Literārā lappuse

2021. gada 17. novembris 00:00

Latvijas Valsts prezidenta kancelejas izsludinātajā Valsts prezidenta Egila Levita 18. novembra runas konkursā 5.– 12. klašu skolēniem par tematu «Es – Latvijas nākotnes veidotājs» piedalās arī Bauskas Valsts ģimnāzijas skolēni.

Literārās lappuses veidotāji izvēlējās vienu no daudziem jauniešu uzrakstītajiem darbiem.

Stipri un vienoti Latvijai!

Bauskas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece

Mīļie latvieši, kas tuvumā un pasaules plašumos!

Šajā dienā uzrunāju katru, kas sirds dziļumos rūpīgi glabā un sargā Latvijas vārdu. Mēs bieži vien jūtamies kā maza daļa no plašās pasaules, mūsu Latvija uz lielās pasaules kartes izskatās kā viens mazs gabaliņš pasaules lielā skaistuma, tomēr jau gadu simteņiem vienmēr bijis kāds, kurš par Latviju cīnījies, kurš par Latviju iestājies un kurš Latvijas nākotni veidojis, lai tā nekad no pasaules kartes neizzustu.

Ir tik skaisti, ka ik gadu varam pieminēt to lielo cilvēku vārdus, kas savā drosmē un pašaizliedzībā palīdzējuši tapt Latvijas valstij, tomēr daudz vārdu ik gadu paliek nepieminēti, jo Latvijas valsti cauri gadu simteņiem veidojusi ne tikai politiskā vadība, ne tikai izglītotākie profesori un drosmīgākie cīnītāji, to veidojis arī tas karavīrs, kas savas asinis lējis, krītot par savas valsts sapni jau pirmajā kaujā, tie bijuši pat visklusākie Dziesmu svētku skanīgā kopkora dziedātāji, tie, kas, neizturējuši smagos apstākļus, gājuši bojā vilciena vagonā jau pa ceļam uz nolemto likteni Sibīrijā. Ikkatrs, kas glabājis savā sirdī Latviju, ir bijis Latvijas varonis, Latvijas nākotnes veidotājs.

Varbūt ikdienā tev šķiet, ka tiešām esi tikai maza daļiņa no spēcīgās latviešu tautas, kas gadu simtiem cīnījusies nenogurdama, tomēr arī tu šajā brīdī turpini kopt un veidot Latvijas valsts pamatu. Daudzi no mums nepazīst kara briesmas, nezina, cik baiss ir izsūtījuma laiks, tomēr arī šodien latvieši turpina cīnīties. Jau gandrīz divus gadus pasaule un, tostarp arī Latvija, cīnās ar vīrusu «Covid-19», kas tik negaidīti pārņēma pasauli, kas pārcēla klātienes tikšanās uz attālinātām konferencēm, kas pārvērta draugus par kontaktpersonām, bet tagad šo pašu draugu loloto draudzību, iespējams, ir iznīcinājuši atšķirīgie viedokļi par vakcīnām.

Bet, latvieti, lai kur tu būtu, atceries – neviena cīņa lai nav pret tavu tuvāko! Būsim stipri un vienoti Latvijas nākotnes veidotāji!
Šodien Latvijas nākotnes veidotājs esmu es. Tu esi Latvijas nākotnes veidotājs.

Katra mūsu cīņa veido Latvijas nākotni, katra mūsu uzvara ir Latvijas uzvara.

Lai Dievs palīdz un svētī Latviju!

INTA BALTGALVE

Laikabiedriem
doma domu nes
drošāk kā vējš
laiks vēl vienmēr
no viņa ņem sēklai
un mēs laimīgi esam
jo mēs
reizē piedzimām
nenokavējām

Latvijai dzimšanas dienā
kad tumsa velk ap tevi ciešāk loku
un spogulis tik nogurušas acis
pretī dod kā svešas
kad zibens tevi meklē

jūti manu roku
kā ābeļziedu gaismas pieskārienu
kā nākušu no citas pasaules

starp iznīcināto un to kas top
es domāju par tevi sargājot

Mana maziņā
mana maziņā valsts
ar Ruņģiem un Buņģiem
košiem cimdiem un koklēm
dvēselēm kā Pasaules jumts
košs dakstiņš no tā

plēšas buņģi pie galdiem
Ilgas ir svētnīcās

Nezaudēts spēks
Tu būsi stiprs ne no varas balvām,
Ne nauda pacels, skaudība vai tērps.

Es domāju, ka īsta bagātība
Ir siltas asaras, kāds sirdī nezaudēts
Un visus apvienojošs brālīgs spēks.

Uz tā stāv māte Latvija,
Uz tā mēs katrs,
Un iznesam trīs zvaigznes cauri naktij.

Citi mēri
Vai man vienalga nav, kā plēšas tie,
kam naudas diezgan, varas
nepietiek?

Dievs zinās pats, kā zemināt vai celt
un kas pēc desmit gadiem vēl būs zelts.

Tik Latviju lai tādi nepārstāv,
kam pērkams viss un citu mēru nav.

DAGNIJA GASŪNA

***
Ar lietus aizdotām
ūdenskrāsām zīmēju
absurdu gleznu –
it kā neteikti vārdi,
uz ceļa, kur gājām,
mazliet nosalis koks
un apsnidzis
varavīksnes loks
kā debesu ilūzija.

***
Nupat vēl vasara
solījās būt karsta
un bezgala gara,
lai rudens pat
necerot piestāties pie
laika maiņu krasta.
Nu rudens jau,
apskāvis dvēseli,
klusi mierinot,
dziesmu dzied,
vasara, ceļam āvusi
kājas, cauri zeltītām
smilgām brien.

