Sardzē par visdārgāko

2021. gada 17. novembris 00:00

928

Nauris Jātnieks stāsta par valsts svētku svinēšanu, par darbu Nacionālajos bruņotajos spēkos un kopīgu brāļu būšanu

Nauris Jātnieks ir virsnieks Nacionālajos bruņotajos spēkos. Ierasti laikā pirms pandēmijas novembra valsts svētku dienas tika aizvadītas ar parādes soli pie Brīvības pieminekļa vai 11. novembra krastmalā.

Bauskas novada Codes pagasta zemnieku saimniecībā «Vaidelotes» Jātnieku ģimenē Arnolds un Daira izaudzinājuši piecus dēlus ar skanīgiem latviešu vārdiem – Jānis, Nauris, Mārtiņš, Emīls un Varis. Kāds studē, cits izveidojis savu uzņēmumu, ģimenē ir arī mūziķi, bet Nauris izvēlējies kļūt par virsnieku savas Latvijas valsts Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Svētku svinēšana parādes solī
Kad zēni bija mazi, Jātnieku ģimene svētkus svinējusi pie svētku galda. «Svētkus atzīmējām ģimenes lokā. Mamma bija sagatavojusi pusdienas, tad ieslēdzām televizoru un vērojām svētku militāro parādi. Šodien, esot dienestā, varu teikt – piedalos gandrīz katrā militārajā parādē. 11. novembrī esmu ierindā pie Brīvības pieminekļa, bet 18. novembrī – 11. novembra krastmalā. Kopš esmu dienestā, tikai divas reizes neesmu piedalījies parādē,» atklāj Nauris.

Ārpus dienesta viņš mēģinot šos svētkus svinēt kopā ar ģimeni un draugiem, iededzot svecīti pie Brīvības pieminekļa. Laikā pirms pandēmijas ierasti devās izstaigāt «Staro Rīga» maršrutu. Pašlaik Nauris dzīvo Rīgā, viņš ir nodibinājis ģimeni, kurā nesen pasaulē nāca otra meitiņa. «Vecākajai meitai vēl ir mazliet par agru sākt mācīt valsts svētku nozīmi, jo viņai ir tikai divi gadi. Nāks laiks, būs arī saprašana,» tā Nauris Jātnieks, kurš strādā Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē.

Dienests nav rutīnas darbs
«Dienestā esmu vienpadsmito gadu, kopš 2010. gada. Sāku dienestu, jo jau no bērnības patika ieroči, armijas tehnika, ierindas mācība. Kad mācījos Bauskas 1. vidusskolā, sapratu, ka gribu stāties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Neko nenožēloju, jo armija nav rutīnas darbs. Tie ir izaicinājumi, ar kuriem ik dienas jātiek galā,» atzīst Nauris Jātnieks.

Nesen viņš ieguva kapteiņa dienesta pakāpi. «Pabeidzot kapteiņa karjeras kursu, karavīrs sāk strādāt kā rotas komandieris. Tā ir liela atbildība, ir vairāk karavīru padotībā, jo kapteiņa vadībai ir pakļauti četri vadi. Rotas komandiera amats ir viens no vērtīgākajiem virsnieka karjerā. Tomēr jāatzīst, ka, dienot augstāk pa armijas karjeras kāpnēm, vairāk sākas organizēšanas un plānošanas darbi,» saka Nauris.

Labam virsniekam jātiecas augstāk
Mehanizētā kājnieku brigāde, kur Nauris strādā, ir vienīgā mehanizētā vienība Nacionālajos bruņotajos spēkos ar starptautisku vidi. Tajā integrēta NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa Latvijā, un tā ir spējīga ātri novirzīt savus spēkus jebkurā vietā Latvijā, ja nepieciešams.

