Viss pozitīvi pieaugs un uzlabosies

2021. gada 12. novembris 00:00

600

Bauskas novada attīstības stratēģijas un attīstības programmas pirmo redakciju sabiedriskajā apspriešanā uztver kā negatavu

Otrdien, 16. novembrī, notiks Bauskas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas 2021. – 2027. gadam apspriešana ar Iecavas apvienības teritorijas iedzīvotājiem. Pasākums notiks tiešsaistē, un šāda sabiedriskā apspriešana jau 9. novembrī aizvadīta Bauskas apvienībā.

Līdz šim novadu attīstības un stratēģijas programmu veidošana neraisīja lielu uzmanību, turpretī tagad pēc novadu apvienošanas šiem dokumentiem iedzīvotāji pievērš uzmanību. Tomēr jau Bauskas novada domes sēdēs, kas lēma par sagatavotā dokumenta pirmās redakcijas virzīšanu uz sabiedrisko apspriedi, deputāti pauda, ka dokuments ir sagatavots vājš, un pirmā apspriešana kopā ar iedzīvotājiem to apstiprināja. Bauskas apvienības tertorijā apspriešanā piedalījās 55 interesenti.

Visu laiku mainīgs
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pašlaik ir grūti diskutēt par dokumenta pirmo redakciju, – jāatzīst, ka dokuments, kas pie-ejams bauska.lv mājaslapā, mainās praktiski pat ne pa dienām, bet pa stundām.

Piemēram, uzraudzības kārtības sadaļā bija iezīmēti mērķi līdz 2034. gadam, tagad līdz 2027. gadam. Pirmajā variantā bija minēti vairāk skaitļu, bet tagad lielākajā daļā pozīciju par to, kā varēs vērtēt dokumentos paredzētās darbības, atzīmēts, ka fiksēs pieaugošus skaitļus un iedzīvotāju vērtējums būs pozitīvs par šo jomu. Iespējams, skaitļi noņemti tāpēc, ka uzrādītie cipari izskatījās apšaubāmi, kā tas vēl aizvien ir vienā no savādajiem kritērijiem, kas uzraudzības kārtībā minēti, – «Tirgus sektora ekonomiski aktīvi uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem», kur paredzēts šoreiz sasniegt skaitli 70. Ir uzskatāmi pamanāms, ka šis skaitlis ir krietni zemāks aktīvajās uzņēmējdarbības zonās, kur ir lieli uzņēmumi, – Iecavas novadā tas bija 60, Vecumnieku – 63, Bauskas – 67 un Rundāles novadā – 76. Ja pieņem, ka novada vadība centīsies šo plānu īstenot, tad izskatās, ka būtu jākavē lielu uzņēmumu ienākšana apvieno-tajā Bauskas novadā un jāveicina mazu uzņēmumu attīstība ar vienu vai diviem darbiniekiem.

Tāpat mainījušies kritēriji par asfaltēto ceļu segumu – uzrādīts, ka pašvaldību ielu garums ar melno segumu pašlaik ir 55,7 procenti, bet līdz 2027. gadam plānots sasniegt 65 procentus.

Diskusijas laikā kā lielāko problēmu var atzīmēt to, ka sarunās bija izjūta, ka pašvaldības administrācijas pārstāvji runā par savām tēmām un atbild nebūt ne par to, ko iedzīvotāji jautā. «Pašreiz vairāk izskatās pēc atskaites par paveikto un pielietoto metodoloģiju. Varbūt neesam īstā mērķauditorija,» sarunas laikā izbrīnīti pauda Bauskas novada iedzīvotāja Signe Daračūne.

Zemgales josta
Sabiedriskajā apspriešanā piedalījās dokumenta izstrādātāju SIA «Baltkonsults», SIA «JB Consulting» un SIA «Preime» pārstāves Jolanta Gūža un Indra Murziņa, kas aptuveni stundas laikā informēja par dokumenta tapšanas gaitu. «Atslēgvārds – cilvēks, kas vēlas dzīvot Bauskas novadā,» stratēģijas galveno ideju pauda J. Gūža. «Salikt kopā četrus novadus, kas ir atsevišķi strādājuši, visas stratēģijas, kas ir ļoti atšķirīgas, izstrādātas pirms 7 – 8 gadiem, – tas bija ļoti, ļoti grūts uzdevums. Bija jāņem vērā arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija un Zemgales ilgtspējīgas attīstības stratēģija,» pauda I. Murziņa.

