Aglonas svētki – garīga prakse un rūdījums

2008. gada 14. augusts 14:09

1820

Aglonas svētki – garīga prakse un rūdījums

Visu šo nedēļu Aglonā tiek sagaidīti svētceļnieki un norisinās svētki, kas kulmināciju sasniegs Jaunavas Marijas Debesbraukšanas dienā 15. augustā. Līdztekus Aglonā notiek Jauniešu dienas.Šodien Aglonā katoļticīgie svin Latvijas aizbildņa Svētā Meinarda svētkus jeb Patrona dienu. No plkst.15 darbosies interešu grupas. Plkst.18.30 - Vesperes. Vakara Sv.Mise, Dievmātes litānija, kā arī Euharistiskā procesija sāksies plkst.19. Tautas Krustaceļš sāksies plkst. 22. Pusnaktī – Sv. Mise.15. augustā no plkst. 1 līdz 7 ilgs adorācija bazilikā. Plkst. 9 notiks Sv. Mise jaunatnei. Uz Rožukroni katoļticīgie pulcēsies plkst. 11. Svētku galvenā Sv. Mise, Dievmātes litānija un Euharistiskā procesija sāksies plkst.12, tā ziņo aģentūra LETA.Svētceļnieki no Jelgavas, Ventspils un Liepājas, kas pirms divām nedēļām tika sirsnīgi sagaidīti un pavadīti Bauskas katoļu baznīcā, jau sasnieguši mērķi – Aglonas baziliku. No tiem svētceļniekiem, kuri jau trešdien bija ieradušies Aglonā, visgarāko ceļu uz Aglonas baziliku mērojuši jelgavnieki – 320 kilometru, tā vēsta aģentūra LETA.Bauskas katoļu prāvests monsinjors Jānis Zviedrāns «Bauskas Dzīvei» iepriekš sacīja, ka draudzes pārstāvji uz svētvietu brauks ar autobusu. «Varbūt kāds ir pievienojies Jelgavas, Liepājas vai Ventspils grupai, bet organizētu iešanu kājām uz Aglonu mēs nerīkojam. Vecākā paaudze, kas gribētu piedalīties svētceļojumā, tik lielu slodzi vairs nevar izturēt, bet jaunie šaubās vai ir pārāk aizņemti,» spriež garīdznieks.Arī Bruknas Kalna svētību kopienas jaunieši šoreiz svētceļojumā nepiedalījās. Viņi ir nodarbināti Saldus jaunās katoļu baznīcas celtniecībā, jo kopienas kapelāns Andrejs Mediņš ir Saldus draudzes prāvests. Dievnamu, kas būs viena no iespaidīgākajām sakrālajām ēkām Kurzemē, Liepājas diecēzes bīskaps Vilhelms Lapelis iesvētīs šī gada 6. septembrī. Kopienas darbiniece Inga Kuzma piemetina, ka šovasar Bruknas muižā notiek ļoti daudz garīgu un laicīgu aktivitāšu, kuru rīkošanā iesaistās visi bruknieši. «Nākamgad droši vien būs jāpārskata plānoto norišu grafiks un augustā viena nedēļa jāizbrīvē svētceļojumam,» uzskata Inga.Aglona nav svētceļojumu vienīgais mērķis. Bauskas katoļu draudze praktizē vienas dienas gājienus uz Skaistkalni un Ozolaines baznīcu ar konkrētu nodomu, uzsver baušķeniece Valija Reinicāne. Pirms diviem gadiem Kalna svētību kopienas grupas sastāvā viņa veica svētceļojumu kājām uz Aglonu. Tā ir nopietna garīga pieredze un atjaunotne, uzskata Valija. Ir daudz cilvēku, kas uz Aglonu ir devušies intereses vadīti, bet atgriezušies kā pārliecināti kristieši. Tas nav spontānu emociju izraisīts lēmums, bet daudz dziļākas iekšējas pārmaiņas.Par gatavošanos un svētceļojuma norisi stāsta Valija Reinicāne: «Grupas, kas pārstāv draudzes, kopienas vai kristiešu apvienības, ir labi organizētas. Tās parasti vada garīdznieks un vairāki animatori – cilvēki, kuri strādā ar mazākām grupiņām un ceļojuma laikā ir atbildīgi par visām garīgām norisēm, praktiskiem jautājumiem un mikroklimatu. Savā pirmajā un pagaidām vienīgajā svētceļojumā uz Aglonu arī man bija uzticēti animatores pienākumi. Jau laikus mēs izstrādājām maršrutu, kas veda pa lauku ceļiem, vairākkārt to izbraucām ar auto, sarunājām nakšņošanas vietas. Iekams nav veikti sagatavošanas darbi, neviens nedodas svētceļojumā, jo organizētība, kārtība un precizitāte ir galvenie priekšnoteikumi.»V. Reinicāne stāsta: «Grupas vairs nenakšņo teltīs tāpēc, ka to celšana un nojaukšana aizņem daudz laika, bet pilnvērtīgu atpūtu šādā pagaidu mājoklī nevar nodrošināt. Ceļinieki parasti izvēlas skolas, tautas namus, draudžu ēkas. Katru dienu notiek Svētā Mise, Rožukroņa skaitīšana, laudas, vesperes (sakrālie dziedājumi). Visiem grupas dalībniekiem ir noteikti pienākumi. Svētceļniekiem parasti seko autobuss, kurā ir pārtikas krājums nedēļai vai ilgākam laikam. Maltītes trīs reizes dienā gatavo viens vai divi brīvprātīgi palīgi, kas jau iepriekš ir sarunāti.»«Svētceļojums, kurā piedalījos, bija teicami organizēts, turklāt mūs lutināja laiks, jo nevienu dienu nelija. Joprojām ar saviļņojumu atceros priestera Andreja Mediņa vadītās Svētās Mises mežos, laukmalēs un pļavās. Šīs izjūtas nav iespējams aizmirst, tāpat kā mirkli, ierodoties Aglonā, kad ceļojuma grūtības jau ir aiz muguras, gājēji ir priecīgi un saposušies. Dievmātes svētku laikā mēs nakšņojām iecavnieces Terēzijas Lasmanes mammas mājās, kas atrodas netālu no Aglonas,» atceras V. Reinicāne.Valija kliedē maldīgo uzskatu, ka obligāti ir jānoiet kājām viss maršruts. Darbā aizņemti cilvēki bieži izbrīvē vienu vai divas dienas, pievienojoties kādai grupai. Svētceļojums ir nopietna garīga prakse, kas gājējus norūda arī fiziski, attīra un palīdz sakārtot domas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Aglonas svētki – garīga prakse un rūdījums

Kategorijas