspertiem. Ģerboņa izveide ir darbietilpīga, nepieciešamas gan specifiskas zināšanas, gan labas zīmētāja prasmes.

+ 2

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Protestu iemesls – komunikācijas trūkums

Kategorijas