Bauskas novada vadību pārstāvēja priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks. «Prieks, ka dokuments ir nonācis līdz apspriešanas sanāksmei. Smagi ir gājis. Ceru, ka to pilnveidos. Noteikti gaidīsim ieteikumus, lai varētu izveidot normālu dokumentu, pēc kura vadīsimies nākamos četrus, astoņus un varbūt arī 12 gadus. Uzstādījums – investīciju plāns jāsaskaņo ar budžeta iespējām un vajadzībām. Nevajag satraukties, ja ir kādas nelielas kļūdiņas vai iebildumi, – tas nav galavariants vai galadokuments. Būs nopietnas sarunas, lai dokumentu varētu pilnveidot, lai galaprodukts būtu visiem saprotams, tīkams un zināms, ko tālāk darīsim,» tā A. Mačeks.
Zemgales plānošanas reģiona attīstības nodaļas vadītāja Dace Vilmane uzsvēra, ka Bauskas novadam ir jādomā par skolu tīklu sakārtošanu, kā arī sociālajā jomā ir daudz darba. Industriālās teritorijas jāturpina attīstīt, nevar apstāties esošajā situācijā. «Jau labu laiku reģionā runājam par «Zemgales jostas» attīstību, kas būtu vienojošais ceļš gan mobilitātei, gan tūrisma attīstībai. Satiksmes ministrijai ir plānots šī posma remonts, ir ielikts Satiksmes ministrijas plānā – līdz 2027. gadam plānota asfalta izbūve līdz Jaunjelgavai,» uzsvēra D. Vilmane. Viņa vērsa uzmanību arī uz mikromobilitāti – gan velo, gan gājēju ceļu izbūvi. A. Mačeks komentēja – ir nostādne, ka ikvienu pagasta centru savienos ar novada centru asfaltēta brauktuve.

543 rindiņas
Sarunas dalībnieki gan atzina, ka pietrūkst izpratnes, ko tieši dod attīstības stratēģija un ko tieši var ieteikt. «Paldies par jūsu putnu lidojumu virs skaistā novada. Ir mikromobilitāte un citas skaistās lietas, bet prasās konkrētība. Es kā novada centrā dzīvojošais ar šausmām domāju, kā jūtas Vecumniekos. Var jau būt, ir normāli, ka Vecumnieki un Iecava skatās uz Rīgu un Bauska ir centrs tikai juridiski, nevis reāli, kad visi ceļi ved uz Rīgu. Arī tepat mēģinu saprast, kā tiksim uz dzelzceļa staciju, kas būs piecus kilometrus no pilsētas. Kā nodrošinās, kā es ziemā, kad būs slidens un nebraukšu ar riteni, tikšu uz staciju, lai 40 minūtēs varētu nokļūt Rīgā, jo strādāju Rīgā, bet Bauskas iedzīvotājs,» pauda Ansis Bogustovs.

Gandrīz uz visiem jautājumiem atbildēja Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone. Tas gan zināmā mērā neatbilda tam, ko Bauskas novada deputāti uzsvēra komiteju sēdēs, –situācijā, kad konsultantiem ir samaksāts par stratēģijas un programmas izstrādi, strādā Bauskas novada projektu vadītāji. Tomēr no konsultantiem konkrētu atbilžu par dokumentu nebija.
Savukārt I. Tijone komentēja, ka investīciju plānā paredzēti jauni veloceliņi 17 kilometru garumā. «Tas ir tas, ko teica Dace Vilmane, – desmit kilometru rādiusā ap Bausku. Investīciju plānā šīs rindiņas var atrast – tās ir 543 rindiņas, kur katrā ir kāds konkrēts projekts,» tā I. Tijone.

Indikatoru jautājums
Vairākus jautājumus uzdeva iedzīvotājs Kaspars Bajārs. Viņš pievērsa uzmanību stratēģiskajam mērķim – veidot labvēlīgu un drošu vidi dzīvei un darbam. «Kas ir domāts ar pašvaldības pakalpojumu kvalitāti? Kā šie ilgtermiņa rezultāti saistās ar drošību?» vaicāja K. Bajārs. Viņu uztrauca arī sadaļa par novada ekonomisko izaugsmi un cilvēkkapitāla attīstību. Norādīja, ka investīcijas cilvēkkapitālā ir plašas, – tā ir izglītība, veselības aprūpe, profesionālā sagatavotība un citas aktivitātes, kamēr plānā uzsvars ir uz izglītojamo skaitu izglītības iestādēs.

