Grāmatu sērija par Latvijas vēstures neērtiem jautājumiem
Izdevniecība «Aminori» laidusi klajā grāmatu sēriju «Latvijas vēstures mīti un versijas», ar kuras trim izdevumiem – «Ķēpīga tēma. Latvieši – boļševiku balsts?», «Latvieši, vācbaltieši un Krievija» un «Labie zviedru laiki. Vai tiešām?» – iepazīstinām šodien. Jau drīz pie lasītājiem nonāks ceturtais grāmatu sērijas «Latvijas vēstures mīti un versijas» izdevums. Tas būs Andra Levāna un Māra Zandera «Aizmirstā Livonija: savējā vai svešā, tumšā vai romantiskā?».
«Ķēpīga tēma. Latvieši – boļševiku balsts?»
Autori: Jānis Šiliņš, Māris Zanders.
Vēstures zinātņu doktora, Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošā pētnieka Jāņa Šiliņa un žurnālista Māra Zandera grāmata «Ķēpīga tēma. Latvieši – boļševiku balsts?» veltīta Latvijas vēstures neērtiem jautājumiem, par kuriem nereti noklusē. Kāpēc latvieši 20. gadsimta sākumā bija tik kreisi? Kāpēc boļševiku spicē Padomju Krievijā pēc 1917. gada Oktobra apvērsuma bija tik daudz latviešu, un kāpēc izveidojās latviešu «kliķe» čekā? Kāpēc latviešu strēlnieki kļuva «sarkani», un vai viņi tiešām bija Ļeņina gvarde? Kas īsti bija Jukums Vācietis, un ko patiesībā gribēja Pēteris Stučka? Jānis Šiliņš uzskata, ka vēsturē vispār nevajadzētu būt «neērtām tēmām», kas tikai rada nevajadzīgas bailes vai kompleksus. «Vēsturnieku misija ir skaidrot neviennozīmīgi vērtētus pagātnes jautājumus plašākai sabiedrībai,» apgalvo J. Šiliņš.
Grāmata iznākusi sērijā «Latvijas vēstures mīti un versijas» un domāta visiem, kas interesējas par vēsturi. Tajā ir bagātīgs vizuālais materiāls, plaša atsauču sistēma un ieteicamās literatūras saraksts.
Redaktore – Inita Saulīte-Zandere, māksliniece – Anna Aizsilniece.
«Latvieši, vācbaltieši un Krievija»
Autori: Gints Apals, Māris Zanders.
Vēsture pašreizējās Latvijas teritorijā kopš 12. un 13. gadsimta mijas nereti tiek izprasta kā pretstāve «mēs» – «viņi». «Viņi» ir arī vācbaltieši, kuri «mums», latviešiem, esot nepārprotami kaitējuši, gadsimtiem ilgi liedzot brīvību, turību, valsti, valodu, pienākošos statusu utt. Bet vai tā ir tiesa? Vēstures zinātņu doktora, diplomāta Ginta Apala un žurnālista Māra Zandera grāmata «Latvieši, vācbaltieši un Krievija. Polemiska saruna» ir atsvaidzinošs pārsteigums visiem tiem, kam interesē būt tuvāk patiesībai, tiem, kuri neatrodas politiskā korektuma važās vai stereotipu iespaidos. Grāmatā meklētas atbildes uz daudziem neērtiem jautājumiem Latvijas vēsturē: kāpēc vācbaltieši ir izslēgti no latviešu vēsturiskās atmiņas un tiek asociēti ar ļaunajiem baroniem, kāpēc Latvijas Republikas vara nenovērtēja vācbaltiešu nopelnus cīņā pret boļševikiem, kāpēc latvieši līdz pat 1940. gadam par galveno eksistenciālo draudu uzskatīja Vāciju, vāciešus un vācbaltiešus, nevis Krieviju un citi?
«Ja cilvēki dzīvo mītos, viņi ir viegli manipulējami. Bez kritiska skata uz vācbaltiešu jautājumu nav iespējams dekonstruēt Latvijas vēstures mītus,» uzskata Gints Apals.
Grāmata iznākusi sērijā «Latvijas vēstures mīti un versijas» un domāta visplašākajai auditorijai, kas interesējas par vēsturi. Tajā ir bagātīgs vizuālais materiāls, plaša atsauču sistēma un ieteicamās literatūras saraksts.
Redaktore – Inita Saulīte-Zandere, māksliniece – Anna Aizsilniece.
«Labie zviedru laiki. Vai tiešām?»
Autori: Gvido Straube, Māris Zanders.
Grāmatu sērija «Latvijas vēstures mīti un versijas» ir profesionālu vēsturnieku stāstījumi un polemiskas sarunas ar žurnālistu Māri Zanderu par Latvijas vēsturē strīdīgām un maz apspriestām tēmām. Sērijas grāmatā autori – vēsturnieks Gvido Straube un žurnālists Māris Zanders – apspriež situāciju 17. gadsimtā Vidzemē, kad tā bija pakļauta Zviedrijai. Šis periods vēsturiskajā atmiņā nereti tiek maldīgi vērtēts kā īpaši labs vietējiem iedzīvotājiem.
Grāmatā var rast atbildes uz jautājumiem, kādi bija Zviedrijas patiesie mērķi Vidzemē, vai tiešām zviedri gribēja te atcelt dzimtbūšanu un rūpējās par zemnieku izglītību, vai vietējie muižnieki tiešām bija zemnieku izsūcēji un varmākas, vai mācītāji bija muižnieku pakalpiņi, vai Vidzemē bija jūtamas pasaules garīgās vēsmas, vai «zviedri» vispār bija zviedri, kā zviedru laiki pierāda, ka «700 verdzības gadi» ir mīts u. c.
Vēsturnieks, LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Gvido Straube saka: «Latvijas jauno laiku vēsture ir viens no tiem posmiem kopējā Latvijas vēstures stāstā, kas joprojām ir ļoti maz izpētīts un tāpēc pārpilns ar nekorektiem un nepilnīgiem faktiem, vāji vai līdz galam neargumentētiem vērtējumiem, stereotipiem, mītiem un pat aplamībām.
Šī darba uzdevums būs mēģināt iesēt šaubu sēklu lasītājā par Vidzemes toreizējo saimnieku un okupētāju labo dabu un vienlaikus parādīt, ka diemžēl ikviena okupētāja vara pāri visam tomēr stāda savas savtīgās intereses un nekādā gadījumā neiekaro kādu teritoriju, lai tās iedzīvotājiem radītu jaukus dzīves apstākļus.»
Redaktore – Inita Saulīte-Zandere, māksliniece – Anna Aizsilniece.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»