ANITA VELMUNSKA

Rudens
..kā krāsaina burtnīca
Ar baltu mārtiņrozi uz vāka,
Kas sākas ar gājputnu stāstiem
Caur zāles un mākoņu vārtiem,
Caur liepziedu dūmaku,
Zaudētu saules rietu
Un ziemai atdoto dzimteni.
Kā rasainu ābolu miglainā zālē
Es meklēju vārdus,
«ko sēsi, to pļausi».
Bet zuduši burti kā sadrupis krīts,
Kas novembra teikumā ierakstīts –
Tik sarkani un balti vārdi
Neredzamā kāsī slīd
Uz gājputniem atdoto dzimteni,
Kas rudens burtnīcā mīt...

***
Katru nakti tumsa kvēlo,
Kad zvaigznes rudeni svin,
Un gribas kā sveces gaismai
arvien dziļāk debesīs iet.
Ir brīvībai novembra krāsas
Un miķeļziedu rūgtā dvaša,
Ir dzīvība cīņa, kas nerimst,
Jo lauztajās priedēs pukst sirds,
Spīdolas ugunīs Dzimtene liesmo,
Liktenis Kangara akmeņus veļ.
Dievs, sargi Latviju kā māsu,
Lai Piena ceļš cauri karogam iet...

VALIJA REINICĀNE

Baltais noslēpums
Kur Mūsa un Mēmele sastopas,
Tur Lielā upe mīlestībā top.
Krasti notikumus stāsta.
Mākslas darbus rudens sāk.
Mīļai zemītei košus tērpus darināt.
Baltās dzērves krāšņā klusumā
Cēli un stalti augumus nes.
Iebrien ūdenī nomazgāties
un padzerties.
Kā zvērestu uzticībā un mīlestībā
Pirms ceļa skūpstu viena otrai dot.
Tad lēni un skaisti paceļas.
Virs mūsu galvām apli veidot sāk.
Balto atvadu valsi dejot sāk.
Vienu apli, otro, trešo.
Tomēr tālā ceļā jādodas.
Smeldzīga sāpe mūsu sirdīs iezogas.
Svētību un izturību vēlam.
Ķirbaksalā pavasarī atkal satikties.
Viena dzērve uz pils pusi lidot sāk.
Pārsteigti, ko pateikt vēlas tā?
Kādu noslēpumu atklāt?
Raug, skaists brīnums!
Košā rotā ietērpusies,
Pils baltā seja saulē smaida mums.
Un pēkšņi ataust atmiņa pils
sirdī vārdi:
Soli Deo Gloria –
Tikai Dievam gods!
Vai apzināmies šīs vietas svētību?
Pilsēta, kur satiekas.
Mīlestības Mūžīgās plūdumā upes sastopas.
Tilti krastus savieno. Balti putni
salido.
Uzticīgā dzērve pielido, mudina – jāsteidzas.
Manā atmiņā baltie gulbji ielido,
Redzētie šeit pirms aizlido.
Vēl negaidīts pārsteigums!
Pie kājām violetā Pēterpoga māj un smaida.
Izrādās, šeit vieta, kur arī
gadalaiki satiekas.
Vasara un rudens pāri baltai
ziemai
Cerības pavasarī satiekas!
Varbūt šeit arī dzīvo Baltais
noslēpums,
Ko ūdeņi un putni kā svētību
pasauleines:
Soli Deo Gloria –
Tikai Dievam gods!
Kas celts uz klints,
Lai pastāvēt,
Tiek apgaismots!

SANDRA CIRULE

I
Latvijas upes tek pāri siekstām
Tā pat nav vakardiena
Tā ir aizvakardiena
Kas dzeltenām apaļām acīm
No dzelmes uz mums raugās
Pūš karaļa ziņneši taures
Un izziņo cīņas un balvas
Es zinu no galvas
Viņi nāks
Nāks viens pēc otra
Mediji mainās
Bet dzeltenās acis nemirkšķinot
Raugās un raugās
Nekas nelīdz
Pāri siekstām melnām
Joprojām plūst Latvijas upes

***
II
Slaiki izlocījusies
Tik slaida šmauga smuidra
Tik nevainojama
Tik ievainojama un dzīva
Upe plūst
Apaugļojas dzemdina un rada
Skauž
Un druknās pilsētas tās krastos
Tik lempīgas un nosvīdušas
Nekad tām netiks līdzi
Lēnām iznēsā tās čūsku azotē
Ko naktī upē palaiž
Lai sadzeļ to lai sāp
Lai solis sajūk
Pūlis smejas lūk
Un viss ir atkal labi
No rīta katrā gultā
Zaļa čūska guļ slaiki izlocījusies
Tik slaida šmauga smuidra
Un māsas neglītās
Tik klusas kā nekad

AIGA LUDVIGA

Pēc izrādes
Skatuves priekškaram
trešoreiz nolaižoties –
vai kovids ir noslēdzies?
Nē!
Tas drastisku tango ir uzsācis
izšķirdams radus un draugus
un melnbaltā vājprātā smejot
mums atklājis
cilvēces trauslumu

ANDRIS LUDVIGS

Nenotvertais dzejolis
Nepacietīgi es gaidu dzejoli savu
kuru ietērpšu samta un zīda drānās
un augšām celšu došu tam vārdu
valodas skaidrību
uzskatīšu viņu par bezbailīgu
nāca tas daudzus gadus
šodien tas ienāca manās mājās
kā pazudušais dēls
jūtoties stiprs un cēls
lai gan vēl nebija ļoti vēls
novakarē viņš apsēdās pie galda
solīja man dzīvi saldu
no rīta es satiku tukšu galdu…
dzejolis bija aizgājis vairs nepārnāca…
palieku atkal es viens
ar savu ikdienas rūpi.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Literārā lappuse

Kategorijas