«Kādus uzraudzības jautājumus ieliksim katrā no šīm sadaļām, šeit ir vērts padomāt. Rīcības virzieni ir iezīmēti un droši vien tādi paliks. Darbs ar indikatoriem, pasākumiem, uzdevumiem, rīcības virzieniem vēl notiks. Jāizvēlas labāki indikatori, kas var vērtēt pašvaldības attīstību. Latvijas Pašvaldību savienība piedāvā konkrētus kritērijus, piemēram, decentralizētā kanalizācija – cik ir pieslēgušies šiem pakalpojumiem, iedzīvotāju veselības pašvērtēšana, kādā veidā uztveram korupciju, kāds ir tiesiskums un vēl viens būtisks rādītājs – cik mums dzīvojamās mājas siltinātas. Labi zinām, kā Bauskas novada pašvaldība centāmies ar dažādiem instrumentiem iesaistīt iedzīvotājus, cik tas ir tomēr sarežģīti – visiem nonākt pie kopsaucēja un panākt to, ka māja ir siltināta un mēs varam ietaupīt enerģiju,» komentēja Ilze Tijone.

Pieprasa vienotību
Iedzīvotāji arī vērtēja, ka pārāk maza uzmanība dokumentā veltīta vienotības tēmai un iespējai cilvēkiem iesaistīties novada aktivitātēs. «Man gribētos šodien dzirdēt vairāk konkrēti, ko mēs kā iedzīvotāji varētu sniegt, – kādus priekšlikumus, kā piedalīties. Gaidīju vairāk skaidrojumus par stratēģisko plānošanu, par Bauskas novada attīstību kopā, ne tikai pilsētu. Mēs esam viens veselums un nevaram te runāt atsevišķi – esam kā viena rociņa un viens cimdiņš,» pauda S. Daračūne.

«Vēl viena lieta, ko ļoti gribētu dzirdēt kā iecavniece, kas asociē sevi ar Iecavu un droši vien to darīšu vienmēr. Ja mēs esam šie četri novadi, ir jāveido kopīga identitāte. Mēs jau nepazudīsim, veidojot šo attīstības dokumentu. Te runājam, ka Bauskā būs tas, Iecavā būs tas. Es gribu dzirdēt kopīgo, jo tikai tad kaut kas izdosies, ja būsim atkal kā viens Bauskas novads visi kopā. Šodien mazliet likās uzjautrinoši, ka Iecavas novadam paredzēts būt vizuāli izteiksmīgai vietai. Paskatīšos, kā tas izpaudīsies. Gribētu dzirdēt to kopīgo, kas būs ar Vecumniekiem, kas būs ar Rundāli, jo mani tas interesē. Gribu, lai mums visiem no apvienošanās kļūst labāk, nevis kādam labāk vai sliktāk,» pauda iecavniece Agnese Hauka.

Par to, ka nepietiekami vērtēts darbs ar jaunatni, uzsvēra baušķenieks Kaspars Kalējs. Viņš norādīja, ka jau esošās izvērtēšanas stadijā nepietiek informācijas. «Būtu labi, ja būtu stratēģiskais izvērtējums, kā darbs ar jaunatni tiek veikts,» tā K. Kalējs.

Zaļā vide
Bija arī norāde uz tīras un zaļas vides veidošanu, video par draudzīgu saimniekošanu kopā ar aktīvu zemkopību un lopkopību. «Vai ir ņemta vērā novada lauksaimniecības struktūra un līdz šim izmantotās saimniekošanas metodes? Cik ļoti šis mērķis ietekmēs lauksaimniecisko uzņēmējdarbību?» vaicāja A. Hauka.

«Tas ir izaicinājums jebkuram. Gan konvenciālajiem lauksaimniekiem, gan lielajam tirgum, gan mazajiem. Novadā ir pretmeti – lielā lauksaimniecība un rūpniecība, un uz Vecumnieku pusi ir daudz lielāka iespēja bioloģiskajiem zemniekiem. Kas notiks un kāda būs nākotne, tur jāskatās lauksaimniekiem,» tā I. Tijone.

«Jūs tagad sakāt, ka par to ir jāskatās lauksaimniekiem, bet ierakstīts ir stratēģijas dokumentā, ka iesim uz zaļo vidi. Ir jābūt piedāvājumam, kā to darīsim,» nepiekrita A. Hauka.

Ar ko sākam?
Sāpīgais diskusiju jautājums bija Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālā struktūrvienība, kurai attīstības stratēģijā ir veltīts stipri mazāk uzmanības, nekā to pēc iepriekšējām sarunām gaidīja iedzīvotāji.

«Izglītības sadaļa stratēģijā neko tādu neparāda, ka mēs varēsim veidot kaut ko jaunu arī saistībā ar «Rail Baltica» un citām lietām. Saulaine pieminēta vienā teikumā! Ja mums nav profesionālās izglītības iestādes novadā, tātad jaunieši aizbrauks!» komentēja Mārtiņs Cimermanis no Brunavas pagasta.

