Neatkarības kara dalībnieku pieminot

Raitis Ābelnieks, Bauskas muzeja vēstures nodaļas vecākais speciālists

2021. gada 17. novembris 00:00

Latvijas brīvības cīnītāja Leona Krafta dzīvesstāsts savijas ar tuvējās Lietuvas ļaužu likteņgaitām

Novembris ir mēnesis, kad biežāk nekā citkārt atminamies Latvijas valsts tapšanas gaitu un cilvēkus, kuri tolaik bija gatavi atdot savu dzīvību, lai viņu pēctečiem šāda valsts būtu.

Šajā publikācijā galvenais varonis būs Latvijas Neatkarības kara dalībnieks un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Leons Krafts. Tā nu sanācis, ka viņa saknēs un dzīves līkločos savijies latviskais, lietuviskais un vāciskais.

Piedzimst Lietuvā
Par mūsu valsts augstākā militārā apbalvojuma saņēmējiem ir atrodams gana daudz informācijas, par tiem Latvijas Valsts vēstures arhīvs 1995. gadā izdeva apjomīgu biogrāfisko vārdnīcu «Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri», bet ne par visiem publicētās ziņas ir precīzas.
Iepriekš minētajā grāmatā teikts, ka L. Krafts dzimis 1897. gada 7. janvārī Budbergas pagasta Mazpoņemunes muižā. Mūsdienās tas ir Brunavas pagasts, kas Latvijas sastāvā nonāca tikai 1921. gadā. Tamdēļ viņa dzimšanas ierakstu nācās meklēt Lietuvā – Biržu luterāņu baznīcas ierakstos, bet tur fiksēts, ka L. Krafts dzimis Graužiškes muižā 1896. gada 8. decembrī (pēc mūsdienu kalendāra tas būtu 20. janvārī) un kristīts 1897. gada 6. (18.) janvārī. Viņa tēvs Jānis Krafts bija minētās muižas nomnieks, māte Anna, dzimusi Kunce. Par tēvu zināms, ka viņš, līdzīgi kā Raiņa tēvs, nomājis vairākas muižas, bet tas notika Lietuvā.

Kādu laiku J. Krafts kalpojis arī Butautu muižā, tepat pierobežā, kur tolaik bija etniski jaukta teritorija – latvieši un lietuvieši dzīvoja visai līdzīgā skaitā. Turpat netālu no Butautu muižas J. Krafts kopā ar brāli, kam piederējis liels restorāns Sanktpēterburgā, nopirka Mazpoņemunes muižu Budbergas pagastā, Mēmeles krastā. Tas notika īsu brīdi pirms Pirmā pasaules kara. Vēlāk, kad 1921. gadā tika nosprausta jaunā Latvijas-Lietuvas robeža, Mazpoņemunes muiža palika Lietuvas pusē.

Iniciators Atsevišķā Bauskas bataljona izveidei
Leons Krafts ieguva tam laikam labu izglītību Rīgas Aleksandra ģimnāzijā, bet 1915. gadā viņš tika iesaukts Krievijas armijā un ierauts Pirmā pasaules kara virpuļos. Nākamajā gadā pabeidza Pleskavas praporščiku skolu un pēc paša vēlēšanās nokļuva 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā. Piedalījies daudzās kaujās, ticis ievainots un uzdienējis līdz podporučika dienesta pakāpei. Leģendārajās Ziemassvētku kaujās 1916. gada 23. decembrī L. Krafts ar savā padotībā esošo latviešu strēlnieku pusrotu pie Skangaļu mājām veiksmīgi apgāja kādu vācu vienību un piespieda tos padoties, iegūstot arī vērtīgas kara trofejas.

1917. gada oktobrī, kad sabruka Krievijas impērija, viņš atvaļinājās no karadienesta, bet no jauna kļuva par karavīru Latvijas Neatkarības kara laikā. L. Krafts bija viens no tiem latviešu virsniekiem, kuri 1919. gada aprīlī bija iniciatori Atsevišķā Bauskas bataljona izveidei. Šīs vienības sastāvā viņš bija rotas komandieris un tepat Bauskas pievārtē piedalījās kaujās pret Sarkano armiju. Vēlāk Atsevišķais Bauskas bataljons tika iekļauts 3. Jelgavas kājnieku pulkā, un tā rindās L. Krafts piedalījās arī cīņās pret bermontiešiem un krita to gūstā. Viņam izdevās no gūsta atbrīvoties 1919. gada 3. decembrī un atgriezties ierindā, turpinot stiprināt mūsu valsts militāros spēkus. Pēc Latvijas Neatkarības kara beigām L. Krafts vēl kādu laiku dienēja Latvijas robežsardzē, viņš bija 2. robežapsardzības rajona 5. distances priekšnieka vietas izpildītājs. Tur viņš darbojās līdz 1921. gada janvārim, kad uz visiem laikiem atvaļinājās no militārā dienesta virsleitnanta dienesta pakāpē. Par kaujas nopelniem L. Krafts 1926. gadā saņēma Lāčplēša Kara ordeņa 3. šķiras apbalvojumu.