«Kad absolvēju Nacionālo aizsardzības akadēmiju, vēlējos nonākt Mehanizētās kājnieku brigādes 1. mehanizētajā kājnieku bataljonā,» atklāj Nauris Jātnieks. Vai tomēr kapteiņa dienesta pakāpe, viņaprāt, viņam būtu augstākā? «Tas nav labs virsnieks, kurš nevēlas pilnveidoties un attīstīt sevi,» atbild kapteinis N. Jātnieks. Akadēmijā viņam vajadzēja mācīties piecus gadus, vienlaikus noritēja studijas Rīgas Tehniskajā universitātē, bet, lai iegūtu kapteiņa dienesta pakāpi, vajadzēja iziet mācības Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) vai Latvijā. «Biju sarakstā uz mācībām Amerikā, bet pandēmija plānus mainīja, un šo kursu pabeidzu Latvijā. Pie mums šis kurss vairāk pielāgots Latvijas armijas apstākļiem, ASV tas ir visaptverošāks. Iepriekš uz kursiem Amerikā esmu bijis, tas bija ļoti interesanti un vērtīgi. Varēja redzēt, kā strādā viņu armija,» atminas Nauris Jātnieks.

Domāt arī globālāk
Kapteinis atzīst, ka gribētos, lai karavīru ir vairāk. «Komandējot rotu, man ir sanācis komandēt arī mehanizēto vadu no Dānijas. Atbildība ir liela. Jāsaprot – ja esi virsnieks, jādomā arī ārpus Latvijas konteksta. Pārsvarā runājam angliski, neatkarīgi no tā, vai kolektīvā ir latvieši vai ārzemnieki,» stāsta N. Jātnieks, kurš ik dienas mēro ceļu uz Ādažu militāro poligonu.

N. Jātnieks atzina, ka Mehanizētajā kājnieku brigādē virsnieka ikdienā lielu lomu ieņem vidēja un ilgtermiņa plānošana. Viņš stāsta: «Svarīgi īsā laikā pieņemt pareizus lēmumus. No rīta cenšos pasportot, tad dienu pakārtoju plānam.»

Brāļi iesaistās «Movember» akcijā
Brāļi Jātnieki kopā nolēmuši piedalīties «Movember» pasaules akcijā. «Movember» ir ikgadējs pasākums, kas tiek rīkots, lai palielinātu izpratni par vīriešu veselības problēmām, piemēram, prostatas vēzi, vīriešu pašnāvībām. Viena no akcijas aktivitātēm, lai pievērstu uzmanību, ir ūsu audzēšana novembrī. «Šogad novembrī visi brāļi izdomājām audzēt ūsas, regulāri uzturam kontaktus, mums ir kopīga «WhatsApp» sarakstes grupa tikai brāļiem. Cenšamies brīvdienās braukt uz laukiem. Kopā esam jau kopš bērnības. Atceros, kā ziemā teju katru brīdi pavadījām uz ledus, spēlējot hokeju. Tētis palīdzēja sametināt vārtus, pielikām lampas un mūziku un regulāri bijām kopā. Brāļu būšana un kopības izjūta atkarīga no audzināšanas ģimenē,» stāsta Nauris Jātnieks.

«Vienā vārdā savu ģimeni raksturotu kā spēku. Ģimeni veido katra personība, tās kopā saliekot, veido ģimeni, dzimtu. Pamatu pamats ir mūsu darba kultūra – vienmēr esam palīdzējuši ģimenei darbos. Ar darbiem, svētkiem un paražām tikām audzināti. Vienmēr ir patīkami atgriezties «Vaidelotēs». Izmantojam katru iespēju, lai visi kopā satiktos, lai gan pandēmija to pēdējo reizi ļāvusi tikai vasarā,» saka N. Jātnieks.

Katram patriotisms sirdī jāmeklē pašam
Nauris Jātnieks atzīst – lai būtu Latvijas patriots, nav obligāti jāstājas Nacionālajos bruņotajos spēkos vai Zemessardzē. «Armija kā vienīgā noteikti neparādīs, ka cilvēks ir Latvijas patriots. Patriotisma jēdziens ir diezgan visaptverošs. Ja sarkanbaltsarkanās lentītes pielikšana patriotu nedēļas laikā ir kā žests aizgājušo varoņu piemiņai un valsts svētku būtībai, kāpēc tas nevar būt patriotiski? Pat tad, ja mēs to demonstrējam tikai divas nedēļas gadā. Patriotisms un iestāšanās par Latviju katram ir jāmeklē pašam. Mīlēt savu zemi un aizstāvēt to var jebkādā veidā. Svarīgākais tomēr ir mīlēt savu darbu un veidot attieksmi,» uzskata Nauris Jātnieks. Viņš novēl svētkos būt kopā ar savu ģimeni un izbaudīt šo laiku.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sardzē par visdārgāko

Kategorijas