«Tieši tā! Tāpēc, ka Liepājā ir reģionālā lidosta, kur piloti var trenēties, Liepājas tehnikums atvēra «airBaltic» pilotu programmu!» piekrita A. Bogustovs.

M. Cimermanis minēja vairākus piemērus Latvijā, kad novada pašvaldība pārņēmusi izglītības iestādes un rezultāts ir bijis pozitīvs. «Ja mēs Bauskā runājam par lauksaimniecību, par kādu lauksaimniecību mēs runājam, ja nevarēsim traktoristus sagatavot? Mums vajag pārtikas tehnologus. Tie taču nevar rasties no nekurienes!» uzsvēra M. Cimermanis.

«Tad kam ir jānotiek, lai sāktu atdalīšanos no Kandavas?! Es pati esmu beigusi Saulaini, tas ir superīgs tehnikums. Paldies, ka vispār ir, ka noturējām, ka nepazaudējām. Bet šķiram laulību, sākam dzīvot atsevišķi! Jautājums – ar ko sākam? Šeit jāiesaistās vairāk pašvaldībai, jaunajam novadam,» uzsvēra S. Daračūne. Konkrētas atbildes uz šiem jautājumiem tikšanās laikā tā arī nebija.

Parasts darbu saraksts
Tomēr vislielāko kritiku dokuments saņēma par vīzijas trūkumu.

«Vai var ierakstīt daudz ambiciozākus mērķus, jo šeit nav īsti, ko apspriest? Šeit ir darbu uzskaitījums, kas jums tāpat jādara, un paldies, ka jūs to darāt, bet tas nav stratēģiskās attīstības plāns. Tas nav godīgi pret mums – mēs gribam redzēt vīziju, kaut vai saskaņā ar zaļās attīstības kursu,» tā A. Bogustovs.

«Vīzijai jāspēj motivēt cilvēkus pārmaiņām un pamazām transformēt ikdienu. Vīzija nav galaprodukts, ko nolikt visiem galdā un pateikt «tagad darīsim tā». Vīzijai kā dzirkstelei ir jāpārlec no cilvēka uz cilvēku, rosinot domāt, sadarboties, rīkoties, pamazām mainot saskarsmes kultūru un sabiedrības noskaņojumu. Vīzija darbojas kā kompass, kas nosaka virzienu, kur doties, kā orientēšanās punkts, kas neļauj sadrumstaloties,» pauda M. Cimermanis.

«Nezinu, vai labi un pareizi ir jautājumu par ambīcijām virzīt mums, konsultantiem, jo dokuments tiek veidots mums pašiem. Ja ambīciju tur trūkst, labi, ka šajā sanāksmē jautājumu akcentē. Mēs šodien ļoti uzmanīgi klausāmies. Nepieņemu pārmetumu, ka neesam ierakstījuši, jo nerakstīsim to, ko pašvaldība nesaka, ko cilvēki nesaka. Ja tagad publiskajā apspriešanā ambīciju redzējums ir par zemu, jautājums ir pašvaldībai,» atbildēja J. Gūža.

Katram savs viedoklis
Kopumā radās izjūta, ka iedzīvotāji un dokumenta veidotāji ir divās dažādās nometnēs. Piemēram, Bauskas bērnu un jauniešu centra direktore Benita Svareniece atklāti pateica – tas, kas rak-stīts dokumentā par Bauskas novada Bērnu un jauniešu centru, esot skumji. Viņa rosināja, ka vajadzētu nopietnu sanāksmi par izglītības jautājumiem. Uz to atkal īsti pašvaldības pārstāvji nebija gatavi, turklāt jāatzīst, ka dokumentā neparādījās ļoti daudz ideju no iepriekšējām apspriedēm.

«Ir naivi iedomāties, ka iedzīvotāji pirms sanāksmes lasīs četrus dokumentus vairāk nekā 260 lappušu apjomā, plus ņems vērā visu aptaujāto viedokli. Ļoti sagaidīju šovakar dzirdēt «īso izklāstu» par attīstības stratēģiju – pašu būtiskāko. Par to, cik mums kopā būs labi! Vai būtu iespējams uz turpmākajām sanāksmēm sagatavot «īso izklāstu» un jautājumus, par kuriem Bauskas novada administrācijai un deputātiem ir visbūtiskāk dzirdēt sabiedrības viedokli?» vaicāja A. Hauka. Atbildes gan nebija.