Saimnieko muižā, izveidojot kafijas ražotni
Par tālākajām viņa gaitām biogrāfiskajā vārdnīcā ir pavisam skopas ziņas: «Dzīvojis Skaistkalnē, Biržos (Lietuvā). Zemkopis.» Toties te ir norāde par virzienu, kurā vajag «rakt», – apzināt Lietuvā atrodamo informāciju. Mani meklējumi Lietuvas interneta lapās bija sekmīgi, un šo to noderīgu varēja atrast, ierakstot «Leonas Kraftas», bet visvairāk izdevās uzzināt sadarbībā ar Biržu muzeju.

Atklājās, ka šī stāsta varonis veiksmīgi saimniekoja Mazpoņemunes muižā, tur izveidojot kafijas ražotni. Produkciju gan pareizāk būtu dēvēt par kafijas dzērienu jeb tā saukto erzackafiju, jo to izgatavoja no grauzdētiem miežiem, kviešiem, cigoriņiem un cukurbietēm. Ražotne nodarbināja daudzus strādniekus, kas grieza cigoriņus un cukurbietes, tos apžāvēja speciālā telpā ar caurumota skārda grīdu, zem kuras atradās divas krāsnis, tad visas sastāvdaļas grauzdēja, samala un iesaiņoja. Produkcija gan lielos maisos vesta arī uz Rīgu, gan arī ar speciālu fasēšanas iekārtu saražoti mazie iepakojumi Lietuvas veikaliem. Jāpiebilst, ka turpat netālu atradās Kraftu ģimenei piederošs veikals, kurā tirgoja ne tikai kafiju. Vēl viņiem bijusi ar gāzes ģeneratoru darbināma smagā automašīna produkcijas pārvadāšanai.

Leons apprecēja Elvīru Štālu, viņu laulība tika svētīta ar dēlu Edvīnu, meitām Rūtu, Mariju un Stasi. Visa ģimene bija luterāņi, apmeklēja Biržu baznīcu, kur dievkalpojumi tolaik notika latviešu valodā. Pirms Baltijas valstu okupācijas, kad jau bija paredzams Lietuvas liktenis, L. Krafts kopā ar ģimeni izmantoja savu daļēji vācisko izcelsmi un repatriējās uz Vāciju. Kādu laiku viņi nodzīvoja Vangerinas pilsētā Pomerānijā (tagad tā ir Polijas pilsēta Vegorzino). Pēc toreizējo sabiedroto, PSRS un Vācijas, draudzības izjukšanas un kara sākuma Sarkanā armija no Lietuvas ātri tika padzīta, un Kraftu ģimene varēja atgriezties mājās. Vācu okupācijas laikā kafijas ražošana tika atjaunota, bet tas ilga tikai dažus gadus, līdz atkal atgriezās padomju okupanti. Turpmākajos gados šai ģimenei nācās piedzīvot skarbus dzīves apstākļus un dažādas represijas, līdzīgi kā tas notika ar daudzām patriotiskām Latvijas ģimenēm.

Dzīves noslēgums un vārds piemiņas stēlā
Biogrāfiskajā vārdnīcā par L. Krafta dzīves noslēgumu ir īsa informācija, kas izrādījās nepatiesa: «Ir ziņas, ka īsi pēc Otrā pasaules kara Kraftu noslepkavoja vietējie Lietuvas komunisti (datums nav zināms).» Tagad izdevies noskaidrot, ka viņa mūžs tik ātri neaprāvās. 1945. gadā L. Krafts tika arestēts, ieslodzījumā turēts vairākās Lietuvas nometnēs un cietumos, pēc tam nosūtīts uz kādu Mordovijas nometni. No tās viņu atbrīvoja 1955. gada novembrī, bet arī turpmāk padomju vara neļāva viņam dzīvot un strādāt savu māju tuvumā.

Biržu muzejā savāktajās atmiņās par Kraftu ģimeni minēts, ka viņš vietējā kolhozā, kurā bija iekļauta viņa zeme, piedāvājis attīstīt jaunu nozari un izveidot lapsu fermu.

L. Kraftu par šo ierosinājumu kolhoznieki izsmēja un pateica, ka viņiem te muižniekus nevajagot. Turpmāk kādreizējam Latvijas brīvības cīnītājam nācās mainīt gan dzīves, gan darba vietas, jo viņš skaitījās okupācijas varai nevēlams cilvēks. Viņš nomira 1963. gada 27. jūlijā un tika apglabāts Šilēnu sādžas kapsētā, netālu no Biržiem. Arī pārējie Kraftu ģimenes pārstāvji cieta no dažādām represijām un ierobežojumiem, viņa dēlu, kurš strādāja par šoferi, 1948. gadā nošāva kāds čekists, it kā pārpratuma dēļ.

Mazpoņemunes muižas ēku vairs nav, arī senie ozoli tur ir nozāģēti, bet tur kādreiz dzīvojošo ļaužu dzīvesstāsti iekļaujas gan Latvijas, gan Lietuvas vēstures apcirkņos. Mēmele tur joprojām rāmi plūst, pretējā krastā bijušajai muižai atrodas Latvija, savukārt Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Leona Krafta vārds mūsu pilsētā ir iekalts piemiņas stēlā , kura atrodas blakus Bauskas Brīvības piemineklim.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Neatkarības kara dalībnieku pieminot

Kategorijas