Konsultantu pārstāve J. Gūža beigās atzina, ka šajā vakarā īsti neesot bijis priekšlikumu, norādot, ka iedzīvotājiem pašiem trūkst redzējuma.

Priekšlikumus Bauskas novada attīstības stratēģijas un attīstības programmas projektam var iesniegt līdz 5. decembrim. «Bauskas Dzīve» nākamajos rakstos informēs, cik liels finansējums investīciju plānā ir paredzēts dažādām novada teritorijām un grupām. Cerams, ka arī konkrētajās darbību pozīcijās parādīsies vairāk informācijas, kas ļaus labāk izprast novada attīstības programmā plānotās darbības.

KOMENTĀRI

Trūkst konkrētības
Lielākā problēma dokumenta pirmās redakcijas apstiprināšanā ir ļoti svarīgas sadaļas trūkums, ko sauc «Rīcības plāns». Šeit varam redzēt galvenos attīstības virzienus, kurus attīstības stratēģijā un attīstības programmas pirmajā redakcijā Bauskas novada iedzīvotājiem piedāvā dokumenta konsultanti, taču iedzīvotājus interesēja nevis skaļi saukļi, bet gan konkrētas darbības, kuru dokumentā pietrūkst.
Diskusijā ar iedzīvotājiem Bauskas novada domes pārstāvji centās aizvadīt runātājus uz «Investīciju plānu», kur minētas plānotās summas, kas paredzētas dažādu projektu īstenošanai. Arī šeit ir virkne nesakritību starp minētajiem mērķiem un investīcijām, bet par jebkuru no šādām nesakritībām iedzīvotāji var rakstīt uz dažādām elektroniskajām adresēm vai aizpildīt veidlapas, kas atrodamas mājaslapā bauska.lv, rakstā «Paziņojums par publisko apspriešanu».

Tikmēr aiz investīciju plāna noslēpās fakts, ka «Rīcības plānā» nav aizpildīta sadaļa «Iznākuma rezultatīvie rādītāji». Kad diskusijas vadītāji aicināja sūtīt jautājumus un papildinājumus, izrādījās, ka lielākās pretenzijas bieži vien ir nevis par dažādām summām, kas ir paredzētas «Investīciju plānā», bet gan tieši par to, kādas būs konkrētās darbības dažādos jautājumos un kā to plāno īstenot. Tādējādi ir situācija, ka notiek dokumenta apspriešana, kuram tajā pašā laikā pati svarīgākā daļa trūkst. Ir iespējams diskutēt par «Investīciju plāna» sadaļu, kas ir finanšu jautājumi, un par vispārējiem jēdzieniem, kamēr iedzīvotājus interesē konkrētās darbības daudzos jautājumos, kam pat nav tiešas saistības ar finansēm, bet atbilžu šajā jautājumā nav, un attiecīgi grūti pievienot ierosinājumus. Vienīgā sadaļa, kur rezultatīvie rādītāji ir aizpildīti, ir par Bauskas pili.

Kas notiks ar Saulaini?
Par vienu no aktuālākajiem diskusijas jautājumiem kļuva Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības nākotne. Un šeit tieši aktuālākais bija tas, ka sabiedriskās apspriešanas dalībnieki nemanīja, ka dokumentā parādītos kaut kas no iepriekšējām diskusijām.

Izglītības iestāde investīciju plānā parādās trijās vietās, turklāt vienā vietā kā Saulaines profesionālā vidusskola. Tiesa, ar paredzamo investīciju ieguldījumu 0,0 eiro. Rīcības plānā izglītības iestāde parādās tikai vienu reizi – «Saulaines profesionālās vidusskolas attīstība reģionālajā kontekstā», kur turklāt nav minēta nekāda rīcības gaita.

Struktūrvienības vadītāja Iveta Leitlante ir nosūtījusi Bauskas novada domes deputātiem vēstuli ar lūgumu rast risinājumu un izskatīt Bauskas novada finanšu komitejas un izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdēs iespēju pārņemt Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālo struktūrvienību. «Nākas secināt, ka mūsu novadā dzīvo 41 767 iedzīvotāji un esam retais novads, kam nav savas profesionālās vidusskolas. Jelgavas novadam tās ir vairākas, kas atrodas pašvaldības pārziņā. Stratēģiskajā plānā parādās vispārinātas frāzes par Saulaines teritoriālo struktūrvienību bez konkrēta rīcības plāna par tālāko sadarbību, pārņemšanas iespējām un investīcijām,» vērtē I. Leitlante.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Viss pozitīvi pieaugs un uzlabosies

Kategorijas